Rēzeknē viena no mazdārziņu teritorijām atrodas pie Rēzeknes upes, aiz dzelzceļa sliedēm. Vēl astoņdesmitajos gados kādam no pilsētas uzņēmumiem tika iedalīta zeme, kur darbinieki iekopa savus mazdārziņus. Uzņēmumu likvidēja, bet cilvēki turpināja lietot šo zemi. Pašvaldība ar viņiem sakārtoja nomas tiesības. Taču šobrīd šeit paveras visnotaļ bēdīga aina.
Vietām ir sajūta, ka šeit nekas nenotiek, viss ir pamests, ir sagruvušas mājiņas, aizauguši dārzi. Viena māja ir degusi pavisam nesen, tūliņ sabruks. Kaut kas sabrucis arī bez degšanas. Laika zobs to skāris. Ir nedaudz baisi.
Pensionārs Leonīds mazdārziņā šobrīd ir teju katru dienu
Ejot tālāk, pie kādas uzlikts uzraksts, kur ar roku rakstīts krievu valodā „zdes živut” – “šeit dzīvo”. Žogs zem atslēgas, teritorijā gan izskatās, ka vēl neviens šogad nav bijis. Starp šādām pamestām vietām ir redzamas arī sakoptas. Pie kādas mājiņas manāma kustība. Uzreiz gan neviens neatsaucas.
Leonīds, 77 gadus vecs pensionārs, ir viens no retajiem, kuram šeit iekoptas pat blakus divas teritorijas. Saimnieko jau vairāk nekā desmit gadus. Gadā pašvaldībai par zemi jāmaksā divdesmit pieci eiro. Vīrietim ir divas siltumnīcas. Leonīds priecājas, ka no zemes jau izlīduši sīpoli, ir savi ķiploki. Problēmas gan esot ar zagļiem, pēdējos gados izaudzētos tomātus nolasījuši citi. Leonīdam šī ir arī vieta, kur būt pie dabas, saglabāt kustību un īsināt laiku. Pirms desmit gadiem šeit bijis daudz tādu kā viņš.
Leonīds norāda uz vairākām vietām, kur agrāk cilvēki aktīvi kopuši teritorijas. Tagad kļuvuši veci, vairs nespēj to darīt, un neviens cits nenāk saimniekot. Leonīds palicis viens, arī viņa dēls, kuram pāri piecdesmit, vien uz Līgo svētkiem labprāt atbrauc šeit pacept gaļu. Pensionārs ir apbēdināts, ka šis laikam būs pēdējais gads, kad varēs šeit saimniekot, – tā informējusi vietējā pašvaldība. Šī teritorija tiks attīstīta citām vajadzībām. Runā, ka tiks ierīkoti saules paneļi. Par to Leonīds ir apbēdināts, nākamajā gadā nebūšot, kur doties, būs vairāk laika jāpavada dzīvoklī. Līdz šim pavasarī un vasarā savā mazdārziņā viņš atradās teju katru dienu.
Pateicoties mazdārziņam, nav jāiet uz tirgu
Tālāk aizaugušā dīķī jau pa gabalu dzirdamas vardes, starp citām mājām dārzā rosās kāda sieviete. Lai gan sieviete no sākuma nevēlas runāt, tomēr piekrīt un vēlāk atzīst, ka sirds bijusi pilna, tāpēc gribējies ar kādu parunāt. Iežogotajā teritorijā ir neliela mājiņa, iekšā ir gulta, lai siltākā laikā varētu arī pārnakšņot, apkārt ierīkots dārzs. Šeit ir vieta, kur pensionāram pavadīt laiku, un nav vajadzības pirkt tirgū ne sīpolus, ne ķiplokus, saka sieviete. Arī viņa ir apbēdināta, ka šis ir pēdējais gads dārziņā.
„Līdz 1. oktobrim viss ir jāatbrīvo. Man jau apmēram desmit gadus ir dārzs. Tagad es jau pamazām samazinu [audzēšanas apjomu], jo nav spēka tik daudz. Ir pats nepieciešamākais – būs dilles, sīpoli, šeit gurķi, ķiploki, kas rudenī iestādīti, rabarberus jau ēdam,” mazdārziņu izrāda pensionāre.
Sieviete stāsta, ka līdz pat ceļam viss tiks nojaukts. Noskaņojums ir bēdīgs – ņemot vērā šā brīža situāciju un cenu kāpumu, sieviete apzinās, ka gaidāmi grūti laiki. Pašas izaudzētie produkti, lai vai kā, bet atvieglo dzīvi.
