Sašutumu par to, ka vilciena vagonos nav uzstādītas novērošanas kameras, raidījumam "4. studija" pauda skatītāja Inese.
"Kā tas var būt, ka tramvajos ir izvietotas kameras, kas fiksē iespējamos konfliktus un pārkāpumus, bet vilcienos nav? Jo tramvajos cilvēks brauc neilgu laiku un ir lielāka iespēja izkāpt un izvairīties no nepatīkamām situācijām. Vilcienos brauc ilgāk. Arī konduktori ir neapskaužamā stāvoklī, ja rodas konflikta situācija. Neesmu manījusi vagonos apsargus, tikai divi vai trīs konduktori un mašīnists. Ja nu vilcienā iekāpj kāds psihopāts? Tad glābiņa nav ne konduktoram, ne pasažieriem!" pauda skatītāja.
Ineses minētajā pozitīvajā piemērā, Rīgas sabiedriskajā transportā, videonovērošanas kameras izmanto dažādiem mērķiem.
SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane pastāstīja, ka videokameras kalpo gan kā papildu drošības līdzeklis, gan kā palīgs sūdzību gadījumos. "Tāpat šīs videokameras pēc pieprasījuma tiek nodotas policijas rīcībā izmantot pazuduša cilvēka atrašanai vai arī kāda nozieguma izmeklēšanai," norādīja Bartaševiča-Feldmane.
Tikmēr AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre pastāstīja, ka pavisam bez videonovērošanas kamerām vilcienu parks gan neesot. Ar šo drošības līdzekli ir aprīkoti modernizētie dīzeļvilcieni. Videonovērošana ierīkota arī ilgi gaidītajos elektrovilcienos, kas gan vēl nekursē.
Pagaidām vilcienos ir jāiztiek ar drošības instrumentiem – pogu "Policija" un stopkrānu.
Zviedre ieteica nedrošas situācijas gadījumā vispirms meklēt konduktora palīdzību. Ja konduktora konkrētajā brīdī vagonā nav, efektīvāk ir spiest pogu policijas izsaukšanai.
"Ja noraus stopkrānu, vilciens vispirms apstāsies un tad atnāks cilvēks noskaidrot, kas par lietu, kā palīdzēt un kāpēc stopkrāns norauts," paskaidroja Zviedre. Savukārt, nospiežot pogu "Policija", situāciju izklāstīt iespējams uzreiz.
Raidījuma "4. studija" aptaujāto vilciena pasažieru pieredzes atšķīrās. Piemēram, Inese norādīja, ka nav pieredzējusi nedrošas situācijas vilcienā, savukārt Alla pastāstīja, ka reiz nācies izsaukt policiju, nospiežot policijas izsaukšanas pogu. "Bija situācija, kad vīrietis bija ļoti piedzēries. Sāka uzmākties sievietei, viņa atnāca šeit izsaukt policiju. Tas notika Torņakalnā. Policija atbrauca savlaicīgi," pastāstīja Alla.
Vilcienu konduktori, kas ir pasažieru pirmie glābēji, pirms darba gaitu uzsākšanas iziet apmācības kursu, kurā tiek skaidrots, kāda ir standarta rīcība problemātiskās situācijās.
No pieredzes "Pasažieru vilciens" analizē dažādas nepatīkamas situācijas un laikus cenšas tās novērst. Visbiežāk problēmas rada pasažieri alkohola vai narkotisko vielu reibumā.
"Ir piefiksēti reisi, laiki, kad šādas problēmsituācijas visbiežāk notiek. Nav noslēpums – piektdienu vakari, sestdienu vakari – cilvēki, ballējas, brauc mājās," biežākos laikus, kad nākas saskarties ar neadekvātiem pasažieriem, raksturoja Zviedre.
"Šajos identificētajos reisos mēs esam piesaistījuši apsardzes darbiniekus, lai gan mūsu darbinieki, gan pasažieri justos drošāk. Šajos reisos brauc līdzi divi apsardzes darbinieki, kuri pastiprināti vēro situāciju."
Ja Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā apsardzes darbinieki pamana kādu pasažieri pārāk lielā kunga dūšā, kurš ar savām izdarībām piesaista uzmanību, tad vilcienā viņš ielaists netiek. Bet vilcienos, kuros izvietotas novērošanas kameras, pasažieri ir disciplinētāki, norādīja Zviedre.
"Mašīnists redz šīs kameras. Tiek veikti video ieraksti. Un pieredze apliecina, – ja cilvēki zina, ka viņu rīcība tiek ierakstīta, vismaz daļa cilvēku tomēr vairāk seko līdzi savai uzvedībai," pauda "Pasažieru vilciena" pārstāve.
Uzņēmuma pārstāve aicināja pasažierus negaidīt, bet vērsties pie konduktora vai spiest pogu "Policija", tiklīdz jūtams apdraudējums.
