Finanšu pratību iemācīja vecāki
Inga norādīja, ka finanšu pratību viņai jau bērnībā iemācīja vecāki, tāpēc visu mūžu viņa pret naudu attiecas salīdzinoši prātīgi.
"Lai kā cilvēkiem liktos, ka obligāti vajag ļoti turīgus vecākus, kas iemāca finanšu pratību, īstenībā nē. Es teiktu, ka jau ir ļoti labi, ja finanšu pamati netiek "sačakarēti". Man tos, paldies Dievam, "nesačakarēja", bet iemācīja divas ļoti foršas domas. Pirmā no tām bija tāda, ka nav dzīvē neviena situācija, kurā vairāk naudas vai vispār naudas esamība šo situāciju padarīs grūtāku," stāstīja Inga.
Otrs princips, ko vecāki viņai iemācīja, bija, ka nav nekā foršāka par to, ja tev pieder kāds aktīvs, par ko kāds cits tev maksā.
"Man nosēdās atmiņā, ka naudai nav tikai tāds patēriņa spēks – tagad un šodien, [bet] ka vari to savā labā izmantot.
Tā kā es vienmēr rīkojos apzināti ar savām finansēm, kolēģi man sāka teikt: kaut ko uztaisi, pastāsti, ko tu dari. Man likās, ko tur stāstīt? To visi māk, nu kas tur ko nesaprast? Liels bija mans pārsteigums, ka īstenībā – nē," stāstīja Inga.
Viņa pamanīja, ka šī tēma cilvēkiem ārkārtīgi interesē, tāpēc sāka par to interesēties padziļināti.
Septiņi finanšu labklājības līmeņi
Inga pieturas pie idejas, ka pastāv septiņi finanšu labklājības līmeņi. Pirmajiem trijiem līmeņiem ir divas kopīgas pazīmes – lai arī kādu algu cilvēks saņemtu, 1000 eiro mēnesī vai 5000, viņi dzīvo no algas līdz algai.
"Vienalga, cik viņi nopelna, tik arī viņi iztērē. Otra pazīme ir, ka finansēs valda daļējs haoss. Tas ir pirmajos trijos līmeņos. Sākot savukārt ar piekto līmeni, kopīgā pazīme ir, ka šiem cilvēkiem ir ieguldījumi un ir pasīvie ienākumi," skaidroja Inga.
Ceturtajā finanšu labklājības līmenī cilvēki jau apzinās, ka naudai ir lielāks spēks, ka to ir iespējams pavairot un šī nauda radīs jaunu naudu, bet viņu pasīvie ienākumi vēl ir relatīvi mazi.
Piektajā līmenī pasīvie ienākumi jau sedz obligātos maksājumus. Septītajā līmenī cilvēki jau ir pilnīgi brīvi darīt, ko vēlas, tostarp nodarboties ar labdarību un īstenot projektus prieka pēc.
Svarīgi apzināties esošo situāciju
"Es vienmēr stāstu cilvēkiem, ka tā ir utopija, ka tu pārleksi pāri līmeņiem. Mēs visi izejam cauri visiem līmeņiem, tikai kāds nodzīvo ilgāk kādā līmenī, bet kāds tiek ātrāk pāri. It sevišķi, ja viņš ir mērķtiecīgs, organizēts, disciplinēts," norādīja Inga.
Viņasprāt, ja cilvēks godīgi apzinās, kurā līmenī atrodas un kādi ir soļi, lai tiktu nākamajā, tas visiem ir iespējams, tikai tas prasa darbu un laiku, un, iespējams, arī atteikšanos no kādām vēlmēm.
"Katrs pats var saprast – esmu šajā līmenī, vai es tajā vēlos palikt? Ir pilnīgi okej, ja kāds saka, ka man der trešais līmenis, ka man nevajag tos ieguldījumus, man nevajag pasīvos ienākumus, tas nav man. Cits atkal teiks – nē, es vēlos būt tajā piektajā līmenī," norādīja Inga.
Inga aicināja cilvēkus būt informētiem par savu finanšu stāvokli. Esošās situācijas apzināšanās un izpratne par to, kur patiesībā katru mēnesi paliek alga, ir daļa no panākumu atslēgas.
"Apzinātība ir pamatu pamats, ko cilvēki bieži vien palaiž garām ar domu, ka uz naudu tas neattiecas.
