Kā atpazīt viltus sociālo mediju kontus?

Kā neiekrist dezinformācijas tīklos? Šonedēļ daudz ir runāts par teritoriālo aizsardzību – nokritušais Krievijas "Šahed" tipa drons, pilnā sparā norisinās militārās mācības "Namejs" –, bet kā ar drošību informācijas telpā? Kā sociālajos medijos atpazīt dezinformācijas izplatītājus un viltus kontus?

Kā atpazīt viltus sociālo mediju kontus?
00:00 / 04:31
Lejuplādēt

Kā atpazīt viltus kontus, kas dalās ar nepatiesu informāciju?

Vispirms ir jāņem vērā, ka dezinformācijas gadījumā mērķis ir pēc iespējas ātrāk un plašāk izplatīt vēstījumus, taču tas ir gan laikietilpīgs, gan darbietilpīgs process. Lai to atvieglotu un paātrinātu, dezinformācijas izplatītāji izmanto datorprogrammas un programmatūras rīkus, kas ļauj automatizēt sociālo mediju kontu izveidi, koordināciju un pārvaldību. Šādā veidā viens cilvēks var izveidot un vienlaikus uzturēt patiešām ievērojamu skaitu neīstu kontu, caur kuriem pavairot dezinformācijas ziņojumus. Šī "loģika" ir jāpatur prātā arī tad, kad cilvēks mēģina atpazīt šādus kontus.

Pastāv dažādi e-pasta un lietotājvārdu ģenerēšanas modeļi un sarežģītības pakāpes. Protams, ir tādi viltus sociālo mediju konti, kas patiešām ir ļoti pārliecinoši, un ir grūti noteikt – tie ir īsti vai nav. Tomēr bieži tiek izmantota viegli atpazīstama metode, kas lietotājvārdus izveido kā garus, nesakarīgus burtu, ciparu un simbolu virknējumus – piemēram,

"6f7e1Hv43nJN9". Tie izskatās tāpat kā garās paroles, kuras automātiski piedāvā interneta vietnes, kad tajās reģistrējas.
Šādas burtu, ciparu un simbolu kombinācijas ir veidojis programmatūras rīks jeb dators, kuram ir pilnīgi vienalga, vai cilvēks kaut ko tādu varēs atcerēties. Tieši tāpat ir ar botu izveidotiem neīstiem kontiem – ir skaidrs, ka reāls cilvēks pats sev neizdomātu lietotājvārdu, kuram nav nekādas nozīmes un kuru nevar atcerēties.

Vēl cita izplatīta metode, kas tiek pielietota neīstu kontu veidošanā, ir ņemt talkā vārdnīcu jeb reālus personvārdus vai vienkārši vārdus un pievienot tiem ciparu kombinācijas. Piemēram, "kate8946". Šādi konti izskatās "cilvēciskāki", jo cilvēki tik tiešām mēdz savam vārdam pievienot, piemēram, dzimšanas dienas vai gada skaitļus. Ja rodas kādas aizdomas, tādos gadījumos konts ir jāizvērtē kontekstuāli, un tas prasa nedaudz vairāk laika, bet nav sarežģīti – ir tikai jāpamana sakarības.

Kā pārbaudīt, vai sociālo mediju konts patiešām ir īsts?

Piemēram, vietnē "X" (iepriekš – "Twitter") ir jādodas uz aizdomīgā konta sekotāju sadaļu un jāapskata, vai sarakstā nav daudz lietotāju, kuru vārdi ir veidoti pēc tāda paša principa. Reālos dzīves apstākļos pastāv ļoti maza iespēja, ka liela daļa sekotāju domā identiski un savus lietotājvārdus būtu izvēlējušies tieši tāpat – kā vārda un ciparu virknējuma kombināciju.

Nākamais solis ir aplūkot, ar kāda veida saturu konkrētais konts dalās: kādus ierakstus tas pārpublicē, atzīmē ar "patīk", komentē. Viltus konti, kas dalās ar nepatiesu informāciju, bieži darbojas tīklveidīgi, jo dezinformācijas izplatītāju mērķis ir maksimāli pavairot savus ziņojumus, kā arī radīt iespaidu par autentisku viedokļu apmaiņu, reālu interneta sarunu. Lai to panāktu, šie konti koordinēti publicē vienveidīgus, emocionāli piesātinātus ierakstus, kas izstrādāti pēc noteikta šablona.

Pēc tam tie savstarpēji dalās ar šiem ierakstiem, tos komentē, uz tiem reaģē, un visi viens otram pilnībā piekrīt. Piemēram, tiek publicēts ieraksts, kurā viltus konts apgalvo, ka Eiropa izsmej NATO, jo it kā nevēlas aliansē ieguldīt līdzekļus, bet tā vietā tērē naudu savām "sociālisma politikas iniciatīvām", tāpēc ASV vajadzētu pārtraukt "finansēt" NATO. Visi komentāri pie šī ieraksta atspoguļo šo pašu domu, izmantojot gandrīz identiskus vārdus un teikumus, tādejādi radot iespaidu par vienprātīgu atbalstu, un tātad arī lasītājam būtu vērts ieklausīties. Reālu cilvēku sarunās tā nav, cilvēkiem ir dažādas domas, veids, kā runā, kādus vārdus izmanto.

Problēma ir tāda, ka līdz brīdim, kad lietotāji saprot, ka šīs "sarunas" patiesībā veido datora radīti algoritmi un tajās piedalās boti, nevis īsti cilvēki, nepatiesā informācija jau ir iesēdusies cilvēku prātos. 

Tā kā sociālos medijus izmanto īsti cilvēki, lai dalītos ar viedokļiem un ziņām, šāda dezinformācijas kamuflāža ir īpaši efektīva, jo tā nemanāmi iepinas ziņu plūsmā, maskējoties par patiesu informāciju. Šī iemesla dēļ, ja kāds konts vai interneta saruna šķiet aizdomīga, der apdomāt - vai mēs paši tiešām tā izteiktos, uzvestos; vai cilvēki tiešām tā runā un veido sarunas? 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti