Zemas peldētprasmes un slikta izpratne par drošību uz ūdens – šie divi faktori nospēlē izšķirošo lomu drūmajā noslīkušo statistikā. Šogad glābēji no ūdenstilpēm izcēluši 71 bojāgājušo, tostarp 28 – kopš peldsezonas sākuma maija vidū.
Biedrības "Peldēt droši" vadītāja Zane Gemze norādīja: "Joprojām ir noslīkuši nepiedodami daudz cilvēku. Izskatās, ka gadā būs ap 120–130 noslīkušo. Un tas mums ļauj ierindoties pirmajā vietā Eiropā."
Gemze arī norādīja, ka biedrība tagad iesaistījusies Pasaules Veselības organizācijas pētījumā, kur būs dots uzdevums analizēt situāciju Latvijā.
Statistika rāda, ka trīsreiz biežāk slīkst vīrieši. Parasti vecumā no 42 līdz 65 gadiem un pēc alkohola lietošanas. Pie vainas – nespēja pareizi aprēķināt savus spēkus, ūdens straumes, viļņu un vēja stiprumu, kā arī jau pieminētā peldētprasme. Vien katram piektajam jaunietim ir apmierinoša peldētprasme.
Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims norādīja: "Es komentēšu savas iestādes ietvaros. Visus iepriekšējos gadus – 2020.; 2021.; 2022. gads – mēs esam izglābuši aptuveni no četriem līdz sešiem cilvēkiem, un gandrīz visi ir bijuši bērni. Tas ir noticis gan Lucavsalas peldvietā, gan arī Lucavsalas līcī, gan arī citās peldvietās. Jāsaka, ka, analizējot videomateriālus, var novērot, ka vecāks ir pat krastā, viņš it kā formāli pieskata bērnu, bet tad, kad notiek slīkšana, viņš to nespēj pat identificēt."
Pašvaldības policijā norādīja, ka atpūta pie ūdens vecākiem nav atpūta, tas ir darbs, smags darbs pieskatīt savu atvasi.
Latvijas Televīzijas satiktais divgadīgā Alberta un četrgadīgās Amēlijas tētis Ģirts to zina labāk par citiem: "Nenolaižu skatienu no abiem diviem, it sevišķi no Alberta. Tāpēc, ka ļoti ātri var aizskriet projām. Un ūdens drošībai mēs izmantojam vestīti, pūšļus uz rokām. Mazā meita mācās bērnudārzā peldēt baseinā. Visu laiku pavadām ar skatienu līdzi."
Rīgas pašvaldības policijas glābēji Dmitrijs un Ivonna demonstrē un Jānis Skrims komentē – lūk, kā izskatās slīkšana: "Paiet vienreiz galva zem ūdens, tā ir tā saucamā pludiņveida kustība, kad cilvēks vēl mēģina ieelpot gaisu, mēģina atrast atbalstu zem ūdens, bet viņam tas neizdodas. Un tas ir pēdējais brīdis, kad cilvēku var glābt."
Un kāda ir elementāra palīdzība slīkstošajam? "Ja redzam šādus momentus, primāri zvanām 112. Kā mēs varam palīdzēt? Tas ir – piepieldēt klāt pie cietušā ar kādu peldlīdzekli, šajā gadījumā tā ir pudele. Piepeldot pie cietušā, jāizstāsta, ka pudele jāliek zem zoda, lai viņš atjaunotu peldspējas. Un pēc tam dodam instrukcijas, lai cilvēks pats dodas krastā. Šeit ir svarīgi saglabāt distanci no cietušā, lai nekādā gadījumā viņam netiktu ļauta piekļuve jebkurai jūsu ķermeņa daļai."
Glābjot citu, galvenais nosacījums – ieturēt distanci. Piemēram, padodot kreklu vai citu priekšmetu, kuru satverot cietušais varētu nokļūt krastā.
Drūmā statistika liek speciālistiem kārtējo reizi uzsvērt – sākumskolas bērniem visā Latvijā ir jāmāca peldētprasme. Tas maksātu aptuveni pusotru miljonu eiro. Atbilstošs dokuments jau pirms dažiem gadiem nonācis Izglītības un zinātnes ministrijas plauktos, taču politiskās gribas to pieņemt valdībai līdz šim pietrūcis.
