Konteineru tekstilam būs vairāk
"Latvijā vēl top normatīvais akts, kurš noteiks vienotu gan krāsas, gan apzīmējumu izvietojumu uz konteinera, bet nu jau apmēram ir iegājies, ka konteiners dzeltenā krāsā ir papīra, kartona, plastmasas un metāla iepakojumiem. Zaļā krāsā ir stiklam. Tumši pelēkā, melnā – sadzīves atkritumiem," atgādināja Zakulis.
Salīdzinoši nesen parādījušies bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineri, tie ierasti ir brūnā krāsā. Savukārt konteineri tekstilizstrādājumam gan var būt dažādās krāsās, bet ar citiem konteineriem tos sajaukt nevar, jo tie ir pilnīgi cita izmēra – cilvēka augumā – un vizuāli izskatās citādāk, pauda Zakulis.
"No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienībā katrā dalībvalstī ir jāizveido tekstila atkritumu savākšanas sistēma – iedzīvotājiem ir jābūt iespējai šos atkritumus šķirotā veidā nodot," norādīja Zakulis.
Patlaban Latvijā ir izvietoti apmēram 300 konteineri tekstila atkritumiem, bet, sākot ar šī gada jūliju, konteineru būs arvien vairāk. "Principā katram, kas ir apģērbu nopircis, ir jābūt iespējai to pēc kalpošanas beigām ievietot šajā konteinerā," pauda Zakulis.
Tekstila atkritumu konteineros drīkst izmest apģērbu un mājas tekstilu, piemēram, aizkarus un palagus, bet ne matračus vai paklājus. Tekstilu vēlams konteinerā ievietot ar visu maisiņu, vienalga, plastmasas vai papīra, un tam jābūt sausam.
Nav svarīgi, kādā kvalitātē vai nolietošanas pakāpē ir tekstils – tas var būt saplēsts, ar nokritušām pogām un tamlīdzīgi.
Taču būtiski ir tekstila atkritumu konteinerus nesajaukt ar konteineriem, kas paredzēti apģērbu ziedošanai – uz tiem vienmēr ir norādes par konkrēto ziedojumu vākšanas organizāciju.
Kas ar tetrapakām?
Lai arī lielākoties atkritumu šķirošana tiem, kas to dara, nerada problēmas, ir vairāki atkritumu veidi, kas mēdz radīt apjukumu. Piemēram, tetrapakas. Lūse gan norādīja, ka pareizi tās būtu saukt par kartonu saturošiem multislāņu dzērienu iepakojumiem.
"Ar šiem iepakojumiem, es teiktu, ir tā, ka jau gandrīz visā Latvijā tos šķirot drīkst. Tos droši var likt iepakojumu konteinerā. Te gan būtu jāpakonsultējas ar savu vietējo pašvaldību, vai šajā gadījumā vēl nav kāds izņēmums, bet vismaz Rīgā tās droši var mest iepakojumu konteinerā," norādīja Lūse.
Dzeltenajā konteinerā drīkst mest visa veida iepakojumu, uzsvēra Karlsons. Galvenais, lai tas būtu pilnībā iztukšots un tīrs.
"Kā mēs sakām – dzeltenajā konteinerā der viss iepakojums. Vai tas būs labāks vai sliktāks, tā ir mūsu problēma. Lai mēs nemocītu cilvēkus ar to, ka viens iepakojums der, viens ne – var mest visus.
Galvenais, lai tas ir tīrs. Ja tā ir burciņa, lai tā ir izskalota. Ja tā ir sulas paka, tad izlejam to sulu kārtīgi līdz galam un tad saplacinām, ieliekam konteinerā. Ja tā ir kefīra paka, tad izskalojam vismaz vienreiz," norādīja Karlsons.
Izsmēķiem jānonāk poligonā
Vēl nereti jautājumi rodas par to, kur pareizi būtu šķirot cigarešu izsmēķus jeb filtrus. Daudzi cilvēki maldīgi iedomājas, ka tas sastāv no vates vai papīra, bet patiesībā tas ir plastmasas izstrādājums, uzsvēra Karlsons.
"Latvijā gadā izsmēķē apmēram 2,1 miljardu cigarešu. Ir pētījums, kas konstatēja, ka apmēram 38% no visām šīm cigaretēm tiek izsmēķēts publiskajās vietās, – tiem ir paredzēti šie publiskie konteineri. Man liekas, ka mums to ir ļoti daudz – konteineru ar augšējo daļu, kuriem ir speciāla atvere tieši izsmēķiem," stāstīja Zakulis.
Savukārt tie izsmēķi, kas rodas dzīvojamo māju tuvumā, jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā – šķirot tos diemžēl pagaidām nav iespējams.
"Jebkurā gadījumā visi izsmēķi finālā nonāk atkritumu poligonā, jo vēl neviens nav izdomājis, kā varētu šos izsmēķus pārstrādāt.
Tās principā Latvijā ir 400 tonnas gadā, jo viens cigarešu filtrs sver apmēram 0,2 gramus . Godīgi sakot, tas nav liels apjoms, un es nevaru iedomāties, kādu cilvēkam derīgu produktu varētu uzražot no izsmēķa, kurš ir pilns ar to nikotīna darvu," pauda Zakulis.
Lūse tikmēr atgādināja, cik svarīgi ir izmest izsmēķus miskastē, nevis dabā – viens cigarešu izsmēķis piesārņo aptuveni 30 litrus ūdens.
"Esmu redzējusi cilvēkus, kas ļoti pieturā smēķē, ierauga, ka nāk sabiedriskais transports, un apzinīgi šo izsmēķi iebaksta ūdens notekā. Tā noteikti ir ļoti, ļoti slikta rīcība. Izsmēķi ūdens sistēmā nonākt nedrīkst!" uzsvēra Lūse.
Tāpat svarīgi pareizi atbrīvoties no elektroniskajām cigaretēm. To uzbūvē ir iestrādāts miniatūrs akumulators, kas satur litiju. Pēc elektroniskās cigaretes lietošanas beigām tā ir jānodod vietā, kur tika iegādāta, vai jāizmet tajās kastēs, kurās tiek vāktas baterijas, ieteica Zakulis.