Uz naudu tas attiecas tikpat daudz kā uz jebkuru citu lietu, ko tu dari savā dzīvē, jo tas, ko tu neapzinies, notiek autopilotā. Ja tas autopilots ir sakārtots, var jau palikt, kā ir, jo tas ved uz tavu mērķi, un nav katru dienu jāskatās ibankā, cik daudz tu iztērē. Cita lieta ir, ja tev tur svilpo vējš un tev nav ne jausmas, kas notiek," skaidroja Inga.
Cik liels drošības spilvens nepieciešams?
Viena no lielākajām problēmām, ko Inga novērojusi cilvēku vidū, ir "visu vai neko" domāšana.
"Vai nu man tagad sev viss jāliedz, un es tiešām fokusējos tikai uz naudu, es visu uzkrāju un neko netērēju, vai nu otrs variants – es vienkārši dzīvoju kā līdz šim. Es vienmēr saku, ka starp to "balts un melns" ir tik daudz starpkrāsu, starptoņu, starpvariantu. Tas pats piemērs par drošības spilvenu. Agrāk bija teiciens, ka vajag sešu mēnešu ienākumu spilvenu. Cilvēki saka – tādu es nevaru sakrāt. Es jautāju, bet cik tad tev tā vietā ir? Man atbild – necik. Tad man liekas, vai tad starp sešām mēnešalgām un necik nav citu skaitļu?" stāstīja Inga.
Viņa norādīja, ka daudziem cilvēkiem drošības spilvena uzkrājumos, iespējams, nemaz nevajag sešas mēnešalgas. Katram ir sava summa, kas nepieciešama, lai varētu justies mierīgi, ja nu dzīvē notiek kāda krīze. Izvērtējot to, cik liels drošības spilvens nepieciešams, jāņem vērā vairāki faktori.
"Es sāktu, pirmkārt, ar to, vai ir stabils darbs. Otrs ir, vai ir visas sociālās garantijas, vai gadījumā, ja būs darba zaudējums, man būs tas, kas pienākas pēc likuma. Numur trīs – vai es neesmu vienīgais apgādnieks. Numur četri – vai man ir regulāri ienākumi. Pat ja ir stabils darbs, bieži vien cilvēkiem ir kaut kāda minimālā alga, kas ir fiksēta, un tad nāk prēmijas, bonusi no padarītā. Tad varbūt vienu mēnesi tev ir ārkārtīgi liels cipars, bet otru mēnesi mazāks. Tad atkal jāizmēra, vai nevajag lielāku to spilvenu. Numur pieci – vai nav kaut kādu kredītu," ieteica Inga.
Gadījumā, ja cilvēkam ir kredītsaistības, jāņem vērā, ka ar viena mēneša algas apjoma drošības spilvenu var būt grūti tās segt. Tāpat jāizvērtē, kādas ir paša iespējas jebkurā brīdī atrast jaunu darbu, – arī tas ietekmēs to, cik liels drošības spilvens būs nepieciešams.
"Tas ir atkarīgs no katra paša. Nebūs vienas formulas vai viena cipara, kas derēs visiem," uzsvēra Inga.
Jāuzņemas atbildība
Finanšu labklājība vai brīvība nenāk pati no sevis, uzsvēra Inga. Ja tas būtu viegli, tad visiem tas būtu.
"Arī sešpaku uztrenēt nav viegli, arī uzturēt tīru māju nav viegli. Tas ir jautājums, vai tu tīri māju reizi gadā un taisi nenormāli lielu ģenerāltīrīšanu, vai visu laiku to uzturi tīru? Tas ir tāpat kā ar veselīgu dzīvesveidu un jebko citu. Arī nauda ir daļa no tavas identitātes – tā, kāds cilvēks tu vēlies būt.
Tā ir tāda atbildības uzņemšanās. Es esmu novērojusi, ka cilvēkiem atbildību negribas uzņemties, bet gribas tikai rezultātu," pauda Inga.
Viņasprāt, ir svarīgi apzināties, ka dzīve ir pārāk īsa, lai domātu tikai par nākotni, bet arī pārāk gara, lai domātu tikai par šodienu. Tas jāņem vērā, domājot arī par dzīves līmeni un ienākumiem vecumdienās. Daudzi neapzinās, ka pensija visas vēlmes var nenosegt un par to ir jādomā laicīgi.
