Laivu piestātne kanālmalā pie autoostas ir Rīgas pašvaldības projekts, kas īstenots "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras integrēšanai pilsētas centrā. Piestātne nodota ekspluatācijā jau pagājušā gada beigās.
Sociālajos tīklos ir redzams ieraksts ar sarkastisku komentāru, ka šī objekta autors ir "fizikas ģēnijs", jo nobraukt pa šo koka rampu ar ratiņkrēslu nemaz nav iespējams.
Rīgas pašvaldības pārstāve Tatjana Smirnova norādīja, ka projekta īstenošana notikusi saskaņā ar normatīvajiem aktiem:
"Projekta ietvaros ir izbūvēts peldošs pontons, kas nav ietves elements un ir kustīgs. Šajā konkrētajā vietā ūdens svārstības ir iespējamas aptuveni 1 metra robežās, līdz ar to ar šī ūdens līmeņa svarstībām svārstās arī šis peldošais pontons. Savukārt tā platums un garums ir izvēlēts tāds, lai netraucētu kuģošanas līdzekļiem šajā konkrētajā vietā."
Savukārt koka laipa, kas izvietota no ietves uz pontonu, ir izbūvēta tādēļ, lai atvieglotu iespēju cilvēkiem uzkāpt uz tā, jo, svārstoties ūdenslīmenim, mainās arī pontona augstums, turpināja Smirnova.
"Šāds risinājums ir saskaņots arī ar apvienību "Apeirons", jo tādas konkrētas vides pieejamības šeit nav noteiktas, izbūvējot šādu pontonu, un šeit konkrētajā vietā ir grūti realizējamas," atzina pašvaldības pārstāve.
Smirnova vēl papildināja, ka pontona platums nav īsti piemērots tam, lai uz tā varētu uzbraukt cilvēks ratiņkrēslā. "Šajā konkrētajā vietā, ja cilvēki ratiņkrēslos vēlētos iekļūt kuģošanas līdzeklī, tad tas būtu iespējams tikai ar līdzcilvēku palīdzību," viņa atzina.
Tomēr apvienības vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis uzsvēra, ka ar "Apeironu" ir saskaņota piestātnes betonētā daļa, bet projektā tāda rampa neesot bijusi: "Risinājums, ka uz to pontonu pārvietojas pa kaut kādu rampu, nav bijis, un pie nodošanas mēs neesam bijuši un skatījušies, kāda tā ir."
Briedis uzskata, ka vides pieejamību šajā gadījumā varētu risināt ar konstrukciju paralēli krastam.
Tātad pati nobrauktuve līdz kanālmalai ir ērta un droši izmantojama kā cilvēkiem ratiņkrēslos, tā vecākiem ar bērnu ratiņiem, taču šis koka meistardarbs, kas savieno kanālmalu ar pontonu, gan nav saskaņots un pielāgots kā funkcionējošs vides pieejamības risinājums.
"Izskatās diezgan nejēdzīgs un es pat teiktu, ka kājāmgājējiem tā ir tāda paklupšanas vieta, nevis risinājums,
jo jebkuram risinājumam vajadzētu būt drošam. Respektīvi nav runas par cilvēkiem ratiņkrēslā, kur tas arī ar visu palīdzību nav izmantojams – ne uz viņa uzbraukt vari, ne tie savienojumi ir kārtībā, ne arī kur tā rampa beidzas, gandrīz pie paša ūdens, un tu vari tikai ūdenī iebraukt pa taisno," sacīja Briedis.
