Kā labāk dzīvot

Putni pilsētā: kā sadzīvot ar spārnotajiem draugiem

Kā labāk dzīvot

Parūpēties par to, lai acis ne tikai redz, bet arī saredz

Pirms doties mežā, vajadzētu arī pārdomāt rīcību, ja gadītos apmaldīties

Glābēji: Mežā nedrīkst paļauties tikai uz telefona GPS

Nereti cilvēki, dodoties mežā, paļaujas uz telefonā esošo GPS, pašiem nesekojot līdzi apkārtnei. Tā darīt nevajadzētu, jo telefons var izlādēties, pazust vai citādi pievilt. Drošāk ir sekot līdzi orientieriem mežā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Kristaps Kalvāns un alpīnists Andžejs Reiters.

Glābēji ik gadu palīdz meklēt mežā apmaldījušos cilvēkus. Visbiežāk tas notiek rudens pusē, kad parādās ogas un sēnes un cilvēki aktīvāk dodas uz mežu, bet pa kādam gadījumam ir arī vasarā, norādīja VUGD Rīgas reģiona pārvaldes dienesta nodaļas vecākais inspektors Kalvāns.

"Šogad līdz šim brīdim kopā ir izglābti 19 cilvēki, 2023. gadā VUGD steidzās palīdzēt atrast 61 cilvēku, tajā skaitā arī vienu bērnu, savukārt 2022. gadā tie bija 65 cilvēki, un arī viens no viņiem bija mežā apmaldījies bērns," stāstīja Kalvāns.

Visbiežāk cilvēkiem palīdz atrast izeju no meža, izmantojot gaismas un skaņas signālus. Sēņotājs vai ogotājs pa gabalu sadzird vai ierauga, kurā virzienā atrodas ugunsdzēsēju mašīna, un pats spēj iziet no meža. 

"Pats svarīgākais un vienkāršākais ieteikums, dodoties mežā, ir informēt piederīgos, uz kurieni mēs dodamies un kāds ir aptuvenais laiks, cikos dosimies ārā no meža," ieteica Kalvāns.

Svarīgi atcerēties paņemt līdzi kādu saziņas līdzekli jeb telefonu, ko nevajadzētu atstāt mājās vai mašīnā. Tālrunim jābūt arī uzlādētam, lai vajadzības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. 

Savukārt, lai neapmaldītos un palīdzība nemaz nebūtu jāmeklē, svarīgi mežā lūkoties ne tikai uz ogām vai sēnēm, bet pievērst uzmanību kādiem specifiskiem objektiem. Tie var kalpot par savdabīgām ceļa zīmēm un palīdzēt orientēties. 

"Kaislīgi sēņojot, bieži vien cilvēks apjūk vidē, neseko līdzi, kur atrodas, un tad iestājas sava veida panika. Protams, viss apkārt šķiet vienāds, ja neesam pirms tam pievērsuši uzmanību objektiem, kas mums ir apkārt, – lieliem vai nolūzušiem kokiem, vai pārrāvumiem, tukšumiem meža vidienē, kaut kādām pļavām," ieteica Kalvāns.

Piefiksējot mežā konkrētus objektus, galvā izveidojas aptuvena karte un virzieni. Līdz ar to arī tad, ja kādā brīdī sanāk apjukt, viss apkārtnē nešķiet pilnīgi vienāds, kas ir lielākā problēma apmaldoties.

Lai šādu karti galva izveidotu, svarīgi būt klātesošiem un nepaļauties uz mobilo telefonu ar GPS. Alpīnists Reiters, kurš ir arī glābējs un komandu treneris, vērtēja, ka mūsdienās cilvēki pārāk daudz paļaujas uz viedierīcēm, bet mežā tās mēdz pievilt.

"GPS – tas ir brīnišķīgi. Līdz brīdim, kamēr telefons nav izlādējies vai netīšam iekritis peļķē. Tajā brīdī ir trakāk, nekā būtu bez tā. Jo tad, kad cilvēks dodas mežā bez telefona, viņš pievērš uzmanību mežam, kurā vietā viņš atrodas," pauda Reiters.

Lielākas izredzes neapmaldīties vai apmaldīšanās gadījumā tikt galā paša spēkiem ir arī tad, ja pirms došanās mežā ir izpētīta karte – kurā virzienā atrodas kāds ceļš, elektrības līnijas, dzelzceļš vai citi orientieri. 

"Tad ir krietni lielākas izredzes pašizglābties nekā gadījumā, ja cilvēks paļaujas tikai uz telefonu, jo tad tā bilde ir bēdīga, vienā brīdī ir viss, vienā – nav pilnīgi nekā. Tad tā panika ir baisāka, jo cilvēks pilnīgi nesaprot, kur atrodas. Dažreiz pat ir tā, ka cilvēks skatās telefonā, neko neredz apkārt, un jo ilgāk skatās, jo vairāk nomaldās," stāstīja Reiters. 

Līdz ar to svarīgi pirms došanās ogot vai sēņot uzmest acis kartei. Valsts mežos palīdz orientēties arī kvartālstigu numuru zīmes, kas piesistas pie kokiem.

Tāpat var uzrakstīt īsziņu vai zīmīti ģimenei un īsi aprakstīt, kur plānots doties. Piemēram, "nogriezos no lielā ceļa trešajā valsts mežu sānceļā, devos iekšā kvartālā Nr. 123/456, plānoju būt atpakaļ pēc divām stundām, pēc sešām celiet trauksmi". 

"Tā it kā ir smieklīga, nenozīmīga ziņa, bet, ja šo informāciju zina radinieki, viņi var saprast, kā rīkoties tālāk. Jo visdrīzāk, ka tas ātrums, ejot mežā, nebūs pārāk liels, līdz ar to būs vismaz skaidrs tas kvadrāts, kurā meklēt. Glābšanas dienestiem ir darba pilnas rokas, un to vienu dienu nokurināt mežā ir diezgan liels resurss," pauda Reiters.

Tāpat svarīgs mājasdarbs, ko vajadzētu izdarīt vēl pirms došanās mežā, ir rūpīgi pa soļiem pie sevis pārdomāt: ko es darīšu, ja apmaldīšos. Reiters vērtēja, ka lielākā daļa cilvēku par to nekad nedomā, bet tas ir svarīgi, lai apmaldoties nesāktos panika un būtu skaidrs plāns, kā rīkoties. 

Pareizā rīcība, protams, soli pa solim ir jāizrunā arī ar saviem bērniem, ja viņi tiek ņemti līdzi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti