Latvijā ir ap 500 blakšu sugu, bet mēs vislabāk pazīstam gultas blakti – kukaini, kurš dzīvo iekštelpās un pārtikā lieto cilvēka asinis, un kā vampīrs uzbrūk savam upurim tikai tumsā. No vienas mātītes gada laikā var sarasties 100 un pat vairāk īpatņu.
"Gultas blakts nelido, viņa rāpo. Viņa var pārvietoties no vienas vietas uz otru, pieķeroties mums pie drēbēm. Mēs varam aiziet ciemos pie kāda, kam ir šī gultas blakts. Apsēžamies, pārlaižam nakti, un vienu mātīti mēs varam atnest uz savu dzīvokli. Pat nezinot. Ir bijuši gadījumi, aizdomas, ka varbūt pat trolejbusā vai sabiedriskajā transportā mēs varam viņas saķert," skaidroja Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.
Kā norādīja entomologs, gultas blakšu īpatnība ir spēja nedēļām iztikt bez ēšanas.
"Pat vairākus mēnešus blaktis var gaidīt savu vienīgo maltīti. Viņu ķermeņa forma ir ļoti, ļoti plakana, kas palīdz aizlīst visās šķirbās zem matračiem un gultas, kas apgrūtina viņu konstatēšanu," uzsvēra Piterāns.
Savukārt dermatoloģe Alise Balcere skaidroja, ka visbiežāk cilvēki sākumā nenojauš, kas vainīgs pie pēkšņajiem izsitumiem.
"Blaktīm ir šī nianse, ka tas, ko mēs kā ārsti redzam, ir kodumi. Un tālāk mums ir jāspēj savilkt kopā, ka tie varētu būt blakšu kodumi. Gluži kā jebkuram kodumam ir šī alerģiskā reakcija. Ikviena alerģiskā reakcija neparādās pirmajā reizē, kad kāds iekož. Ir jāpaiet vairākām nedēļām, līdz mūsos attīstās šī mūsu imūnsistēmas spēja to atpazīt un pret to reaģēt," sacīja Balcere.
Blaktis mitinās viena līdz divu metru attālumā no cilvēka guļvietas. Blakšu kodumi mēdz būt gan taisnā līnijā, gan noformējušies grupā.
"Principā blaktis pievilina mūsu izelpa, kad izelpojam ogļskābo gāzi. Un blaktis pievelk mūsu siltums, kad mēs guļam, kāda ir mūsu ķermeņu temperatūra. Pēdējo 20, 30 gadu laikā ceļojam daudz vairāk, paliekam viesnīcās daudz vairāk. Ir šis "Airbnb", gan citi ceļojumu veidi; līdz ar to blaktīm ir iespējas izplatīties. Kā viens no ļoti biežiem izplatības veidiem tiek minēts čemodāns. Tādi interesanti dati ir Amerikā, ka pat 80% viesnīcu ir vismaz reizi lūgušas veikt pretblakšu pasākumus viņu iestādēs," sacīja dermatoloģe.
Pakalpojuma sniedzēji, kas nodarbojas ar dažādu insektu apkarošanu, Latvijā patlaban redz visai dramatisku ainu.
Lūgumus iznīdēt mājās peles, prusakus, žurkas, iršus un lapsenes manāmi apsteidz saucieni palīgā iznīdēt blaktis. Reizēm esot pat 30 izsaukumu nedēļā. Vissarežģītākais ir nelūgtos viesus laikus atklāt.
Kaitēkļu apkarošanas uzņēmuma vadītājs Māris Ansviesulis atzina, ka klientu stāsti ir līdzīgi: "Parādījās kaut kādi izsitumi, sarkani pleķi. Domājām, kas tas ir. Domājām alerģija, gājām pie ārsta, dzērām zāles. Pagāja divi, trīs mēneši. Naktī sagribas uz labierīcībām, ieslēdzam gaismu, skatāmies – uz gultas kaut kas rāpo."
Laika sprīdis – divi trīs mēneši – nozīmē to, ka blakšu invāzija dzīvoklī ir patiešām liela, tāpēc vēlams būtu konstatēt šo faktu agrāk. Blaktis var dzīvot mēbelēs, zem grīdlīstēm, tapetēm un grīdas seguma. Midzeņa pazīmes – mazi melni punktiņi, ko kukaiņi aiz sevis atstājuši, un baltas oliņas. Blaktis nešķiro sociālos slāņus.
Tās vienlīdz labi jūtas gan mazgabarīta dzīvokļos, gan greznās savrupmājās, gan dažāda līmeņa viesnīcās.
"Ja es ar ģimeni dodos ceļojumā, palieku viesnīcā, kempingā, hostelī vai kur citur, pirmais, ko es daru, es tiešām pārbaudu gultu, matraci. Vai ir šīs pazīmes – melnie punktiņi. Nedod, Dievs, dzīvas blaktis! Ieteiktu to darīt katram," pieredzē dalījās Ansviesulis.
Speciālists lēsa, ka blaktis ir TOP1 kaitēklis Latvijā pēdējos divarpus gadus.