Laika prognozes var vizualizēt dažādos veidos – ar nokrišņu kartēm lielākam reģionam, kādas ierasts redzēt televīzijā, vai ar lokālajiem punktiem konkrētai pilsētai, kā tas ir viedtālruņos un citās platformās.
Pārskatāmākā un precīzākā vizualizācija ir nokrišņu karte plašākam reģionam – tajā var skaidri redzēt, kāda nokrišņu zona kur atrodas un arī novērot tās paredzamo virzību, skaidroja Bricis.
"Bieži mēs telefonos izmantojam lietotnes, kas rāda, kāds šodien Rīgā būs laiks. Lai arī tās šķiet ērtas, bieži tās ir kļūdainas tieši šo informācijas tehnoloģiju īpatnību dēļ," skaidroja Bricis.
"Ja rīt pulksten sešos gribēsi būt Kolkā, tu paskaties lietotnē. Tā rāda, ka tur nelīs. Bet varbūt kāds lietus mākonītis tomēr būs novirzījies par 10 kilometriem tālāk un Kolkā līs," teica laika ziņu redaktors.
Turklāt lielākās pilsētās iespējamas arī nelielas vietējās laikapstākļu atšķirības. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa raidījumam skaidroja, ka biežāk tā notiek vasarā, kad veidojas gubu lietus mākoņi: "Tie var aptvert ļoti nelielas daļas. Un tiešām – Rīga ir gana liela, lai mēs redzētu šīs diezgan būtiskās atšķirības, ka vienā pilsētas daļā ir negaiss ar ļoti intensīvām lietusgāzēm, bet citā – spīd saule."
Jaunais “Revidents”
Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.
Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.
LVĢMC pārstāve Krūmiņa norādīja, ka telefonu lietotnēs parasti izmanto globālo laikapstākļu prognožu modeļus, lai tās strādātu daudzviet pasaulē, ne tikai Latvijā.
"Globālā modeļa dati nav tomēr tik precīzi kā jau specifiski pielāgota informācija konkrētajai valstij. Līdz ar to svarīgi ir sekot vietējā, nacionālā meteo dienesta datiem," uzsvēra Krūmiņa, iesakot sekot līdzi informācijai, kuru publicē nacionālais meteoroloģiskais dienests.
Bricis norādīja uz vēl kādu bieži izplatītu problēmu mobilajās lietotnēs: "Prognozes rādot ilgākā termiņā, divas un vairāk dienas tālā nākotnē, ir problēma algoritmā. Ja ir prognozēts pat neliels lietus, lietotnē parādās vienkārši tumša ikona ar lietus mākoni, un rodas iespaids, ka būs piecas lietainas dienas pēc kārtas. Tā ir ļoti slikta interpretācija."
Bricis atzinīgi izteicās par norvēģu laikapstākļu prognožu vietni Yr.no, ko tautā mēdz dēvēt par visprecīzāko. Tas ir Norvēģijas meteodienesta un sabiedrisko mediju realizēts projekts, par ko Bricis pauda cerību, ka reiz tādu realizēs arī Latvijā: "Tam pamatā ir pasaulē precīzākais meteoroloģiskais modelis, kas skaitliski aprēķina prognozes. Arī tur ir kļūdas, bet jebkurā gadījumā – to noteikti var saukt par līderi starp visām lietotnēm."
