Pilnīgi visiem cilvēkiem dzīves laikā veidojas asociācijas – par krāsām, smaržām, konkrētiem datumiem, notikumiem un cilvēkiem.
Piemēram, septembra sākums lielākajai daļai sabiedrības noteikti asociējas ar skolas sākumu. Kādam tas var izsaukt pozitīvas emocijas, taču kādam saistīties ar trauksmi, uztraukumu vai saspringumu.
"Asociācijas ir veidojums starp kaut kādu pieredzi un šo brīdi, kurā mēs atrodamies, vai varbūt kādu gaidāmu brīdi, kas vēl tikai būs, vai kādu spēcīgu atmiņu, spēcīgām emocijām, sajūtām," skaidroja Melne. Līdz ar to svarīgi saprast, ka asociācijas veidojas no mūsu pašu pieredzes, jo pirms mēs esam kaut ko pieredzējuši, asociācijas izveidot ir grūti – tad tie var būt tikai minējumi vai versijas, kas noteikti nebūs tikpat spilgtas un atmiņā paliekošas.
"Mēs paši piešķiram nozīmību konkrētajam notikumam, ka šis notikums ir bijis pietiekami spilgts emocionāli, pietiekami spilgts ar iespaidiem, krāsām vai cilvēkiem.
Ja tas mums ir bijis nozīmīgi, mēs to ņemam sev līdzi un ļoti bieži atceramies," skaidroja Melne.
Nereti aiz savām asociācijām cilvēkiem nākas arī paklupt vai aizķerties, jo bieži vien asociācijas mijas ar stereotipiem un negatīvu pieredzi, kas tiek vispārināta.
"Teiksim, iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem, mēs savelkam līdzības ar kaut kādiem sev zināmiem personāžiem, attiecību modeļiem vai uzvedības modeļiem," sacīja Melne, paskaidrojot, ka tas dažkārt mums dod iespēju saprast, vai vēlamies mesties iekšā šajā komunikācijā vai arī, tieši pretēji, ir negatīvas asociācijas no līdzīgas pieredzes ar līdzīga tipa komunikāciju, tādēļ nav vēlmes to atkārtot.
Ir situācijas, kurās šāda nojauta jeb asociācijas var izrādīties pareizas un paglābt no atkārtotas uzkāpšanas uz tā paša grābekļa, taču nereti tās rada aizspriedumus, kas traucē paskatīties uz otru cilvēku atvērti.
"Tad mēs varam domāt par to, kas mūs ir notrigerojis, kas ir ierosinājis šo sajūtu vai konkrēto reakciju.
Ja es saprotu, ka manī pamostas kādas nepatīkamas sajūtas, emocijas vai pat varbūt domas, tad reizēm ir vērts mazliet iepauzēt un sev atgādināt, ka ne vienmēr viss, ko es sajūtu, ir saistīts tiešā veidā ar to cilvēku vai to situāciju," ieteica Melne.
Reizēm gadās tā, ka otra cilvēka uzvedība vai rakstura izpausmes atmodina kaut kādas negatīvas emocijas vai sajūtas, bet patiesībā tas nav par šo otru cilvēku, bet gan sevi pašu – kā ir vai nav tikts galā ar iepriekšējām pieredzēm un sajūtām, skaidroja Melne.
Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem vai viņu uzvedību, bet uz ļoti dažādiem notikumiem. Piemēram, bieži vien kādi konkrēti datumi vai svētku dienas cilvēkos izsauc spēcīgas negatīvas asociācijas, taču svētki vai cipari kalendārā paši par sevi par šīm sajūtām nav atbildīgi. Melne paskaidroja: "Vienkārši tā ir uzbūvētas mūsu smadzenes – negatīviem notikumiem apakšā ir spēcīgais emocionālais fons, un šīs emocijas iedod atmiņām vai notikumam spilgtāku nokrāsu. Vēl viena lieta ir, ka mēs paši piešķiram tam nozīmību, tādēļ mēs to saglabājam savā atmiņā," uzsvēra Melne.
Senatnē negatīvas asociācijas palīdzēja cilvēkiem izdzīvot, pasargāt sevi no draudiem vai briesmām. Evolūcijas gaitā šīs iemaņas vienkārši ir nākušas mums līdzi. "Tāpēc mēs turpinām ikdienā arī ne tik svarīgām lietām piešķirt šo nozīmību. Tajā pašā laikā mums tās asociācijas arī palīdz izdzīvot vai sevi brīdināt, vai izvairīties no kaut kā nepatīkama, kas savukārt pasargā arī mūsu psihi," atzina Melne.
Psihoterapijā ir vairāki virzieni, kas izmanto asociāciju metodi, taču arī ikdienā katrs pats var strādāt ar savām sajūtām un emocijām, izmantojot asociāciju kārtis, ieteica Melne.
"Piemēram, katru dienu es izvēlos vienu asociāciju kārti, vadoties pēc savām sajūtām vai noskaņojuma, vai pēc tā, ar ko man asociējas mans iekšējais dialogs vai prāta stāvoklis, un tad es mēģinu pati to skaidrot sev – kāpēc es šo izvēlējos? Kā tas atbilst manai šī brīža iekšējai sajūtai? Varbūt šī kārts man palīdz arī saprast labāk, kas ir noticis, kas man ir vajadzīgs, kāpēc man tas ir vajadzīgs," stāstīja Melne. Viņa norādīja, ka asociācijas un asociāciju kārtis ir lielisks rīks, kā labāk izprast pašam sevi un savas emocijas, bet tāpat tas var būt lielisks rīks, kā uzsākt sarunu ģimenē vai ar kādu tuvu cilvēku.
