Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Evelīna Zilgalve stāstīja, ka datumus raksta šādi:
"Sāk no sīkākās vienības un raksta uz lielāko. Sāk no dienas kārtas skaitļa ar diviem cipariem, tad raksta mēneša kārtas skaitli – divus ciparus, un tad gada skaitli – četrus ciparus. Kas ir būtiski – aiz katras ciparu grupas mēs lietojam punktu. Piemēram, 06.09.2021. Šāds pieraksta veids ir noteikts latviešu valodas lietišķajos rakstos un Ministru kabineta noteikumos nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība". Turklāt šāds datuma pieraksta veids ir visbiežāk izmantotais arī citās pasaules valstīs."
Tomēr citviet pasaulē informācija čekā var būt arī pavisam citādāka. Piemēram, ASV vispirms tiek rakstīts mēnesis, tad datums un gads. Lai gan latviešu valodā pareizs ir viens datuma pieraksta veids, tomēr čekos redzam, ka mēdz būt dažādi varianti.
"Čekos ir dažādi rakstīti datumi. Reizēm raksta tā, kā pieņemts, bet raksta arī otrādi, un tas droši vien skaidrojams ar kases aparātu noteikumiem, ar kādiem starptautiskiem standartiem. Zinu, ka ir standarts ISO8601, kas nosaka, ka ir rakstāms vispirms gads, pēc tam mēnesis, pēc tam diena. Bet tas jau ir ārpusvalodisks jautājums, taču latviešu valodā tomēr ir viens standarts, kā rakstām datumu," uzsvēra Zilgalve.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Digitālās vides nodaļas vadītājs Kaspars Sukurs stāstīja, ka tehniskās prasības ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 95:
"Jāsaprot, ka ir dažādas iekārtas ar dažādām prasībām. Piemēram, hibrīdkases aparātiem un kasu sistēmām prasības ir stingrākas, līdz ar to šīm iekārtām ir noteikts konkrētais standarts. Taču ir iekārtas, kurām prasības nav tik stingras, piemēram, kases aparātiem, tad lietotājs vai ražotājs pats var izvēlēties, kādu no pasaulē pieejamiem datumu rakstības standartiem izmantot."
Uz jautājumu, kādēļ Latvijā nav ieviests vienots kases sistēmu modelis, kur būtu visi pareizie tehniskie norādījumi, Sukurs atbildēja, ka, palielinot prasības, iekārtas būtu dārgākas un lietotājiem mazāk pieejamas: "Tāpēc kases aparātus, kam prasības nav tik stingras, lieto galvenokārt mazie uzņēmēji, kuriem tirdzniecībā nav lieli apjomi, bet kases sistēmas un hibrīdkases aparātus lieto lielie uzņēmumi."
Kaspars Sukurs minēja, ka rekvizītus, kam jābūt attēlotiem čekā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 96, konkrēti 23. punkts. "Tajos minēts, kam konkrēti jābūt čekā – nosaukums, reģistrācijas numurs, šasijas numurs, dokumenta numurs un daudzi citi. Lietotājam vai ražotājam ir iespēja izvēlēties, kā to atspoguļot čekā."
