Lielākā daļa mājsaimniecību ar fiksētas cenas līgumiem
Biržā elektrības cena svārstās pat vienas dienas ietvaros. Kā stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons, piemēram, pagājušajā mēnesī elektrības cena biržā bija 10 – 11 centi par kilovatstundu (kWh).
Šī gada trešajā ceturksnī biržas jeb mainīgās cenas līgumi bija noslēgti 15% mājsaimniecību, universālo pakalpojumu izmantoja 13%, bet lielākā daļa jeb 72% mājsaimniecību ar elektrības tirgotājiem bija noslēguši fiksētas cenas līgumus.
"Pagājušajā gadā bija ļoti straujas elektrības cenu svārstības vasarā un rudens sākumā, kad cena ļoti strauji uzkāpa, un līdz ar to bija lietotāji, kuri mēģināja tajā brīdī piefiksēt cenu ar fiksētu līgumu, lai izvairītos no tālāka cenu kāpuma, kad cena bija varbūt 20 centi par kilovatstundu, varbūt kādam pat vēl vairāk. Tā kā šobrīd, ja kāds izvēlētos slēgt jaunu fiksētas cenas līgumu, var atrast par 13, 14, 16 centiem, tā kā tur arī tiešām katram ir jāsalīdzina sava konkrētā situācija – vai ir izdevīgi līgumu pārslēgt un tirgotāju mainīt, vai ir izdevīgāk palikt pie līdzšinējā," atzīmēja Miķelsons.
Kāds līgums būs mājsaimniecībai izdevīgāks, atkarīgs no elektrības patēriņa, lietošanas paradumiem un no pieslēgtajām iekārtām.
"Ja tas ir dzīvoklis, kur ir, piemēram, centrālapkure un siltais ūdens tiek gatavots centrālapkures ietvaros, visdrīzāk elektrības patēriņš nebūs liels, un tādā gadījumā ir iespēja salīdzināt dažādu tirgotāju piedāvājumus, skatīties arī to, kuram ir ērtāka apkalpošana. Savukārt, ja ir, piemēram, arī ūdens sildīšana ar elektrību, tad patēriņš uzreiz jau būs daudz lielāks. Šādā gadījumā ir jāskatās, kāds ir kopējais maksājums un jāaprēķina, kāds iznāktu rēķins, ja būtu nomainīts līgums uz citu tirgotāja piedāvājumu," norādīja Miķelsons.
Patērētāju sargi aicina rūpīgi izlasīt līgumus
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Sanita Gertmane stāstīja, ka
par elektroenerģijas līgumiem iedzīvotāju sūdzības saņemtas salīdzinoši maz, un visbiežāk iedzīvotāji vēlas saņemt konsultācijas par elektroenerģijas piegādātāja maiņu un līgumiem ar tirgotāju.
Viņa aicināja rūpīgi izlasīt līgumus.
"Patērētājiem jāsaprot, ka izlīdzinātais maksājums vienā brīdī varētu būt pat lielāks finanšu slogs, tāpēc ka gada beigās tur varētu nākties maksāt vēl lielāku summu, ja tās patēriņš izrādīsies lielāks un cenas augstākas. Tādēļ mēs pat ieteiktu piemērot līgumus, kur patērētājs katru mēnesi norēķinās par patērēto elektrību tik, cik ir patērēts tieši konkrētā mēnesī. Bet svarīgi apzināties arī savu patēriņu kopumā – vai nu vairāk elektroenerģiju tērē pa dienu, vai varbūt arī nakts stundās ir iespējams kaut kāds patēriņš lielāks, tad līdz ar to tur varbūt varētu būt piemērotāks biržas tarifs, un vajadzētu izvērtēt, kāds ir šī līguma termiņš. Jo dažkārt līgumi, it sevišķi ar fiksēto elektroenerģijas maksu, tiek piesaistīti kaut kādam noteiktam termiņam, un, laužot pirms termiņa, tad arī jāsaprot, kādas sankcijas tad varētu sekot," sacīja Gertmane.
SPRK izpilddirektors Miķelsons stāstīja, ka soda sankcijas līguma laušanas gadījumā ir atkarīgas no elektrības patēriņa: "Jāņem vērā, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka šāds sods ir katru ceturksni samazināms, lai proporcionāli pēc divu gadu perioda no līguma noslēgšanas sasniegtu nulli. Tad attiecīgi jums ir sākotnēji noslēgts līgums ar, piemēram, 160 eiro soda naudu par līguma laušanu, ir pagājis gads kopš līguma noslēgšanas, tad šobrīd, izvēloties šādu līgumu lauzt, soda naudas būtu 80 eiro. Un, ja patēriņš ir pietiekami liels, tas nozīmē, ka, iespējams, kaut kādu 3 – 4 mēnešu laikā šādu starpību būtu iespējams atgūt no jaunā līguma cenas un turpmākos mēnešus maksāt mazāku summu."
Šogad elektroenerģijas tirgotāju mainījuši tikai 3% iedzīvotāju
Elektroenerģijas tirgotāju mājsaimniecības var mainīt katru mēnesi līdz 15. datumam. SPRK norādīja – līgumu vajadzības gadījumā var pārslēgt vien dažās minūtēs.
"Lielākā daļa elektrības tirgotāju arī spēj nodrošināt konsultāciju telefoniski, tā kā varat apskatīties rēķinā, vai tur ir telefona numurs, piezvanīt, sarunāt un daudzi arī attālināti var noslēgt līgumu uzreiz. Ja jūs piekrītat jaunam piedāvājumam, tad telefonsarunas ieraksts paliks kā apstiprinājums. Vai arī var paprasīt kādam radiniekam vai kaimiņam, kurš varbūt ir labāk pazīstams ar tehnoloģijām, lai palīdz parādīt, salīdzināt un palīdzēt izvēlēties," sacīja Miķelsons.
Šogad līgumu pārslēguši tikai 3% iedzīvotāju, krietni aktīvāki bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 22% nomainījuši tirgotāju.
Vairums Latvijas Televīzijas aptaujāto iedzīvotāju atzina, ka elektrības līgumu nav mainījuši jau daudzus gadus.
"Neuzticos tai maiņai. Katru dienu var mainīt to biržas cenu. Tad es pastāvu pie viena cipara un maksāju."
"Nē, es domāju, ka nav ko mētāties. Tā kādreiz ir, kad telefonu maina. Tad iznāk – vai, es iekritu! Nav nemaz tik labi! Es pa vecam."
"Es neredzu īsti jēgu fiksēt, jo, manuprāt, tas piedāvājums – fiksēt ir pārāk liels termiņš. Attiecīgi šajā termiņā ir ļoti daudzas izmaiņas. Un kopumā, paldies Dievam, ka mēs neesam piefiksējuši, jā. Mainīgais ir bijis viennozīmīgi izdevīgāks. Vismaz pēc manas pieredzes šajā objektā."
"Nu – pagaidām nav tik dārgi, piemēram, 17 centi par kilovatstundu."
"Varēja būt mazāks [rēķins], bez šaubām. Sen neesmu neko slēgusi."
"Es vienkārši dažreiz skatos, godīgi sakot, uz tiem lēcieniem biržā, un tas arī viss, ko es daru. Es domāju, protams, jā, es to apdomāju, bet nu... Kad ir laiciņš, tad vairāk, kad nav laika, tad arī nedomāju. Vienīgais – skatos biržas svārstības, bet tas arī viss pagaidām."
