Teju 300 eiro par dzīvokli, 200 – par pārtiku. Kā dzīvo un iztiek mūsdienu studenti Rīgā

Kur students var iegūt iztiku?

Studiju maksa, īre, kopmītne un komunālie maksājumi, kā arī pamata izdzīvošanai nepieciešamie resursi – studentiem katru mēnesi ir jāsedz šīs visas izmaksas. Starptautiskā pētījuma "Eurostudent" 2022. gada dati par situāciju Latvijā liecina, ka lielākā daļa jauniešu sāk studijas uzreiz pēc vidusskolas beigšanas. Izdarot dzīvošanas apstākļu izvēli, tendences kopš 2021. gada ir mainījušās. Studenti arvien retāk izvēlas dzīvot kopmītnēs (samazinājums ir no 26% līdz 14%), un palielinājies (no 11% līdz 17%) ir to jauniešu skaits, kuri izvēlas dzīvot vieni paši. Studenti bieži vien paļaujas uz vecāku finansiālo atbalstu, jo pašiem nav vai nepietiek naudas patstāvīgai dzīvei.

Jau trešo gadu studenti izmanto valsts finansēto sociālo stipendiju "Studētgods", kas pieejama noteiktām studējošo grupām: daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studentiem ar I vai II grupas invaliditāti. Sākotnēji šī stipendija bija 160 eiro mēnesī, tagad summa ir palielināta līdz 175 eiro mēnesī.

Savu stipendiju piedāvā arī valsts augstskolas – uz to konkursa kārtībā var pretendēt valsts budžeta vietās studējošie. Kopš 2022. gada janvāra valstī noteiktais minimālais stipendijas apmērs nav mazāks par 140 eiro mēnesī, taču summas var atšķirties bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju līmeņos.

Valsts piedāvātās stipendijas Latvijas augstskolās papildina dažādu fondu, mecenātu un novadu veidotās stipendijas.

Katrā augstskolā šīs stipendijas var atšķirties, un tās piešķir noteiktu fakultāšu vai studiju programmu studentiem. Pirms studiju gaitu uzsākšanas 12. klašu skolēniem ir iespēja pieteikties arī "Vītolu fonda" stipendijai. Lai pretendētu uz to, skolēna vidējai atzīmei jābūt vismaz 7,5 un jāatbilst vēl kādam no noteikumiem – jaunietis ir bārenis; nāk no daudzbērnu vai viena vecāka ģimenes; dzīvo sociāli vai materiāli grūtos apstākļos; ir panākumi mācību olimpiādēs. Ja studentam nav pieejama stipendija vai finanšu atbalsts no tuviniekiem, lai segtu mājokļa un citas izmaksas, papildus studijām ir jāmeklē darbs.

Dzīvokļa īre centrā – ap 276 eiro mēnesī

Lai noskaidrotu un salīdzinātu izmaksas par dzīvokli un kopmītnēm, noder viena no Latvijas populārākajām sludinājumu vietnēm ss.com. Izvēlējāmies apskatīt apkaimes, kurās atrodas trīs lielākās augstskolas: Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU). Atlasījām vienistabas un divu istabu dzīvokļus 15 līdz 40 kvadrātmetru platībā, apskatot sludinājumus (sludinājumi pētīti 2024. gada janvārī). Cik izmaksā šāda dzīvokļa īre?

Rīgas centrā, kur atrodas daļa LU fakultāšu, dzīvokļa īre vidēji ir 276 eiro mēnesī. Pārējās izvēlētajās apkaimēs pieejamo dzīvokļu ir ievērojami mazāk nekā centrā. Āgenskalnā, tuvāk RTU un jaunajām LU ēkām, dzīvoklis vidēji izmaksā 306 eiro. RSU studentiem, kuri vēlas īrēt dzīvokli savas universitātes galvenās ēkas tuvumā, izvēle nav liela. Šajā pilsētas daļā dzīvokļa īre vidēji būs 295 eiro mēnesī.

Tātad visizdevīgāk ir īrēt dzīvokli centra rajonā vidēji par 276 eiro mēnesī.

Protams, bez īres maksas papildus jāmaksā arī komunālie maksājumi, kas katrā dzīvoklī būs atšķirīgi.

Īres maksai ir sezonāls raksturs, norāda nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" mājokļu tirdzniecības vadītāja Evija Dzenīte: "Piedāvājumi ātri pazūd vasarā: jūlija beigās, augustā. Tad iebrauc daudz ārzemju studentu, un arī vietējie studenti pārceļas uz Rīgu. Vietējie studenti varbūt atrod kādus radiniekus vai paziņas, pie kuriem dzīvesvietu var īrēt lētāk. Ārzemju studenti par īri gatavi maksāt vairāk. Janvārī arī iebrauc ārzemju studenti, tad ātri pazūd mērenu cenu dzīvokļi."

Periodos, kad īres tirgū ir novērojams lielāks pieprasījums, izīrētāji var pacelt cenu. Arī potenciālo īrnieku vidū tad novērojama konkurence. Dzīvokļi no sludinājumu saraksta pazūd pāris dienu laikā. "Dzīvoklis tiks tam pretendentam, kurš kaut vai pieliks piecus eiro pie īres maksas. Ja gribētāju īrēt ir mazāk, tad īpašnieki ir gatavi īres cenu pazemināt."

Vieta kopmītnēs – sākot no 77 eiro

Dzīvokļa īrēšana nav vienīgais variants. Katra augstskola piedāvā dienesta viesnīcas jeb kopmītnes. RSU Āgenskalna dzīvojamajā ēkā piedāvā vairāku līmeņu istabiņas. Lētākās istabas īre izmaksā 90 eiro mēnesī, un tā jādala trīs personu starpā. Tā ir 14–18 kvadrātmetru liela un bez kosmētiskā remonta. Ja vēlies privātumu un dzīvot viens, tā izmaksās 190 eiro mēnesī. Ekskluzīvākā istabiņa ir renovēta, ar privāto virtuvi un labierīcībām. Luksusa dzīvošana mēnesī izmaksās 430 eiro. RTU studentu viesnīcā Ķīpsalā nav izteikta dalījuma starp labākām un sliktākām istabiņām. Vienvietīgā istaba mēnesī izmaksā 330 eiro. Ja izvēlas istabu, kas ir mazāka par 17 kvadrātmetriem, tad mēneša īre ir 295 eiro.

Latvijas Universitātes kopmītnēs Iļģuciemā par trīsvietīgu zemākās klases istabu jāmaksā no 77 eiro mēnesī.

Ekskluzīvā istaba izmaksās 273 eiro. No trīs augstskolu piedāvājumiem LU kopmītnes ir vislētākās.

"Swedbank" veiktajā aptaujā par studentu finansiālo uzvedību tika noskaidrots, ka lielākajai daļai (68%) aptaujāto studentu mēneša ienākumi nepārsniedz 500 eiro. Trešdaļai (34%) mēneša ienākumi ir zemāki par 300 eiro. Ar šādiem ienākumiem atļauties īrēt dzīvokli vai kopmītņu ekskluzīvās istabas ir gandrīz vai neiespējami. Balstoties uz iepriekš iegūtajiem datiem no tīmekļvietnes ss.lv par dzīvokļa īres maksu, vidēji tā ir 290 eiro mēnesī.

Ja studentam mēnesī jārēķinās ar 500 eiro, tad pēc īres samaksas pāri paliek aptuveni 200 eiro.

Šajā summā ir jāierēķina arī komunālie maksājumi un pārējās ikdienas izmaksas, tostarp pārtikas. Ja mēneša laikā ietaupa par ēdienu un citas izmaksas, tad šāds variants var būt iespējams. Ja studentam ir līdz 300 eiro mēnesī, kā aptaujā atbildēja trešdaļa respondentu, dzīvokli īrēt nav iespējams. Šādā gadījumā vienīgā izvēle ir kopmītņu istabiņa.

Studēt un strādāt – gandrīz neizbēgami

Dzīvošanas, studiju un citu izdevumu segšanai jaunieši ir gatavi apvienot mācības ar pusslodzes vai pilnas slodzes darbu. Latvijā vidēji 49% studentu mācību laikā strādā algotu darbu, vēsta "Eurostudent" 2018. gada aptaujas dati. Vakances ar atslēgvārdiem "iespēja apvienot darbu ar mācībām" vai "elastīgs darbalaiks" rada iespaidu, ka tās ir paredzētas studentiem. Studentiem piemēroti ir tādi darba piedāvājumi, kur var strādāt nepilnu slodzi, 20 vai 30 stundu darba nedēļu. Nepilna laika darbā ir iespējams strādāt nedēļas nogalēs vai vakaros. Ņemot vērā to, ka augstskolu lekcijas ierasti notiek darba dienās līdz pēcpusdienai, lielai daļai studentu iepriekš minētais darba grafiks ir vienīgā iespēja apvienot studijas ar iztikas pelnīšanu.

Latvijā strādājošie studenti darbā pavada vidēji 34 stundas nedēļā, un lielākā daļa studentu strādā, lai segtu savus dzīvošanas izdevumus, minēts "Eurostudent" 2018. gada aptaujā.