„Izdevīgums ir tajā, ka man nav jāpērk tirgū, bet tagad cenas – paši ziniet kādas. Agrāk, uz veikalu ejot, pietika ar pieciem eiro. Tagad jau vajag piecpadsmit. Labi, es esmu nodzīvojusi savu. Mums ar vīru ir pensijas. Maizei pagaidām pietiek, bet vai pietiks rudenī?” neziņā ir pensionāre.
Citu neko vietā pašvaldība nepiedāvā. Kādēļ tā?
“Jā, ar 1. jūliju ap 70 līgumi tiks izbeigti un pašvaldības īpašums tiks atbrīvots no šiem mazdārziņiem,” atzīst Rēzeknes domes Pilsētvides un attīstības pārvaldes Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Natālija Kuzņecova.
“Nelielu daļu jau nopirka AS “Augstsprieguma tīkli”, un visa platība tiks piedāvāta izsolē elektroenerģijas infrastruktūras attīstībai,” stāsta Kuzņecova, norādot, ka tuvumā neesot alternatīvas zemes, ko piedāvāt mazdārziņu nomāšanai. “Viena neliela iespēja ir Lokomotīvju ielā. Tur neliela platība 3–4 ha arī ar mazdārziņiem, bet tie jau arī ir iznomāti.”
Lielākoties Rēzeknē mazdārziņi atrodas teritorijās, kurās tie veidojušies vēsturiski. Līdz ar to īpaši daudz brīvas zemes, ko varētu piedāvāt šādiem mērķiem, pašvaldībai nav. Kuzņecova norāda, ka nav arī izteiktas tendences palielināties vai samazināties interesei par mazdārziņu iekopšanu.
“Mūsu mājaslapā ir pieejama pašvaldības nekustamo īpašumu karte, kur var redzēt vizuāli, kādas zemes vienības ir iznomātas, kādas ir brīvas, kādas vispār nav paredzētas nomai. Mums ir aktīvi 628 nomas līgumi un teju 80% ir mazdārziņu uzturēšanai. To, ko cilvēki ir iznomājuši, to viņi arī lieto gadiem un nodod radiniekiem vai ar kaimiņiem var kaut kā sadalīt to nomas platību. Jauni līgumi varbūt ir viens divi mēnesī. Neuzskatu, ka tas ir liels skaits,” spriež pašvaldības pārstāve.
Preiļos mazdārziņu iekopēju skaitam ir tendence samazināties
“Salīdzinot ar to, kā bija 90. gadu sākumā vai pat 2000. gadu sākumā, samazinājās par kādiem 70%,” norāda Preiļu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu daļas vadītāja Vita Biezaite. Preiļu pilsētā šobrīd ir aktuāli 55 zemes nomas līgumi ar pašvaldību, tiesa, aktīvi mazdārziņu iekopšanas tradīcijas atbalsta vietējā katoļu baznīca.
“Katoļu baznīcai pieder lielas teritorijas, un viņi arī aktīvi iznomā zemi šīm vajadzībām. Tur varētu teikt, ir tāda kā mazdārziņu kolonija uz viena no zemes gabaliem. Viņiem ir apmēram 120 mazdārziņu līgumi. Kopā tad ap 200, kas, domājams, nav maz pilsētai. Tā kā iespējas ir. Maksa arī ir zema – 3 eiro par simt kvadrātmetriem,” saka Biezaite.
Pamatā dārziņus iekopj vecāka gadagājuma cilvēki, pensionāri. Ne vienmēr, lai kaut ko izaudzētu pašpatēriņam – arī lai lietderīgāk un interesantāk pavadītu brīvo laiku. Bet interese sāk parādīties arī jaunākiem cilvēkiem, saka Biezaite.
“Pēdējos gados ir tāda tendence, ka arī jauni cilvēki vēlas iekopt mazdārziņus. Parasti tas ir pie daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Bet pamatā tie ir pensionāri. Daļai tas ir iztikas avots, bet tā ir arī iespēja aktīvi pavadīt savas vecumdienas, satikties ar pārējiem, pakomunicēt. Tas savā ziņā ir dzīvesveids,” saka Biezaite.
Preiļu novadā pamatā ir lauku teritorija, līdz ar to daudziem ir savi īpašumi. Tāpat cilvēki ļoti labprāt, dzīvojot arī pilsētā, iekopj dārzus ārpus tās.
Arī Daugavpilī interese par mazdārziņiem mazinājusies
Arī otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī interese par sakņu dārziņiem pēdējo divu gadu laikā ir mazinājusies, cilvēki labprātāk iegādājas vasarnīcas, norāda vietējā pašvaldībā.
