Nepatika pārvērtusies par aizraušanos
Bērnībā vasaras Zigurdam pagāja laukos. Kā kolhoza priekšsēdētāja dēlam viņam nācās rādīt priekšzīmi un piedalīties visos kolektīvās saimniecības darbos.
"Kā kādreiz raksta lieli vīri – man bija sūra bērnība. Jau no bērna kājas pa dobēm, arī govis esmu ganījis," smejot teic aktieris.
Tolaik dārza darbi viņam galīgi nepatika. "Ja man kāds būtu tajā laikā teicis, ka tad, kad man apritēs kādi 30 gadi, man pēkšņi radīsies interese par zemes darbiem, es būtu smējies pilnā kaklā," viņš nosaka, sēžot savā pagalmā Garciemā, kur vasaras vidū raibos toņos zied puķu dobes un nogatavojas ogas, gurķi, āboli, kā arī citi dārzā augoši gardumi.
Kas mainījās, sasniedzot trīsdesmit gadu vecumu, Zigurdam konkrētas atbildes nav: "Vienkārši radās tāda iespēja. Man piedāvāja parakāties drusku pa zemi Garciemā, un es domāju, kāpēc ne? Nedaudz jau var, ja tas nav piespiedu kārtā, kad jākaplē bietes, jāravē kartupeļi vai jārauj ārā lielas balandas."
Darot to vien paša priekam, tā bija pavisam cita lieta.
Gadu laikā dārza kopšana no vaļasprieka pārvērtusies par sūru darbu, bet, izjūtot pienākuma sajūtu pret augiem, kas iebakstīti zemē, par tiem jārūpējas.
Tolaik, sākot saimniekot Garciemā, tur laiks tika pavadīts tikai vasarās, jo dzīvošanai izmantojams bija vien neliels vagoniņš. Nebija ne ūdens, ne elektrības. "Šajā vietā bija veikala pleķītis, kur padomju laikā meta ārā visu, kas nebija vajadzīgs, un krāva kaudzē. Bija diezgan padrūms paskats," Zigurds atminas.
Kur mums dārzā ir gurķi?
Vienā pagalma malā ierīkots dobju labirints, kurā nekas nav izplānots – kāds Zigurdam noskaņojums, tādas dobes rodas, atklāj Indra. Tajās aug zemenes, gurķi, ķirbji, ķiršu tomāti un citi gardumi, ir arī ražīgi ogu krūmi. Otru pagalma pusi izdaiļo dažādi ziedi – rozes, astilbes, lilijas, begonijas un citas puķes. Zem putnu barotavas ir pat saulespuķes, kuras tur nejauši iesējušās, kad lidoņi ziemā mielojās ar saimnieku sarūpēto cienastu.
Kā skaidro Zigurds, viņš šajā dārzā atbildīgs par visu, kas ir zemē, bet iekārtie puķupodi ir Indras pārziņā. Iespējams, skaidrojums tam, kāpēc lielākais dārznieks šajā ģimenē ir tieši Zigurds, meklējams laikā, kad viņi tikko bija apprecējušies. Tolaik Nacionālajām teātrim bija viesizrādes Maskavā un, tā kā paredzēta ilgāka prombūtne, Zigurds lūdza Indrai izravēt pirmās sasētās dobes. "Es atbraucu, bet viņš man nav pateicis, kas ir iesēts un kas jāravē. Es paskatos – kas ir dikti daudz, tas jāatstāj, bet, kas mazāk un atšķiras no tā, kas daudz, jārauj ārā," viņa atklāj savu domu gājienu. Izrādās no dobes tika izrauti visi burkāni, bet nezāles atstātas.
"No tā brīža es vispār tiku vaļā no dārza darbiem," pastāsta Indra.
"Viņam viss šeit ir lepnums, jo Zigurds katru dienu kaut ko maina un dara. Viņš var arī desmitos vakarā iznākt dārzā un pārrakt dobi," atklāj Indra. To, kurš šajā ģimenē tur galveno rūpi par dārzu, pierāda arī tas, ka par to, ka dārzā aug gurķi, Indra uzzināja tikai brīdī, kad Zigurds apvaicājās, kāpēc tie nav nolasīti. "Mums ir arī mazās mēness zemenītes, tās meita gribēja. Viņš ļoti daudz ko te dara ar domu, ka to grib mazbērni, bet nav jau viņiem laika atbraukt," saka Indra.
