E-pasts un īsziņas – galvenais kanāls
CERT.LV kiberdrošības eksperts pauda, ka viens no visbiežāk izplatītajiem veidiem, kā krāpnieki cenšas sasniegt savus upurus, joprojām ir ar e-pasta starpniecību un izsūtītās e-pasta vēstules mainās diezgan bieži. Šis saziņas kanāls vienmēr būs viens no galvenajiem veidiem, kā krāpnieki centīsies sazināties ar upuriem, jo cilvēki e-pastu aktīvi izmanto komunikācijai, skaidroja speciālists.
Vienlaikus krāpnieki vairāk sākuši izmantot arī īsziņas, jo ir iemanījušies nomainīt sūtītāja vārdu, ko redz saņēmējs, tā, lai iespējamais upuris domā, ka īsziņa nākusi no oficiālas iestādes.
Svilāns gan uzsvēra, ka mainās tēmas, ar kurām krāpnieki pikšķerē, taču krāpnieku mērķis ir viens – izdabūt no upura bankas kartes datus.
Cilvēki visbiežāk uzķeras tāpēc, ka nepamana, kāda saite pievienota saņemtajai īsziņai vai no kāda e-pasta ir atnācis piedāvājums, atzina eksperts. Reizēm viltojumus pamanīt ir ļoti viegli, bet reizēm atšķirību starp oficiālas iestādes sūtītu e-pastu un krāpnieku mēģinājumu iegūt kartes datus ir iespējams noteikt vien pēc dažiem atšķirīgiem burtiem e-pasta adresē.
Lai gan šīs metodes ir zināmas, nav tā, ka cilvēki mazāk iekristu, atzina Svilāns.
Savukārt Strazdiņš uzsvēra, ka bieži vien krāpniecības mēģinājumi notiek arī ar telefona zvanu starpniecību. Krāpnieki zvana, uzdodoties, piemēram, par bankas darbiniekiem, un cenšas iegūt personas datus. Bieži vien krāpnieki spēj pat nomainīt numuru, no kura tiek zvanīts un kuru cilvēks redz savā telefonā.
"Atcerieties, ka tas numurs, kas jums parādās telefonā, nenozīmē, ka cilvēks no šī numura zvana. Saņemtajā zvanā burtu un ciparu virkne var būt pilnīgi jebkāda, tur var ierakstīt to pašu bankas numuru," uzsvēra Strazdiņš.
Nevajag turpināt sarunu
Turklāt apkrāpšanas shēmas nu jau sākušas darboties arī latviski. Senāk aizdomīgus zvanus varēja pazīt pēc tā, ka krāpnieki vēlējās sarunāties krieviski vai kādā citā valodā, bet nu vairs nevar paļauties, ka saruna nenotiks latviski.
"Cilvēki zvana arī latviešu valodā. Tas notiek ļoti reti, protams, bet visas šīs pašas shēmas var tikt izspēlētas latviešu valodā. Nevar uzreiz pieņemt – man internetā teica, ka parasti krāpnieki runā krieviski. Nē, lūdzu, nepaļaujieties uz valodu!" būt uzmanīgiem aicināja Strazdiņš.
Svilāns apstiprināja, ka, lai gan biežāk krāpnieki joprojām sarunājas krieviski, notiek krāpniecības gadījumi arī latviešu valodā.
"Svarīgi piebilst – kad mums ir aizdomas, ka zvana krāpnieks, tajā brīdī uzreiz ir jāliek nost tālrunis un nevajag turpināt komunikāciju, jo upuru telefona numuri, kam šie krāpnieki zvana, tiek tirgoti un nodoti tālāk citiem krāpniekiem. Re, šis numurs man necēla, bet šis pacēla un nometa tikai pēc vairākām minūtēm. Viņi var apzīmēt to numuru, kas pacēla, ka potenciāli no viņa var kaut ko izkrāpt, jo viņš ir pacēlis, viņš ir mazliet parunājis, tātad to cilvēku var mēģināt salauzt ar dažādām komunikācijas metodēm," skaidroja Svilāns.
Viena no jaunākajām metodēm, kā krāpnieki cenšas ievilināt upurus, ir nosūtot īsziņu ar tekstu – "mammu, man ir saplīsis telefons" – un norādot, piemēram, konta numuru, uz kuru nosūtīt naudu jauna telefona iegādei. Tā ir jauna metode, kā krāpnieki uzsāk komunikāciju ar cerību iegūt bankas datus.
Vēl viens veids, ko krāpnieki bieži izmanto, ja ir ieguvuši piekļuvi upura e-pasta adresei, ir viltus rēķina nosūtīšana.
"Piemēram, apsaimniekotājs jums katru mēnesi sūta rēķinu. Ja kāds ir ieguvis pieeju jūsu "Gmail" kontam, viņš var izlasīt visus sūtījumus, kas jums nāk, un dienu pirms tam, kad apsaimniekotājs jums ierasti sūta rēķinu, atsūtīt rēķinu ar citu konta numuru. Viņš pilnībā nokopē visu e-pastu, izliekoties par apsaimniekotāju. Viss izskatās tieši tāpat, tikai konts ir cits," skaidroja Strazdiņš.
Līdz ar to rūpīgi jāsargā ne tikai bankas dati, bet arī piekļuve savam e-pastam. To darīt palīdz divu faktoru autentifikācija.
