Festivāla kurators Verners Zanoti norādīja, ka festivāla mērķis ir ļaut māksliniekiem izteikties par vides problēmām. "Visa pasaule runā par ilgtspējību. Visa pasaule runā par globālo sasilšanu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai māksliniekiem būtu iespēja izteikties, un mākslinieki izpauž sevi ar gaismas instalāciju palīdzību. Tā ir vēsts, ko ūdens gaismas festivāls vēlas sūtīt," sacīja Zanoti.
Festivāla norises laiks nav izvēlēts nejauši, jo Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) par godu lāzera principa atklāšanai 16. maiju pasludinājusi par Starptautisko gaismas dienu. Šāda iekārta izmantota šovā bīskapa rezidencē, bet cita instalācija sinhronizē cilvēku un gaismas ķermeņu kustības.
Starp 47 darbiem ir arī plastikāta rifs, mēness atveids un noslēpumainu gaismu spēle divu upju sateces vietā.
Postošais karš Ukrainā turpinās, tāpēc liela uzmanība veltīta šīs zemes pārstāves Jūlijas Šamšejevas simboliskajam darbam par skaistumu un tā apdraudējumu. Projekts esot par nebeidzamo trauslo dzīves cilpu un atgādina, ka cilvēkiem ir jābūt atbildīgiem par dabu. Arī aptaujātie apmeklētāji atzina, ka māksla dod atšķirīgu un vizuāli spēcīgu vēsti par šo mūsdienu pasaulē aktuālo problēmu.