Naktī dārzs iemirdzas daudzās gaismiņās
Kuplāki un mazāki, vienkrāsaini un raibas kompozīcijas – iekaramos puķupodus izvēlas Indra. Zigurds tikai palīdz, tos laistot un pārstādot puķes lielākos podiņos. "Ziedu izvēle ir Indras atbildība. Es arī laipni ļauju kaut vai tāpēc vien, ka tas ir diezgan dārgs prieks," nosaka Zigurds. Viņš saskaitījis, ka pagalmā iekārti 16 puķupodi. Ņemot vērā, ka neviens no tiem nav lētāks par desmit eiro, skaidrs, ka ieguldīti prāvi līdzekļi, kas vismaz pensionāriem noteikti ir liela summa.
Vērīgāk ieskatoties, var pamanīt, ka teju katrā dobē un puķupodā paslēpusies kāda spuldzīte. "Mans dārzs ir naktī, kad paliek tumšs. To redz pa gabalu arī garāmbraucot," nosaka Indra. "Vienreiz bija piestājuši kaut kādi cilvēki un prasīja, vai te ir atrakciju parks, jo viss izgaismots ar lampiņām," jokojas Zigurds.
Garlaicībai nav vietas
Diena Zigurdam sākas jau pussešos. Viņš sāk ar dārza apgaitu, apskatot problemātiskās vietas, kur varētu uz mielastu pulcēties gliemeži. Tad visi kaitnieki tiek salasīti un vai nu nesti uz grāvi vai mucu, kas iesaukta par gliemežu krematoriju. Vēl agrā rīta stundā jāpagūst aplaistīt dobes, kas iepriekšējā vakarā nav izdarīts, jo, tiklīdz dienas vidū darbu uzsāk zāles pļāvējs robotiņš, nav droši izmantot šļūteni. Ja šļūtene gadīsies ceļā pļaujmašīnai, no tās pāri nekas nepaliks.
"Dārzā jau nekad nav tā, ka viss ir izdarīts. Tāda iespēja vispār nepastāv," viņš nosaka,
minot, ka, ja ir dārzs, garlaicīgi nevar būt. "Ja kāds man teiktu, ka viņam dārzā viss ir kārtībā, nekas nav jādara, es brīnītos veselu diennakti, kā tas ir iespējams," teic Zigurds. Varbūt vienīgi, ja pie mājas ir vien pāris niecīgas dobes, bet, ja aug gan zemenes, gan sīpoli, gan pupas, gan citi gardumi, nedēļu sēdēt, rokas klēpī salikušam, nav iespējams. "Visu laiku kaut kas ir jādara. Es tur kustos nemitīgi un vakarā jūtos piekusis no sava dārza," viņš pastāsta.
Zigurds ir atklāts, ka gadi tomēr jau liek par sevi manīt. Ja vēl pirms pieciem gadiem varēja rušināties pa dobēm slapju muguru un attapties tikai pēc trim stundām, tad tagad jau pēc pusstundas organisms signalizē, ka pienācis laiks atpūsties, apsēsties mierā. "Tad es kaut kur izlasīju tādu aforismu, ka slinkums ir tikai cilvēka ķermeņa dabiska reakcija pret iespējamo pārpūli. Es tā domāju, ka tur es varu pievienoties par simt punktiem," teic aktieris. Lai gan rūpēties par dārzu kļūst arvien izaicinošāk, samazināt tā apjomus pagaidām Zigurdam nenāk ne prātā: "Es jau visu laiku visiem stāstu, ka nākamvasar te visu noasfaltēšu un ierīkošu autostāvvietu. Visi smejas – jā, jā, to jau nu gan tu izdarīsi."
Kāpēc kastaņas lapas klāj plankumi?
Parasto zirgkastaņu lapas pāragri brūnē kukaiņu slimību dēļ, stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Latvijā plašāk izplatītais un postošākais kaitēklis ir lapu mīnējošā kode jeb raibkode. Šo kaitēkļu kāpuru saēstās lapas brūnē un sačokurojas. Augustā vai septembrī bojātie koki mēdz atjaunot lapas un reizēm pat atkārtoti uzzied.
Speciāliste, aplūkojot kastaņa lapu foto, secina, ka šim kokam nav lielu bojājumu, jo tas ir ziedējis un pat izveidojušies auglīši. Šie kaitēkļi kokam nav nāvējoši.