Cik reāli studentam ir atrast darbu ar elastīgu darba laiku? Cik var nopelnīt? Tīmekļvietnē cvmarket.lv darba piedāvājumu sadaļā studentiem pieejamas dažādas vakances apkalpojošajā sfērā. Nepilnas slodzes darbavietu, kurās var strādāt bez iepriekšējas pieredzes, piedāvājumā ir bārmeņa, pārdevēja konsultanta un spēļu prezentētāja darbs. Darbiniekus meklē arī dažādi apģērbu veikali vai ātrās ēdināšanas iestādes. Tīmekļvietnēs cv.lv un ss.com studentiem adresēto vakanču sarakstā atrodami sporta zāļu un muzeju administratoru darbi. Par atalgojumu no 15 izpētītajām vakancēm secinām, ka bruto samaksa svārstās no 4,5 līdz 7 eiro stundā (vakances pētītas 2024. gada janvārī). Visvairāk nopelnīt iespējams tiešsaistes kazino uzņēmumos, spēļu prezentētāja vai kāršu uzskaites operatora amatā.

No piedāvātajām vakancēm, kas domātas studentiem ar ierobežotu pieredzi, vidējā samaksa par stundu ir 5,2 eiro. Strādājot 30 stundas nedēļā jeb nepilnu slodzi, studenti var nopelnīt 624 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ar "Swedbank" algas kalkulatoru aprēķinām, ka reālā alga pēc nodokļu nomaksas ir 537 eiro. Bieži darbs nav saistīts ar studenta izvēlēto specialitāti, bet tas kalpo kā iztikas iegūšanas līdzeklis. "Eurostudent" 2018. gadā veiktā aptauja liecina, ka divas trešdaļas no aptaujātajiem Latvijas studentiem uzskata, ka nevarētu turpināt studijas, ja nestrādātu algotu darbu.

Četru studentu pieredze

Skaidrojot reālo situāciju par budžeta plānošanu un dzīvesvietas pieejamību studiju laikā, pieredzē dalās četri studenti, kuriem ir dažādi finansiālie apstākļi un studiju laika dzīvesvietas.

"Nezinu, kur paliek nauda"

Agnija Reiniece, RSU 3. kursa studente:

"Šobrīd es dzīvoju RSU Āgenskalna koju sliktākajā istabiņā. Sākumā mēnesī par to maksāju 75 eiro, bet energokrīzes dēļ summa tika pacelta uz 90 eiro. Tie apstākļi nemaz nav tik slikti, kā daudzi saka. Te ir viss, ko vajag. Es izvēlējos dzīvot kopmītnēs, jo laikā, kad es te ievācos, vēl nestrādāju. Man nebija daudz ienākumu, tikai "Studētgods"  stipendija 160 eiro un tas, ko man deva vecāki. Par to naudu es maksāju gan par studijām, gan ēdienu. Pašā sākumā 3 mēnešus dzīvoju dzīvoklī. Īre bija 225 eiro plus komunālie, bet es dzīvoju kopā ar draudzeni, un mēs visu dalījām uz pusēm – katra maksājām aptuveni 112 eiro. Tas dzīvoklis bija briesmīgs. Tur bija mitrs, pelējums un ļoti auksts.

Šobrīd Rīgā atrast labu dzīvokli līdz 200 eiro nav iespējams. Varbūt ir reāli, bet tajā dzīvoklī būs duša virtuvē un krāsns apkure.

Mans budžets katru mēnesi atšķiras. Es saņemu stipendiju, man naudu dod vecāki, un es arī strādāju. Pagājušajā mēnesī darba alga man bija 570 eiro. Kopā tie nav slikti ienākumi, bet es nezinu, kur man pazūd nauda. Mēneša laikā es samaksāju par kopmītnēm, studijām, internetu un ēdienu. Pārtiku pērku vienu reizi nedēļā. Aizeju lielajā iepirkšanās dienā, kad nopērku visu nepieciešamo aptuveni 20 eiro apmērā. Tad vēl aizeju pusdienās, kas parasti ir 4 eiro, vai nopērku vēl kaut ko pa dienu. Kopā nedēļā aiziet aptuveni 50 eiro, ja ne vairāk. Bet vispār es mēģinu taupīt uz ēdienu. Nezinu, kur man paliek pārējā nauda.

