Pirmās lilijas Latvijā parādījās tikai 20. gadsimta sākumā, kad Latvijas teritorijā valdīja vācieši. Viņi izveidoja dažādas sēklu tirgotavas, kurās piedāvājums sākumā bija niecīgs, bet vēlāk varēja iegādāties arī šo ziedu sīpolus. Pirmās ziņas par šiem greznajiem ziediem šajā teritorijā piefiksētas agrāk, 19. gadsimta sākumā, Johana Hermaņa Cigras izveidotajā dārzniecības katalogā.
Liliju pirmsākumi meklējami Vidusjūras apgabalā pirms vismaz četriem tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras. Tās aug Ziemeļu puslodē, ir mērenā klimata augs. Balto liliju viduslaikos uzskatīja par svēto puķi, pielūgsmes objektu, kuru novietoja uz altāra, jo šie ziedi simbolizē šķīstību. Vēlāk mākslinieki šos ziedus attēloja greznos sienu gleznojumos un mozaīkās. Uzskata, ka Jēzus Kristus sists krustā pie baltās lilijas, tāpēc līdz šim brīdim šie ziedi asociējas ar kaut ko tīru, baltu, nevainīgu. Arī Ēģiptē lilijas ir augšāmcelšanās simbols. Liliju ziedi ir indīgi, un tos pārtikā nedrīkst lietot, taču balto liliju sīpolus senāk izmantoja uzturā, kosmētikā un kā ārstniecības augu, dziedējot apdegumus un brūces.
Latvijas vasaras mēdz izaicināt
Padoms liliju ziedputekšņu radīto traipu iztīrīšanai
Ja ar liliju putekšņiem gadījies nosmērēt apģērbu, svarīgi to uzreiz nemazgāt, neberzt, bet gan pasist ar tīru salveti, drānu vai dvieli. Pēc tam, kad putekšņi izsisti ārā no auduma, to var likt mazgāties. Ja ir iespēja, nosmērēto apģērbu var izkarināt ārā, kur saulē un vējā putekšņi sakaltīs un tos būs vieglāk dabūt ārā no auduma. Ja gadījies nosmērēt, piemēram, rokas, to notīrīšanai var izmantot spirtotus vai skābus šķidrumus, piemēram, citronu, skābeņu vai rabarberu sulu.
Šo ziedu audzēšana prasa daudz pūļu, lai gan starp vairāk nekā tūkstoš Latvijā reģistrētajām liliju šķirnēm iespējams atrast arī izturīgākas, kuru audzēšana ir vienkāršāka. Protams, skaistākās šķirnes ir viskaprīzākās. Latvijā savvaļā aug divas liliju sugas – nokarenā martagonlilija jeb tautā saukta Daugavas lilija un oranžā pumpursīpolu lilija.
Lilija ir nakts puķe, jo, pirmkārt, lilija pati sēklas neveido, tai nepieciešams apputeksnētājs. Latvijā šo uzdevumu visbiežāk veic naktstauriņi, reizēm arī pūcītes, ceriņu sfings, citās valstīs – mazi naktsputniņi. Otrkārt, lilijas atplaukst tieši diennakts tumšajā laikā, lai apputeksnētājiem būtu svaigāks zieds. Arī reibinošo aromātu šie cēlie ziedi izdala vakaros, lai pievilinātu apputeksnētājus.
Sava lilija arī Tautas frontei un Sonorai Vaicei
Jaunas liliju šķirnes radīšana Latvijā prasa astoņus līdz desmit gadus. Tas ir laikietilpīgs, bet arī ļoti aizrautīgs jaunrades darbs, jo rezultāts nav paredzams. Šobrīd Holande tiek uzskatīta par liliju selekcionēšanas lielvalsti, tomēr pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Latvijā aktīvi selekcionēja šos ziedus, pateicoties pasaulē atzītam selekcionēšanas vecmeistaram Viktoram Orehovam no Jēkabpils, kurš 1941. gadā uzsāka liliju selekcionēšanu Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Mūsdienu straujajā laikmetā, kurš pieprasa ātru rezultātu, liliju selekcionēšanas apjoms un selekcionētāju daudzums krietni sarucis.
Selekcionāre Antra Balode atzīst, ka viens no grūtākajiem un atbildīgākajiem uzdevumiem ir katrai šķirnei iedot piemērotāko nosaukumu, ar kuru to vienmēr asociēs. Orehova selekcionētā Āzijas lilija 'Saule', kurai ir lieli, dzelteni ziedi, joprojām sastopama dārzos. Šī šķirne īpaša ar to, ka tā ir pirmā lilija, kurai mākslīgi palielināts hromosomu skaits, kā rezultātā tai ir lielāki ziedi.
Selekcionārs Jānis Vasarietis radījis šķirni 'Tautas fronte', kas reģistrēta 1988. gadā jeb laikā, kad dibināta sabiedriski politiska kustība un organizācija ar tādu pašu nosaukumu. Tā zied ar izteikti tumši sarkanas krāsas ziediem un baltām nektārrievām.
Selekcionārs Andris Krūmiņš radīja liliju šķirni 'Zaļumballe', kura zied zaļiem ziediem, kas akcentēti ar melniem punktiņiem. Pēdējo gadu ražīgākais selekcionētājs Latvijā ir Guntis Grants. Viņa radīto liliju šķirņu pūrā ir ‘Teicamniece’ ar gaiši rožainiem ziediem. Granta radītās šķirnes izceļas arī ar amizantiem nosaukumiem, piemēram, 'Rakaris', 'Ugunslapsa', 'Vecmāmiņas smaids' vai 'Hameleonu rotaļa'.
Balode ar liliju selekcionēšanu nodarbojas vairāk nekā 40 gadus un to laikā radījusi aptuveni 60 jaunas šķirnes, no kurām viņa vēlas izcelt vienu no saviem lielākajiem pārsteigumiem – liliju ar krēmbaltiem, lieliem ziediem, kurai par godu Latvijas izcilajai operdziedātājai Sonorai Vaicei dots nosaukums 'Sonora'. Vēl viena Balodes radīta šķirne ir 'Vulkāns'. Tā zied koši sarkaniem ziediem, ir izturīga, piemērota Latvijas klimatam, kā arī labi vairojas. Šķirne 'Meteorīts' savu nosaukumu ieguva nākamajā rītā pēc viesošanās Sāmsalā jeb Sāremā Igaunijā, kur Balode kopā ar ģimeni aplūkoja meteorīta krātuvi. Apskatot savu liliju hibrīdu dobi, varēja saskatīt zināmu līdzību – zieds ar dzeltenas krāsas maliņām un tumšu vidu.
Kā zināms, liliju oranžo ziedputekšņu nomazgāšana prasa lielas pūles, tāpēc vairāki selekcionāri uzstāda mērķi – izveidot lilijas, kurām nav krāsojoši ziedputekšņi. Šīs šķirnes pārsvarā ir ar pildītiem, maziem ziediem. To izmēra dēļ šīm šķirnēm grūtāk iekarot cilvēku simpātijas, taču floristi tos ērti var izmantot dažādās ziedu kompozīcijās.
Raksts pirmo reizi LSM.lv publicēts 2020. gada 8. augustā.
