Bioatkritumu konteineri
Latvijā gandrīz puse (42%) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs" laikā, stāstīja "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite.
Arī "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane norādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras.
"Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt. Namu apsaimniekotāji atkal saprotamu iemeslu dēļ izvēlas konteineru uzstādīt vai nē, ja pagalmā trūkst vietas vai redz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu pret šķirošanu. Otra lieta, un tā bija lielāka daļa no nešķirotājiem, kas atbildēja, ka viņi neredz motivāciju, neredz iemeslu un vajadzību šķirot atkritumus, kamēr viens konteiners aizņems vienu autostāvvietu," stāstīja Rumpane.
"Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa pauda, ka vietas problēmu varētu risināt, iedzīvotājiem skaidrojot, ka, pareizi šķirojot atkritumus, vienu lielo sadzīves atkritumu konteineru vienkārši iespējams nomainīt pret diviem mazāka izmēra konteineriem, no kuriem viens paredzēts bioloģiskajiem atkritumiem, bet otrs – sadzīves. Tā konteineri kopumā neaizņems vairāk vietas.
"Jāskatās divas puses. Viens ir tas, ko Maija saka, kas ir loģiski, ka sadzīves atkritumu konteineram ir jāpaliek mazākam, ja bioloģija pārmigrē uz brūno konteineru, bet otrs ir arī tas, ka daļa pašvaldību jau ir noregulējušas pašvaldības saistošo noteikumu līmenī, ka, ja tu šķiro bioloģiju, tu vari sadzīves atkritumu izvešanas biežumu samazināt. Tas samazina izmaksas iedzīvotājiem," piebilda Rumpane.
Ja ir motivācija atkritumus šķirot, bieži vien daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem nesokas ar konteineru uzstādīšanu savā pagalmā, jo starp iedzīvotāju vēlmi un atkritumu apsaimniekotāju atrodas namu pārvaldnieks, kas to organizē un kārto.
"Tas ir vissarežģītākais posms. Kā piemēru varu minēt 2020. gadu. Mēs sākām strādāt Rīgā pēc jaunā iepirkuma, un 2020. gads bija gads, no kura Rīgā bio šķirošana ir nosacīti obligāta. 2021. gadā mēs aicinājām katru nama apsaimniekotāju uzlikt biokonteineru, – tā maksa pirmajā gadā bija tiešām maza. 90% no uzrunātajiem pateica, ka viņi neliks konteineru. Iemesli lielākoties bija tādi, ka – mums nav vietas, iedzīvotāji negrib un mēs nekad nešķirosim. Jautājums ir, vai iedzīvotājiem vispār tika jautāts šis viedoklis?" analizēja Rumpane.
Šī problēma nav jauna, taču visus namu pārvaldniekus vienā maisā likt nevar, bieži vien pasīvi ir paši iedzīvotāji, nepiekrita Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
"Protams, viegli ir norādīt ar pirkstu uz namu pārvaldnieku, bet namu pārvaldnieks ir sveša īpašuma apsaimniekotājs. Mums ir jārunā ar dzīvokļu īpašniekiem, kas maksā un nosaka kārtību, kāda būs viņu īpašumā. Šīs sarunas ir smagas. Ir vietas, kurās ir ieviesta [bioloģisko atkritumu šķirošanas] prakse, bet pieredze lielākoties ir ļoti bēdīga," stāstīja Beikmanis.
Viņš norādīja, ka pārvaldnieku pieredze ir dažāda – daži konteinerus ir uzstādījuši, bet vēlāk dzīvokļu īpašnieki no tiem ir atteikušies, norādot, ka bieži vien konteiners ir pustukšs vai rada neērtības mušu un smakas ziņā. Tāpat ir namu iedzīvotāji, kas paši atzīstot, ka viņu māja vēl nav "izaugusi" līdz apzinīgai un pareizai šķirošanas praksei, tāpēc labāk to vispār neievieš, lai vēlāk nesaņemtu pārmetumus par konteineru saturu.
Lai vai kā, bioloģisko atkritumu šķirošana no 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta. Tas nozīmē, ka papildus jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais.
Konteiners būs – ko tālāk?
"Eco Baltia vide" direktors Andris Ziemelis skaidroja, ka bioloģiskos atkritumus iespējams iedalīt divās daļās.
"Vieni ir dārza atkritumi, kuros iekšā būtu lapas, zāle, mazi zariņi. Otra daļa ir virtuves bioloģiskie atkritumi, kuros varētu ieskaitīt kauliņus, kafiju bez iepakojuma, serdes, mizas un tamlīdzīgus produktus. Mēs runājam par produktiem, kuri, pirmkārt, nav celofāna iepakojumā. Šis ir jauns atkritumu šķirošanas veids. Paies kaut kāds laiks, kamēr mēs visi pieslīpēsimies," viņš vērtēja.
Lai uzsāktu bioloģiskos atkritumus šķirot pareizi, tiem mājās vajadzīga atsevišķa miskaste, spainītis vai konteiners, ieteica Šmite.
"Mēs zinām, ka sadzīves atkritumos bioloģisko atkritumu ir apmēram 30–40%. Tas ir statistiski pierādīts. Attiecīgi šim biokonteineram nav jābūt tik lielam kā sadzīves atkritumu konteineram tavā mājsaimniecībā. Pirmā lieta tātad ir, ka tev būs šāds konteinerītis. Otrā lieta – kā tu šajā konteinerītī kā godīgs pilsonis esi gatavs šķirot šos bioatkritumus. Vislabākā un ideālākā iespēja būtu, ja tos šķirotu pa taisno šajā konteinerā un pēc izmešanas lielajā konteinerā to savu mazo miskastīti izskalotu," skaidroja Šmite.
Ja tā dažādu iemeslu dēļ šķiet pārāk ķēpīga padarīšana, protams, mājas miskastē var ieklāt plastmasas maisiņu, bet to nekādā gadījumā nedrīkst izmest lielajā bioloģisko atkritumu konteinerā – tā saturs tad tajā ir jāizkrata, bet maisiņš jāizmet pie sadzīves atkritumiem.
Tas neattiecas uz biodegradējamiem maisiņiem un papīra maisiņiem, kas nav krāsoti vai laminēti. Tos drīkst izmest kopā ar bioloģiskajiem atkritumiem, taču jābūt vērīgiem – ne viss, uz kā rakstīts "bio", patiesi bioloģiski noārdās.
"Iedzīvotāji nesaprot starpību starp maisiņu tipiem. Ne viss, kur ir uzrakstīts "bio", ir bioloģisks. Tas, ko iedzīvotāji šķiro, labticīgi ticot tam, kas ir virsū uzrakstīts..." sacīja Rumpane, norādot, ka cilvēki nereti pieņem – ja rakstīts "bio pamperis" vai kaķu bio smiltis, tad tās drīkst nonākt konteinerā, taču tā nav. Līdzīgi ir ar maisiņiem, par kuriem tirgotāji saka, – tas ir ar bio piedevu, tāpēc drīkst izmest, un daļa cilvēku uz šo informāciju paļaujas. Tāpat Rumpane minēja arī gadījumus, kad cilvēki nepadomājot bio konteinerā izmet pilnu piena paku.
Eksperti secināja, ka bioloģisko atkritumu šķirošanas jautājumā šobrīd atrodamies pašā ceļa sākumā. Vajadzīgs plašs izglītojošais darbs, kā arī pašas sistēmas un izmaksu pārskatīšana, lai iedzīvotāji būtu tiešām motivēti un arī prastu ikdienā šķirot bioloģiskos atkritumus. Tas, visticamāk, prasīs vairākus gadus.