Daugavpilī ir nedaudz virs 300 aktuāli zemes nomas līgumi mazdārziņu ierīkošanai. Tagad pilsētas teritorijā ir divi palieli, bet pustukši zemesgabali, vairāk nekā 56 tūkstošu un 46 tūkstošu kvadrātmetru platībā, kuru mērķis ir pagaidu atļautā zemes izmantošana sakņu dārziem. Abi zemesgabali atrodas viens otram blakus, bet dārzus te apstrādā tikai aptuveni pusē no teritorijas.
Kārsavā zemi vairāk iznomā zemniekiem
Savukārt Ludzas pusē lauku pagastos mazdārziņi ir aktuālāki nekā pilsētā, jo tieši pilsētas teritorijā ir grūtāk izaudzēto nosargāt no garnadžiem, taču laukos viens otru pazīst un mazāk nākas saskarties, ka izaudzēto ražu novāc citi. Taču kopumā arī Ludzas novada pašvaldībā aizvien mazāk cilvēkiem tiek iznomāta zeme mazdārziņu vajadzībām, tā tas ir arī Ludzas novada Kārsavas pusē, stāsta zemes lietu speciāliste Anna Orinska.
„Mazdārziņos ir palikuši gados vecāki cilvēki, uzrakt ar lāpstu viņi nevar, bet pakalpojumus viņi paņemt nevar pie šī brīža cenas. Neatmaksājas tā dārziņa turēšana, tur paliek tikai tāda morālā vērtība, bet materiālā ziņā tas ļoti sadārdzina to dzīvošanu laukos,” atzīst Orinska.
Pašvaldības zeme, kurā varētu iekopt mazdārziņus, bieži aizaug neizmantota: “Kādus desmit gadus bija apstājusies mazdārziņu kustība, un mums tās platības sāka aizaugt. Tad mēs knapi no tām aizaugušām vietām izkopāmies un šobrīd cenšamies neturēt, jo mēs saprotam, ka pretendentu uz tām zemes nomām nebūs, un cenšamies, lai viņas nestāvētu brīvas un neaizaugtu. Konkrēti mums Malnavas pagastā bija izveidojies situācija, ka latvāņi sāka augt. Tagad mēs no mazdārziņiem cenšamies atbrīvoties, iznomājam zemniekiem, jo cerības, ka kāds no dzīvokļiem ņems mazdārziņus, vairs nav,” atzīst zemes lietu speciāliste.
VARAM: Apmēram puse no mazdārziņiem paredzētas zemes netiek iznomāta
Vēl pirms teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apkopojusi datus Latvijas novados, neskaitot lielās pilsētas, par personīgo palīgsaimniecības zemju iznomāšanu iedzīvotājiem. No tiem izriet, ka gandrīz puse (48 %) no zemes, kas tika piešķirtas pašvaldībām ar mērķi tās iznomāt personiskajām palīgsaimniecībām, netiek iznomātas.
“Ņemot vērā, ka šīs zemes nodotas pašvaldībām jau pirms kāda laika, parādās, ka tās ir nodotas specifiski palīgsaimniecībām tikai savā ziņā dokumentālā kārtā, jo šīs zemes, ja viņas netiek izmantotas konkrēti palīgsaimniecībām, pašvaldības tāpat var iznomāt. Uz palīgsaimniecībām vienīgi attiecas, ka viņas var iznomāt par vēl samazinātāku cenu. Proti, tas nenozīmē, ka tās zemes stāv nelietotas, tas tikai nozīmē, ka viņas nav izmantotas primāri tam, ar kādu nolūku valsts pašvaldībām nodeva šīs teritorijas,” komentē VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktore Ingūna Draudiņa.
Atsevišķu pašvaldību mājaslapās, kurās pieejami šādi personisko palīgsaimniecību nomas objekti, informācija ir grūti atrodama, un būtu vērtējams, ka pašvaldība pietiekami nenodrošina nepieciešamo saziņu ar sabiedrību, saka Draudiņa.
“Tas vien, ka teju septiņi tūkstoši līgumu katru gadu tiek noslēgti, [liecina] – nav jau tā, ka iedzīvotāji nezinātu par šādu iespēju. Vienlaikus, tā kā ne visas zemes ir iznomātas un ne visās pašvaldībās tas tiek aktīvi darīts, mūsu ieskatā, pašvaldības varētu paust rūpes par saviem iedzīvotājiem, ja viņas veicinātu šīs informācijas pieejamību. Pašvaldības varētu kopumā veicināt [mazdārziņu nomāšanu], tuvojoties pavasarim, savos informatīvajos materiālos ievietot informāciju, ja ir šādas iespējas viņu novadā,” uzskata Draudiņa.
