73% aptaujāto iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir izveidoti lielāki vai mazāki uzkrājumi neparedzētām situācijām. Šādu statistiku rāda "Luminor" bankas aptauja. Iekrājumi 1–3 mēnešalgas apmērā ir 27% Latvijas iedzīvotāju, savukārt 4–6 mēnešalgu – 11%. Eksperti norāda, ka drošības spilvenam vajadzētu būt izveidotam trīs līdz sešu algu lielumā.
Bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks norādīja: "Trīs vairāk būtu piemērots jaunam cilvēkam, varbūt bez ģimenes, kuram nav šajā brīdī saistību. Sešu mēnešu drošības spilvens būtu piemērotāks ģimenei ar bērniem, ar kredītsaistībām, vai cilvēkiem gados, kad varētu būt vairāk neparedzētu izdevumu."
Eksperti skaidro, ka drošības spilvena izveidošanai, kas var nākt talkā brīdī, kad cilvēks ir zaudējis darbus vai to skar kāda nopietna saslimšana, būtu jāatvēl 10–20% no saviem ikmēneša ienākumiem. Krāšanas procesā pats grūtākais ir pats sākums un savu ieradumu maiņa.
Bet kā būtu pareizi sākt krāt?
"SEB banka" Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte uz šo jautājumu atbildēja: "Darot. Pamazām, pa drusciņai sākot krāt. Kaut vai viens eiro dienā, kaut vai pieci eiro kaut kādā periodā. Galvenais – to paradumu veidot. Tad, kad paradums sākas, tad jau var arī palēnām apjomu kāpināt atkarībā no savām finansēm."
Krāšanas paņēmieni ir visdažādākie. Cits atliek mēnesī noteiktu summu, cits katru dienu pa kādam centam vai eiro. Var arī atlikt līdzekļus uzkrājumam, piemēram, no naudas, kas ietaupīta, veikalā iegādājoties preces ar atlaidēm.
"Luminor Bank" finanšu eksperte Jekaterina Ziniča ieteica: "Atnākot mājās, es varu salīdzināt standarta cenu un to, ko es samaksāju. Starpību atlikt drošības spilvenā. Noteikti tas prasīs laiku un pūles, bet ar krāšanu ir jāstrādā. Mēs esam sliņķi, mēs negribam, mums liekas, ka ir ienākusi alga, un tagad man jāatskaita 10–20% un tas ir daudz. Jāsāk ar mazumiņu, jāatrod veids, kas aizrauj, un tam jāvelta laiks."
Lai sūri un grūti krāto naudu vienā dienā ar vieglu roku neiztērētu, visprātīgākais būtu atvērt atsevišķu uzkrājuma veidošanas kontu, kuram nejauši ar bankas karti nevar piekļūt klāt.
Ziniča norādīja: "Var atvērt parastu norēķinu kontu. Var atvērt tā saucamo krājkontu. Ir dažādi krājrīki, ko piedāvā bankas. Tu ne tikai atliec, bet kaut kādi procenti nāk reizi mēnesī par to, ka tu krāj. Papildus tam bankās iesaka arī padomāt par iespēju iegādāties apdrošināšanas polises."
Mūrnieks norādīja: "Apdrošināšana ir lieta, kas var retā ārkārtas situācijā noderēt tādā apmērā, ko pat nesedz drošības spilvens. Mēs pagājušajā gadā atceramies krusu Latvijā, kur nekustamie īpašumi tika bojāti. Tām ģimenēm, kurām bija nekustamā īpašuma apdrošināšana, tas ievērojami palīdzēja. Vai tā būtu nelaimes gadījumu apdrošināšana, šobrīd ir dažādas aktivitātes bērniem un pašiem."
Aptaujas dati rāda, ka 19% Latvijas iedzīvotāju nav izveidojuši nekādus uzkrājumus ārkārtas situācijām. Lielākais īpatsvars ar cilvēkiem, kas neveido "drošības spilvenu", ir vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.
