Ģeologs norādīja, ka precīzs šī fenomena nosaukums ir pārrāvuma straume, nevis zemūdens straume. Viņš skaidroja, ka prognozēt vietu, kur un kad tās radīsies, ir gandrīz neiespējami, jo jūras krastā kā ļoti mainīgā vidē tās var attīstīties, pazust un izveidoties no jauna. Labvēlīgi apstākļi šādu pārrāvuma straumju attīstībai ir tad, ja, piemēram, pūš stiprs vējš no jūras puses. "Tad ir diezgan augsta varbūtība, un kopumā vajadzētu to ņemt vērā. Ja ir niecīgs vējš vai vējš pūš paralēli krastam vai no krasta, tad tādu straumju izveidošanās nav iespējama. Apmēram šādā līmenī to var prognozēt, bet ne konkrētāk," sacīja Lapinskis.
Proti, saprast, ka peldēties varētu būt riskanti, var tad, ja stiprāks vējš pūš no jūras puses.
Pārrāvuma straumes, lai arī ir iespējams saskatīt, ja ļoti pievērš uzmanību tam, kā kustas ūdens masa, tomēr tās nav tik acīmredzamas un uz to paļauties nevajadzētu, viņš teica, paskaidrojot:
"Tās var attīstīties ļoti strauji, – izveidoties jauna vietā, kur tā tikko nav bijusi. Vajag būt krietni piesardzīgākam situācijā, kad ir stiprs jūras puses vējš."
Ģeologs norādīja, ka arī iepriekš ir bijuši gadījumi, kad šāda straume ievelk peldētājus, tomēr ne vienmēr to konstatē kā iemeslu, – cilvēks noslīkst, bet bieži vien tā arī neviens neuzzina, kāpēc tas notika.
Viņš arī skaidroja, ka šādas straumes pie stipra jūras puses vēja nerodas viscaur krastam, bet gan pa posmiem, piemēram, ik pēc dažiem kilometriem vai ik pēc kilometra.
Vaicāts par labāko peldētāju rīcību šādos gadījumos, Lapinskis sacīja: "Ja straumē iekļūst un jūt, ka tā velk prom, nevajag peldēt pret straumi, bet paralēli krastam, nosacīti 90 grādu leņķī. Tādā veidā no tās var izkļūt ārā, jo parasti straume nav plata, tie var būt daži desmiti metru. Tas var būt labākais risinājums. Nevajadzētu mēģināt peldēt no visa spēka pret straumi, jo straumes ātrums var būt pietiekams, lai būtu lielāks, nekā cilvēks var papeldēt."
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pirmdien izplatījis ieteikumus uzmanīties pie ūdenstilpēm, norādot – ja jūrā ir lieli viļņi, tad var veidoties spēcīgas straumes, kas cilvēkus ievelk dziļumā un tālāk no krasta.
"Saglabājiet mieru un peldiet paralēli krastam. Nepeldiet pret straumi! Kad straume kļuvusi vājāka, varat sākt peldēt krasta virzienā," pamācīja VUGD.
Šāda straume, ja tā ir izveidojusies, sākas pie pašas pludmales un stiepjas līdz trīs, četru vai varbūt pat piecu metru dziļumam. Ja seklākās vietās, piemēram, līdz celim, no straumes cilvēks var izbrist paša spēkiem, tad dziļumā tas var kļūt sarežģīti.
❗️Nedēļas laikā Latvijā no ūdenstilpēm izcelti 11 bojāgājušie, četri no tiem jūrā. Tādēļ VUGD aicina būt īpaši piesardzīgiem pie ūdenstilpēm - jūrā, ezeros un upēs! Būsim uzmanīgi, atbildīgi un kritiski izvērtēsim apstākļus, lai pasargātu savu veselību un dzīvību. pic.twitter.com/QbuFTRbUgt
— VUGD (@ugunsdzeseji) July 3, 2023
KONTEKSTS:
Nedēļas nogalē no jūras izcelti četri bojāgājušie. Viens negadījums noticis Liepājā, bet trīs – Carnikavā. VUGD vēstīja, ka pašlaik Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ir spēcīga pārrāvuma jeb zemūdens straume, kas, peldētājam pašam nemanot, strauji ievelk dziļumā. Kopumā aizvadītajā nedēļas laikā no Latvijas ūdenstilpēm izcelti 11 noslīkuši cilvēki.
