Pierādīt kādu konkrētu faktu nereti var būt ārkārtīgi sarežģīti, skaidrojot, kāpēc cilvēki pievēršas maģiskajai domāšanai un sazvērestības teorijām, norādīja Utināns.
"Tas ir ļoti grūti, jo tas nozīmē atrast un zinātniski izpētīt cēloņsakarības, kas prasa ļoti daudz enerģijas. Turklāt izskaidrot šīs cēloņsakarības, piemēram, kāpēc notiek karš, kāpēc cilvēki slimo, kāpēc vieniem veicas, bet citiem nē, kas nosaka cilvēka raksturu, kāpēc vieni cilvēki kļūst atkarīgi no alkohola vai spēļu automātiem, bet citi nekļūst – tās ir ļoti sarežģītas zinātnes," skaidroja Utināns.
Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem un līdz ar to izveidotu loģisku cēloņsakarību ķēdi, jāpārzina gan ģenētika, gan fizioloģija, gan neirobioloģija, gan antropoloģija, gan socioloģija, gan psiholoģija un tā joprojām.
"Piemēram, nesen izskanēja, ka cilvēki tic, ka lidmašīnas lido pāri pasaulei un kaisa indi, lai iznīcinātu daļu no cilvēces. Nerunājot par to, ka tas ir ļoti neloģiski, ka kāds kaisa indi gaisā, kuru elpo pats un viņa radinieki, ir nepieciešamas plašas zināšanas, kā pierādīt šo faktu," stāstīja Utināns.
Tas nozīmē, ka cilvēkam būtu jāpārzina ķīmija, fizika, fizioloģija, toksikoloģija un vēl arī aviācijas nozare un citas jomas, lai spētu pierādīt apgalvojumu par lidmašīnām un indes kaisīšanu.
"Visas tās ir sarežģītas zinātnes, kas savā starpā veido lielu cēloņsakarību ķēdi, bet cilvēki ar maģisko domāšanu, ticību paranormālajam un sazvērestības teorijām grib šo ķēdi vienkāršot,
sarežģītākus notikumus skaidrojot, piemēram, ar to, ka vienkārši ir ļauni cilvēki, raganas, kas uzliek lāstu vai bezlaulības vainagu, un viss," skaidroja Utināns.
Cilvēki tiecas noticēt lāstiem, gariem, kārtīm vai zīlēšanai, jo tad nav jādomā un jāanalizē kāda gara un sarežģīta cēloņsakarību ķēde, kas prasa piepūli. Slimības vai nelaimes izskaidrojums tad kļūst gaužām vienkāršs – kāds nelabvēlis vienkārši izsauca garus, lai tie uzliek lāstu.
"Kāpēc kaut kādiem gaisā izbļautiem vārdiem vajadzētu ietekmēt cilvēka fizioloģiju – par tā pierādīšanu neviens nedomā, jo tas ir ļoti sarežģīti un, starp citu, prasa jau skolā mācīties matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju. Daudzi domā – priekš kam man tas viss? Es gribu būt par mūziķi vai dejotāju, un man visas tās lietas neinteresē. Tad sanāk, ka, piemēram,
mākslas pārstāvjiem ticība maģiskajam un sazvērestības teorijām ir salīdzinoši lielāka nekā dabaszinātnēs strādājošajiem," skaidroja Utināns.
Pievēršanos maģiskajai domāšanai vai sazvērestības teorijām var izskaidrot arī ar cilvēku smadzeņu vēlmi meklēt īsceļus – nonākt pie skaidrojuma ātrāk un bez lielas piepūles.
"Mums vajag ātri nonākt pie secinājumiem, neinvestējot daudz enerģijas domu gājienā. Garo ķēdi par lidmašīnām un indēšanu kā piemēru minēju arī tāpēc, ka viens cilvēks vispār nevar pārzināt visas nepieciešamās jomas, lai kāds arī profesors būtu," skaidroja Utināns.
Savukārt maģiskā domāšana ir cieši saistīta ar mītisko domāšanu, kas cilvēka uztverē izveido vienotu un viegli uztveramu pasaules ainu. Cilvēkam tad vairs nav jābūt speciālistam šajās daudzajās nozarēs, jo mītiskās pasaules aina ir vienkārša – ir labie un ļaunie cilvēki, un ļaunajiem ir visdažādākās iespējas un veidi, kā nodarīt mums sliktu.
"Tostarp ar psihotronajiem ieročiem, lāstiem, bioenerģijām, rezonansēm un tamlīdzīgi. Tas ir vienkāršāk. Mūsu prāts no bērnībām tic pasakām, un mēs pasakas klausāmies pat ar dziļu interesi. Tam nav vajadzīga piepūle, kā skolā vajadzēja fizikai, ķīmijai un matemātikai, piemēram, vai latviešu valodas gramatikai. Tie ir smadzeņu īsceļi," norādīja Utināns.
Psihiatrs uzsvēra, ka maģiskā domāšana piemīt pilnīgi visiem cilvēkiem, tostarp viņam pašam – tā mums ir dabiska, jo neprasa piepūli.
"Nedabiska drīzāk ir kritiskā domāšana, kas ir jāiemācās caur sviedriem. Ja es jūtu, ka nesaprotu to priekšmetu, man būs tendence to atgrūst, nemācīties, izvairīties, nošpikot, nevis lasīt par to ar interesi, kā cilvēki lasa sākumā pasakas un tad visādas mitoloģiskās grāmatas, un tad vēl vēlāk visādas "zinātniskas teorijas", kas īstenībā ir pseidozinātniskas," skaidroja Utināns.