"Man patīk brīvība un vienatne"

Agris Zirniņš, Biznesa augstskolas "Turība" 1. kursa students:

"Es Rīgā dzīvoju jau divus gadus. Sākumā īrēju dzīvokli trijatā ar draugiem. Tajā laikā par trīsistabu dzīvokli maksājām 420 eiro. Šobrīd dzīvoju viens pats. Īrēju vienistabas dzīvokli Grīziņkalnā. Ikmēneša īre ir 220 eiro plus komunālie, taču par ēdienu mēnesī tērēju vidēji 250 eiro. Kad meklēju dzīvokli, mani nodrošināja vecāki. Tajā laikā mani ienākumi bija 440 eiro mēnesī, tāpēc man ļoti svarīga bija dzīvokļa cena. Kad meklēju dzīvokli, cenas vēl bija normālas. Tajā laikā mani nodrošināja vecāki un nebija jāuztraucas par finansēm. Es sapratu, ka nevaru doties uz pilna laika studijām, jo finansiāli to nevarētu atļauties.

Piemēram, augstskola ir no 8.00 līdz 16.00, pēc tam tu ej strādā naktsmaiņu, nopelni 700 eiro. Tu esi izdedzis un nevari kvalitatīvi iegūt izglītību. Tas mani motivēja mācīties neklātienē. Pašreizējās īres cenas studenti bez vecāku palīdzības nevar atļauties.

Tam nevajadzētu tā būt, ka tev trīs gadus jāraujas melnās miesās, jāstudē un jāstrādā.

Īsu brīdi es apsvēru ideju dzīvot kojās, bet es to nespētu. Vismaz ne tādās, kur ir jādala vannas istaba. Man patīk brīvība, kāda man ir, dzīvojot savā dzīvoklī."

"Man vajadzīga telpa sev"

Zibela Ginesa, RSU 3. kursa studente:

"Es šobrīd dzīvoju dzīvoklī Brasas rajonā. Man ir visai laba dzīvošanas situācija. Vienīgais mīnuss ir tas, ka ceļš līdz universitātei nozīmē stundu ilgu braucienu. Es dzīvoju kopā ar diviem dzīvokļa biedriem. Negribēju dzīvot kojās, jo man vajadzīga telpa sev. Man gribējās savas mājas. Mani apmierina dzīvošana ar dzīvokļa biedriem, jo patīk tā kompānija. Ar viņiem man ir tiešām paveicies, jo mēs esam kā maza ģimene. Vienīgais trūkums ir tas, ka reizēm var būt visa par daudz. Reizēm gribu būt viena, bet visu laiku kāds nāk istabā.

Es nevarēju finansiāli atļauties dzīvot viena atsevišķā dzīvoklī. Studentam vienam īrēt dzīvokli Rīgā ir neiespējamā misija.

Visu laiku jādomā, kā samaksāt, kā studijas apvienot ar darbu. Es par savu istabu maksāju 160 eiro mēnesī. Komunālie maksājumi – maksimums ir 60 eiro. Arī ēdienam mēnesī vidēji tērēju 60 eiro. Lielākā daļa manu mēneša ienākumu aiziet dzīvokļa apmaksai, ēdienam un higiēnas precēm. Studentam ir grūti par visu samaksāt."

"Studentiem vajadzīgs lielāks atbalsts "

Gustavs Andris Ozoliņš, RTU 1. kursa students:

"Pagājušā gada augustā pārvācos uz Rīgu. Dzīvoju kopā ar draudzeni, un visas izmaksas dalām uz pusēm. Tā sanāk daudz izdevīgāk. Ja man būtu vienam jāmaksā par dzīvokļa īri un komunālajiem maksājumiem, es nezinu, vai to varētu atļauties. Šobrīd mēnesī vidēji maksāju 200 līdz 250 eiro tikai par dzīvokli un komunālajiem maksājumiem. Tam klāt vēl nāk izmaksas par ēdienu, kas man mēnesī sanāk aptuveni 300 eiro. Ja gribas aiziet paēst ārpus mājas, tad kopējā summa ir vēl lielāka.  Klāt tam nāk visi pārējie izdevumi.

Mani vecāki dzīvo Ozolniekos, katru dienu braukt 40 minūtes uz universitāti būtu ļoti laikietilpīgi un neērti.

Tāpēc nav citas izvēles, kā pārvākties dzīvošanai uz Rīgu. Pirmā semestra laikā es saņēmu "Studētgods" stipendiju 160 eiro. Par tādu summu es nevaru samaksāt par dzīvošanu. Man paveicies, ka palīdz arī vecāki. Dzīvošanas maksa šobrīd ir nesamērīgi augsta. Man šķiet, ka studentiem šajā ziņā būtu nepieciešams lielāks atbalsts."