Cilvēks ik dienu saskaras ar jonizējošo starojumu, ko izstaro dažādi apkārtējā vidē esoši avoti. Viens no biežāk sastopamajiem dabiskajiem starojuma avotiem ir radona gāze, kas ir bez smaržas un garšas.
Latvijas Universitātes (LU) Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne pastāstīja, ka radons var uzkrāties pagrabos un zemās vietās. "Radons ir smaga gāze, kas rodas, sabrūkot smagajiem elementiem – urānam, torijam. Tur ir dabīgā sabrukšanas ķēde, un pa ceļam rodas radons," norādīja Ķizāne.
No radona izvairīties nevaram. Tā rašanās ir dabīgs process. Galvenais ir nepieļaut pārāk lielu tā koncentrāciju telpās.
Citās valstīs radona līmenis ir augstāks nekā Latvijā, norādīja Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska: "Tas vidēji ir kaut kur 70 bekereli uz kubikmetru gaisa. Savukārt Eiropas vidējais līmenis ir aptuveni simts bekereli uz kubikmetru. Mums normatīvajos aktos ir noteikts, ka šis līmenis, pie kura jādomā par aizsardzības pasākumiem, ir 200 bekereli uz kubikmetru, bet Eiropas Savienības regulējumā ir ielikts 300."
Ķizāne pauda, ka Latvijā problēmu ar radonu neesot, tomēr uzmanība jāpievērš gadījumos, ja tā koncentrācija ir lielāka nekā 100 bekereli kubikmetrā. "Bet tas ir izņēmums noteikti. Tas varētu būt tur, kur ir lūzumi zemes garozā vai tamlīdzīgi," norādīja pētniece.
VVD Radiācijas drošības centra veiktais pētījums, pārbaudot vairākus simtus ēku, liecina, ka mūsu valstī aptuveni piecos procentos mājsaimniecību radona līmenis sasniedzis 200 bekerelus.
Savukārt publiskajās ēkās 200 bekerelu līmenis pārsniegts 14 procentos gadījumu. Tas nav daudz.
Lai gan radons ir kancerogēna viela, kas var radīt dažādas plaušu saslimšanas, tajā skaitā ļaundabīgos audzējus, satraukumam nav pamata, jo arī 200 bekerelu līmenis nav ļoti augsts.
"Tiem cilvēkiem, kuriem ir tā saucamās brīvdienu mājas, kur viņš parādās varbūt retāk, tā koncentrācija bija lielāka, jo, pieņemsim, mēnesi cilvēks tur nav bijis šajā ēkā. Nav atvērtas durvis, logi, un tas līmenis ir augstāks," pastāstīja Šatrovska.
Radonu ir iespējams noteikt tikai ar speciālu mēraparātu palīdzību; cilvēki tiek aicināti padomāt par ventilāciju gan savos mājokļos, gan darba vietās. Kā norādīja Šatrovska, ja telpā būs paaugstināts ogļskābās gāzes daudzums, iespējams, arī radona līmenis tai brīdī būs augstāks.
Nav konstatēts, ka kādā noteiktā Latvijas reģionā būtu augstāks vai zemāks radona līmenis nekā citur. Eksperti arī aicina parūpēties par plaisu un spraugas likvidēšanu grīdās un ēku pamatos. Ja būves tiek siltinātas, tad jāparūpējas par iespējami labāku ventilāciju.
