"Privatizācijas sertifikāts ir vērtspapīrs, ko valsts piešķīra jebkuram Latvijas iedzīvotājam par nodzīvoto laiku, par zaudēto mantu vai par represijām. Mērķis bija gaužām vienkāršs – radīt resursu, lai cilvēks varētu iegādāties noteiktu īpašumu, kļūt par līdzīpašnieku valsts mantai, jo, kad Padomju Savienība bruka, visa manta piederēja valstij," atgādināja Lore.
Pamatā šie sertifikāti tika iztērēti trīs kategorijās – dzīvokļiem, zemei un akcijām. Cilvēki diezgan aktīvi piedalījās tā saucamajos publiskajos piedāvājumos, iegādājoties dažādas akcijas uzņēmumos "Ventspils nafta", "Latvijas gāze", "Grindex" un citos.
"Uz šo brīdi privatizācija kā tāda un zemes izpirkšanas process ir nobeiguma fāzē. Īpašumu ir palicis ļoti maz, kur tos sertifikātus tērēt.
Vēl, protams, ir plānveida privatizācija dzīvokļu sadaļā, zemes izpirkšana, atsevišķi īpašumu objekti, bet, protams, aktivitāte ir mazāka. Kopā tika piešķirti 112 miljoni sertifikātu, kuru nominālā vērtība bija apmēram 4,5 miljardi. No tiem ir palikuši aptuveni 1,8–1,7%, kas ir aptuveni 80 miljonu eiro vērtībā," skaidroja Lore.
Sertifikāti kā dematerializēti vērtspapīri atrodas privatizācijas sertifikātu kontos. Sertifikātu konti ir aktīvi, to turētājs ir SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", pie kā elektroniski vai klātienē var griezties tie cilvēki, kuriem ir vēlme noskaidrot informāciju par saviem sertifikātiem. Elektroniski nepieciešams e-paraksts, klātienē līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Privatizācijas sertifikātu grāmatiņas vairs nav vajadzīgas.
Par kontu apkalpošanu tiek ieturēta samaksa – 24 eiro gadā. Ja konta īpašnieks apmaksu neveic, "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" to atskaita no kontā esošo privatizācijas sertifikātu vērtības. Kad vairs nav no kā ņemt, konts vienkārši tiek slēgts, nepiestādot papildu rēķinus tā īpašniekam. Tāpat sertifikātus joprojām iespējams arī iegādāties.
"Ja personai nav privatizācijas sertifikātu, bet tā redz ieguvumu no tā, ka varētu norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem, un tāda iespēja pastāv, tad jādodas uz "Possessor" un vai nu jāatver iepriekšējais konts, ja tāds ir bijis, vai jāatver jauns tieši uz šo privatizācijas procesu. Un attiecīgi mēģina iegādāties šos sertifikātus no tā saucamajām starpniecības sabiedrībām, kas ir licencētas un darbojas tirgū. Jāsaka, ka šobrīd tādas ir palikušas tikai septiņas, no kurām aktīvas ir divas trīs," skaidroja Lore.
Jauna konta atvēršana ir maksas pakalpojums – par to jāmaksā 36,99 eiro. Nākotnē Ekonomikas ministrija plāno mainīt šo sistēmu un rast iespēju, ka jebkura no personām viena otrai var pārdot sertifikātus "pa taisno". Šobrīd jāizmanto starpniecības sabiedrības. Starpnieks ir tas, kurš nosaka sertifikāta cenu un klasiskajā situācijā pelna no starpības starp sertifikātu pirkšanu un pārdošanu.
"Parasti persona, ja vien tai nav nomaksas pirkuma līgums, šīs operācijas izdara vienu pēc otras ļoti īsā termiņā – atver kontu, iegādājas privatizācijas sertifikātus un burtiski tajā pašā vai nākamajā dienā veic to pārvadīšanu, un konts tiek slēgts," skaidroja Timpars.
Informāciju par aktuālajiem objektiem, ko iespējams iegādāties ar privatizācijas sertifikātiem, var iegūt, vai nu interesējoties pašvaldībās, kurās joprojām notiek privatizācijas procesi, vai SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor".
"Objekti, kurus varētu privatizēt par sertifikātiem, ir ārkārtīgi reti. Un prognozēt, cik to daudz un kad būs, īsti pat neņemos.
Tas, vai objektu izdevīgāk ir iegādāties par sertifikātiem vai naudu, ir atkarīgs no cenas, cik daudz jāsamaksā par privatizējamo objektu. Ja nepieciešamo sertifikātu skaits ir neliels, tad nebūs izdevīgi pirkt sertifikātus un vērt vaļā kontu. Ja sertifikātu skaits ir vajadzīgs lielākā apjomā, tad, protams, tas būs izdevīgāk," skaidroja Timpars.
