Visas Dabas muzeja zālē skatāmās rozes nākušas no Vidzemes puses. Izstādē aplūkojamas vairāk nekā simt šķirnes, un ziedi pārsteidz ne vien ar savu krāsainību, bet arī ar smaržu.
Mēs vairs nevaram ieiet pagājušā gadsimta rožu dārzā. Zinātāji teic, ka tādu rožu, ko dzejā un romānos aprakstījuši tā laika autori, vairs nav. Rozes ir krustotas un pārveidotas, līdz radītas pilnīgi jaunas šķirnes, vecās atstājot vēsturei.
Ar “Augustas Luīzes” un “Leonardo da Vinči” vārdu Latvijā populāras kļuvušas angļu rozes. “Zied ļoti bagātīgi, un viena no smaržīgākajām šķirnēm kāda jebkad selekcionēta,” zina stāstīt SIA “Latroze” pārstāvis Ģirts Kumeliņš.
Ar savu krāšņumu un neatkārtojamo aromātu gammu rozes apbur ikvienu. Arī mūsdienās tās ir vieni no cilvēku iemīļotākajiem ziediem, kurus audzēt esot spēkos ikvienam.
To apliecina arī Kumeliņš: “Šajā ģimenes rožu audzēšanas biznesā esmu 10 gadus, un cilvēku vēlme tās stādīt nemazinās.”
Rozes dārza ainavu padara maigāku un liek gaisā virmot burvīgam aromātam. Rožu krāsu bagātībai grūti atrast salīdzinājumu, turklāt no tām var veidot visdažādākās kompozīcijas.
