“Koki jāizgriež, jo sabiezināts vainags ir gan kaitēkļu, gan slimību perēklis,” skaidroja Kaminska. Viņa ieteica augļkokus griezt saulainā dienā, jo “saulīte ir labākais dezinficētājs”.
“Neatstājam baigos puļķīšus un nenogriežam pārāk tuvu tam stumbram. Griežam līdz ar valnīti,” ar padomu dalījās dārzniece.
Ja grieztais zars nav resns, griezuma vietu var neaizsmērēt ar potvasku, ja vien kaimiņu vai pašu dārzā nav kāds ar vēzi, trupi vai citu slimību inficēts koks.
“Nedrīkst no viena veca koka paņemt vairāk kā vienu trešdaļu, tēlaini sakot, no koka miesas, jo vecs koks vienkārši var neizdzīvot,”
atklāja Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Lai ar instrumentu palīdzību nepārnestu augļkoku vēzi, viņa ieteica tos pirms izmantošanas dezinficēt, piemēram, ar spirtu saturošu šķidrumu.
Rožukalne vēl noteica, ka jāsaprot, kurš ir centrālais zars un kuri skeletzari. “Jāskatās, vai tā zara diametrs nav resnāks par to, ko zinātnieki savā laikā noteica – pieciem līdz septiņiem centimetriem. Vajadzētu padomāt, vai tādus zarus aiztikt, jo tas attiecas uz koka veselību,” pauda Vija Rožukalne.
Kaminska kolēģi papildināja: “Tas ir domāts tā, ka dārzniekam dārzā ir jāiet ar šķērēm. Tiklīdz tu griez resnākus par tiem pieciem līdz septiņiem centimetriem, kokam tas jau ir lielāks stress.” Tas var ietekmēt koka tālāko augšanu.
