Preces savos trauciņos
Savukārt "AJ Power Recycling" valdes locekle Solveiga Grīsle norādīja, ka pēdējo gadu laikā pieaug cilvēku skaits, kas šķiro atkritumus, taču arvien vairāk būtu jādomā par veidiem, kā atkritumus nemaz neradīt.
"Šķirošanas aktivizēšanās, protams, ir laba lieta, bet, raugoties no atkritumu apsaimniekošanas vai to nerašanās piramīdas, atkritumi jau ir tā stadija, kad vairs nav labi.
Manuprāt, arvien būtiskāk būtu jāaktivizē pašu iepakojumu neizmantošanas virziens," norādīja Doškina.
Tas nozīmē, ka apzinātākas un pārdomātākas izvēles jāveic gan preču iepakotājiem, uzņēmumiem un dažādām iestādēm, gan arī katram cilvēkam individuāli – vai konkrētā prece vai tās iepakojums vispār ir vajadzīgs.
Labs piemērs šādai izvēlei ir vienreizlietojamo glāžu izmantošana ofisos, norādīja Doškina. Dodoties uz darbu, cilvēks var izdarīt apzinātu izvēli un tā vietā, lai izmantotu vienreizlietojamu glāzi, paņemt līdzi stikla vai metāla pudeli. Tā ir salīdzinoši vienkārša izvēle, ko daudzi arī piekopj, bet, piemēram, dodoties iepirkties, šīs izvēles jau kļūst nedaudz sarežģītākas.
"Tu aizej uz veikalu un ņem to, kas tur ir. Veikalā mums ir ierobežots laiks. Kuram ir laiks stāvēt, skatīties uz iepakojumu un lasīt, vai tas ir pārstrādājams," sprieda Doškina.
Lai pieņemtu apzinātu izvēli, ir jābūt zināšanām, kurš iepakojums ir pārstrādājams, bet kurš nav. Tur sākas problēmas. "Tur ir kaut kādi cipariņi. Vai mums ir jābūt izglītotiem par to, kurš iepakojums ir un kurš nav pārstrādājams? Es gribētu pirkt, pārliecināties un būt droša, ka šis iepakojums, ko nopirkšu, pilnīgi noteikti būs pārstrādājams. Tas jau tālāk ir ne tikai mūsu personīgās izvēles, bet vairāk sistēmas jautājums: vai likumdošana nodrošina to, ka tas, ko es pirkšu veikalā, un iepakojums, ko saņemšu, būs pārstrādājams," skaidroja Doškina.
Ņemot vērā, ka tas ne vienmēr tā ir un veikalos ir preces, kuru iepakojumi nav pārstrādājami, pastāv cita alternatīva – nākt ar savu trauciņu un iegādāties sveramas, beramas preces bez iepakojuma.
"Tas jau vairs nav tāds pilnīgs jaunums Latvijā. Visi cilvēki, kas dodas uz tirgu, zina, ka tur var dabūt preces uz svaru. Manuprāt, tas jāatgriež atpakaļ sabiedrībā kā norma," pauda Doškina.
Doškina norādīja, ka Latvijas likumdošanā jau ir iestrādāts: katrā veikalā, kurā var saņemt preces uz svaru un līdzi ņemšanai, būtu obligāti jābūt informācijai, ka pircējs drīkst nākt ar savu trauciņu.
"Tāpat ir jābūt informācijai, ka eksistē līdzi ņemamie trauciņi, kuri ir atkārtoti lietojami, un tiem ir jābūt nopērkamiem. Cik veikalos jūs esat redzējuši šādas norādes? Šis likums un šī norma netiek ievērota, jo neviens to neregulē. Es esmu redzējusi to pāris lielveikalos, bet kopumā tas nav baigi populāri," pauda Doškina.
Ražotāja viedoklis
Uzņēmuma "Balticovo" komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Auškāps norādīja, ka no ražotāju puses, domājot par preču iepakojumiem, īpaši pārtikas ražošanā, pastāvīgi jālavierē starp pēc iespējas mazāku iepakojuma daudzumu un bieži vien pārlieku augstajām pārtikas drošības prasībām.
"Es tagad nerunāju tikai par olām, bet vispār. Es arī reizēm jūku prātā, redzot, ka maisiņš ir ielikts maisiņā un tad vēl kastītē, un tad vēl kastīte maisiņā. Droši vien, ka mums visiem kopā un arī tiem, kas pieņem likumus, ir jādraudzējas ar saprātu. Ir jāatrod kaut kāds veselīgs līdzsvars. Nedrīkst visu uzkraut ne tirgotājiem, ne ražotājiem. Ir jāuzņemas pārtikas drošības atbildība arī pašam patērētājam," pauda Auškāps.
Viņaprāt, tā ir atbildība, kas būtu jāsadala starp visiem, lai pārtikas un citu produktu iepakošana netiktu pārspīlēta. Savukārt runājot par to, ko lietas labā var darīt ražotāji, viņš norādīja, ka tās ir daudz un dažādas "mazās lietas".
"Piemēram, visi plastmasas iepakojumi, kas ir olu plastmasas bretes, nu jau mums ir 100% visas no "RePet" materiāla. Tas ir brīnišķīgs materiāls, kurš dzīvo savu jau varbūt pat ne tikai otro, bet trešo dzīves ciklu, jo ir veiksmīgi pārstrādāts, un ir arī tālāk teorētiski pārstrādājams. Kas vēl ir mainījies – nu jau 90% mums ir kartona iepakojumi, un tikai 10% vairs ir plastmasas olu bretes," pastāstīja Auškāps.