Lai cīnītos ar šo kaitēkli, Rožukalne iesaka rudenī savākt nobirušās, bojātās lapas un tās iznīcināt, sadedzinot vai kompostējot augstā temperatūrā. Svarīgi lapas aizvākt līdz pavasarim, kamēr no kūniņām nav izšķīlušās kodes. Vieni no raibkožu dabiskajiem ienaidniekiem ir parazītiskās lapsenes.
Kļūdīties un mācīties
Zigurds dārzā darbojas drīzāk intuitīvi. "Savā laikā arī pieļautas daudzas un dažādas kļūdas – stādīts tur, kur tagad augam vairs nevajadzētu būt. Kaut kas saaudzis tā, ka vairs netieku ar to galā. Pieredze nāk ar laiku, un arī negatīva pieredze ir pieredze," viņš saka.
Draugi un radi, zinādami, ka Zigurdam ir dārzs un viņam tīri labi patīk pa to rosīties, kad brauc ciemos, vienmēr atved kādu augu. "Viņi nekad tā jēdzīgi nevar paskaidrot, kas tas īsti ir. "Tas būs kaut kas smuks, dzeltens." Jā, bet man gribētos zināt, cik liels tas būs – manā augumā vai kā tulpītes. "Aaa, to gan nezinu"," viņi saka. Atliek paļauties uz intuīciju un kaut kur iestādīt jaunpienācēju, lai tikai nākamajā gadā saprastu, kas tas ir un cik liels varētu izaugt. Nereti tad nākas meklēt augam jaunu vietu dārzā.
Milzīgo sudrabegli, izrādās, stādījis pats Zigurds, arī kļavu un kastani. "Es sev esmu sagādājis grūtības. Rudenī te ir, ko darīt. Milzīgi ozoli, kurus gan es neesmu stādījis, nober lapas tikai novembra beigās, decembrī," teic Zigurds. Kastaņkoka lapas noklātas ar plankumiem. Indra pastāsta, ka visi tuvumā esošie kastaņkoki sirgst ar šādu kaiti.
Ziedi tualetes podos un komposts automašīnā
Kā jau pie radošiem ļaudīm, arī dārzā netrūkst dažādu māksliniecisku izpausmju. Pirmā acīs iekrīt automašīna, kuras priekša iebūvēta iekšā nojumē, it kā tā reiz tur būtu ietriekusies. Zigurds gan atklāj noslēpumu, ka automašīna šeit bija pirmā. Tai apkārt apbūvēja nojumi. Automašīnas salonam atrasts pavisam praktisks pielietojums – tas kalpo kompostam.
"Kad viņš to sāka darīt, es sapratu, ka tur visu sabērs un tad stādīs iekšā puķes. Bet, tā kā ir ēna, nekas nevar augt," nosaka Indra. Šī ir vieta, kur rudeņos sagrābtās lapas tiek saliktas iekšā. Pēc tam ar to kompostu mēslo dārzu.
"Pateicoties tai, dārzā vispār kaut kas ir," nosmej saimnieks un idejas autors.
Kokos, dobēs, puķupodos un citviet dārzā paslēpusies dažāda veida bišu kolekcija. Vēl dzīvojot dzīvoklī, Indra sāka to veidot. Pēcāk bites pārvācās uz jauno dzīvesvietu un iekārtojās dārzā. "Pamazām tiek liktas lietā. Kad kaut kādi svētki, visur tiek sabakstītas un saliktas," viņa nosaka.
"Kad mums prasa, kur jums ir tualete, tad es saku – redziet, pods ir aizņemts," saka aktieris. Dārzā kā puķupodi ir balts un melns tualetes pods. Tos atveda meita, kad remontēja dzīvokli. Indra nopirka ziedus un salika iekšā.
"Es nekur citur neesmu redzējis, ka tualetes podā kāds būtu iestādījis puķes vai mašīnā uztaisījis komposta kaudzi. Man varbūt ir mākslinieciskas noslieces. Diezgan ekstrēmas, ja tā varētu teikt. Ir citiem ko pabrīnīties. Ja man kāds jautā, kāpēc es to izdomāju, es nezinu. Droši vien vieglāk būtu atbildēt – kāpēc gan ne?" nosaka Zigurds.
