Šajā projektā piedalās 150 dārznieku, bet, skaitot viņu ģimenes locekļus, kopējais dalībnieku skaits esot divas reizes lielāks. Vietā, kur notika leģendāras hokeja spēles, tagad ir izvietots ap tūkstoš dažāda augstuma kastu, kurās audzē puķes, ogas, garšaugus un zaļumus.
Viena no projekta dalībniecēm ir Kristīne, kura stāsta par šosezon izaudzēto: "Salvija, baziliks, burkāni, kurus es biju domājusi, ka tie būs tādi vasaras burkāni – atnākšu uz dārziņu vasaras vidū, izraušu [burkānu] un apēdīšu, bet tad, kad vasaras vidū sapratu, ka man nekas nav tāds, kas izturēs līdz vēlam rudenim, man tie bija jāatstāj."
Armīns un Sabīne uzskata, ka iecere ierīkot mazdārziņus Rīgas centrā ir izcila. Viņi atzīmēja, ka pilsētā kopīga darbošanās ir svarīga, jo tādējādi cilvēki gūst jaunu pieredzi un atpūšas. "Sporta pils dārzu" projekts ir īpaši vērtīgs jauniem vecākiem, kuriem ir iespēja bērniem parādīt, kā aug dažādi dārzeņi un zaļumi.
Armīns norādīja: "Daudzi netic, ka mēs dzīvojam [Krišjāņa] Barona ielā, bet varam pāriet pāri ielai pēc sīpollociņiem, tomātiem, salātiem un uzreiz arī pagatavot. Viss ir svaigs un foršs. Protams, ir ļoti labi, ka mēs mēģināt maksimāli daudz radīt zaļās saliņas pilsētā, kur ir daudz asfalta un daudz cietā seguma."
Ilgie novārta gadi
Rīgas Sporta pili nojauca pirms 13 gadiem, taču ilgus gadus iecerētie būvniecības darbi tā arī nav sākušies. Lai teritorijas attīstības starpposmā to varētu izmantot pilsētnieki, "Sporta pils dārzu" idejas autori pērn rudenī noslēdza trīs gadu līgumu ar igauņiem piederošo centra attīstības uzņēmumu.
Projekta idejas autore Renāte Prancāne Latvijas Radio atzīmēja, ka pirmais gads aizvadīts labāk, nekā sākotnēji cerēts. Iesākumā bijušas bažas, ka darba gaitā var rasties problēmas ar infrastruktūru, ūdens padevi un elektrības pieslēgumu, taču to visu izdevās veiksmīgi nokārtot. Turklāt interesentu skaits bijis lielāks nekā teritorijā pieejamo mazdārziņu. Viņa pastāstīja, ka projektā iesaistītie dārznieki var izvēlēties trīs, piecas vai astoņas kastes, kurās audzēt sev tīkamus augus. Turklāt maksa sezonā par tiem ir simboliska.
Ainavu arhitekte Ilze Rukšāne uzsvēra, ka ierīkotie mazdārziņi ir viens no instrumentiem, kā veidojas cilvēku kopiena.
"Mācās būt kopā, mācās darīt kopā, tai skaitā mācās dārziņus veidot kopā, augt kopā, audzēt kopā un palīdzēt viens otram. Te ir tā milzīgā empātija vienam pret otru. Man šķiet, ka lielākais ieguvums ir tā kopābūšanas lieta un sapratne, ka cilvēki mēs esam un ka neesam vieni. Šī pandēmija iemācījusi diezgan daudz nošķirties no cilvēkiem. Šī ir tā vieta, kas palīdz atkal atgriezties kopā," viņa teica.
Līdzīgās domās ir Dace. Viņa sacīja, ka, darbojoties neapsaimniekotajā teritorijā, iespējams stiprināt sabiedrības veselību.
"Tiem, kuri te varēja nākt un darboties, tas bija tāds ļoti dziedinošs process. Ne tikai skaists, ne tikai tas, ka vide sakopta. Vietas, kas ir sakoptas, principā veicina arī apkārtnes uzlabošanos," pauda Dace.
Bijušās Rīgas Sporta pils teritoriju jau daudzus gadus plāno labiekārtot un attīstīt igauņu uzņēmums, izveidojot daudzfunkcionālu "Rotermann skvēru", taču, kā skaidro kompānijas meitas uzņēmuma "Rotermann Latvia" valdes locekle Kristīne Stabiņa, solīto būvniecību nācās vairākkārt pārcelt dažādu sarežģījumu dēļ. Tagad uzņēmums gatavojas izsludināt arhitektūras konkursu, kas ilgs līdz 2023. gadam. Savukārt celtniecības darbi kvartālā varētu sākties ne agrāk kā pēc divarpus gadiem.
