Katru gadu noslīkst teju 130 cilvēku
Latvijas iedzīvotāju peldētprasme ir zem katras kritikas. Par to liecina gan Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" nesen veiktā aptauja, gan skaudrā statistika – katru gadu ūdens paņem vidēji teju 130 cilvēku dzīvības.
Noslīkšana kā ārējais nāves cēlonis konkurē pat ar ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, norādīja biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze.
"Šobrīd pieejamie dati liecina, ka 57 cilvēki [šogad] ir gājuši bojā uz ceļa, savukārt 59 ir noslīkuši," pauda Gemze.
Trūkst valsts iesaistes
Pie ceļu satiksmes drošības uzlabošanas strādā vesels institūciju kopums, ko nevar teikt par drošību uz ūdens, vērtēja Gemze.
"Tieši tādēļ mēs, biedrība, kopā ar Peldēšanas federāciju šo jautājumu turam visu laiku aktīvu un dzīvu, jo, mūsuprāt, tā nav pareiza situācija mūsu valstī, ka mēs kopumā par noslīkušajiem nedomājam.
Mums nav noslīkšanas novēršanas stratēģijas, kaut gan jau gadus piecus atpakaļ tā tika izstrādāta un piedāvāta kā risinājums," stāstīja Gemze.
Noslīkšanas novēršanas stratēģijā ietilpst daudz un dažādi aspekti – ne tikai atsevišķu, traģisku notikumu novēršana, bet arī bērnu peldētapmācība, drošība peldbaseinos, glābēju skaits pludmalēs un normatīvie akti. Visos šajos aspektos nepieciešami uzlabojumi, lai veiktu prevenciju un mazinātu noslīkšanu, pauda Gemze.
"Tas laukums kopumā, es gribētu teikt, netiek kopts. Tas ir tāds aizaudzis dārziņš ar diezgan daudz akmeņiem un nezālēm. Mēs turpinām uz to skatīties un, no vienas puses, bēdāties, ak, Dievs, cik tas slikti izskatās, bet, no otras puses, neviens tur tā ar ļoti lielu entuziasmu nemetas iekšā un neravē to," secināja Gemze.
Ko nozīmē prast peldēt?
Pašvērtējums un izpratne par to, ko nozīmē prast peldēt, katram var būt ļoti atšķirīga, un tā ir viena no fundamentālām problēmām Latvijā, vērtēja Platonovs. Kā uzteicamu piemēru viņš minēja Skandināvijas valstis, kur ir vienota definīcija, kas tiek saprasts ar labu peldētprasmi. Latvijā joprojām notiek diskusijas, un vienas skaidras definīcijas nav.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka prast peldēt nozīmē spēt noturēties virs ūdens, bet citi atkal ar to saprot prasmi ātri un ilgstoši peldēt kādā no peldēšanas stiliem. Tās ir divas galējības, bet patiesībā būtu jāmeklē vidusceļš.
"Mēs nepieprasām no sabiedrības prast peldēt sporta līmenī. Mēs balstāmies uz skandināvu definīcijas, kuras īsā versija ir: spēt nopeldēt 200 metrus, tajā skaitā 50 metrus uz muguras.
Šis ir tāds minimums, ar kuru mēs varam teikt, ka spējam justies daudzmaz droši dažādās situācijās uz ūdens," norādīja Platonovs.
Paplašinātā definīcija ietver arī pārējos ūdens kompetences elementus, tajā skaitā spēju nirt, spēju ielikt galvu ūdenī un aizturēt elpu zem ūdens, spēju ienirt dziļumā, spēju gulēt ūdenī un spēju arī pēc visa šī uzdevumu kopumā izkāpt no ūdens, neesot pārlieku nogurušam, īpaši, ja runa ir par baseinu ar augstākām malām vai ezeru ar laipu, uz kuras sevi jāuzvelk.
"Tad mēs varam justies daudzmaz droši. Šeit ir svarīgi saprast to, ka cilvēks, kurš ir apmācīts, kurš ir iemācījies peldēt, ir izgājis cauri arī potenciālajām riska situācijām. Tad, kad dzīvē viņš nokļūst šādā situācijā, tā vairs nav pirmā reize, viņš nekrīt panikā, viņš zina, ko vajadzētu darīt vai vismaz ko nevajadzētu darīt. Tas bieži vien jau uzlabo situāciju," skaidroja Platonovs.
Peldēt jāapgūst pie treneriem, nevis pašmācības ceļā
Platonovs norādīja, Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju ir iemācījušies peldēt pašmācības ceļā – no vecākiem, draugiem un tamlīdzīgi, bet organizētās nodarbībās pie trenera to ir darījusi labi ja piektā daļa, kā noskaidrots jau iepriekš pieminētajā aptaujā.
"Šie cilvēki, kuri saka, ka ir iemācījušies paši peldēt, mēs redzam, ka pārējās atbildēs viņu vērtējums ir mazāk kritisks visās jomās.
Viņi biežāk iet peldēties alkohola reibumā, viņi diezgan labi novērtē savas spējas – nereti labāk, nekā tie, kas ir mācījušies organizētās nodarbībās. Viņi biežāk arī piedalās pārgalvīgās situācijās," stāstīja Platonovs.
Tas skaidrojams ar to, ka ierasti cilvēki ar zemāku kompetenci ir augstākās domās par savām zināšanām un prasmēm, bet tiklīdz kļūst izglītotāki konkrētajā jomā un vairāk pārzina to, kļūst paškritiskāki un labāk saprot, kādos riskos var nokļūt, un līdz ar to ir arī piesardzīgāki.
"Mēs, protams, varam tādu tūlītēju vainu [pie noslīkušo skaita] novelt uz karstajiem laikapstākļiem un alkoholu, kas, protams, ir taisnība, bet tā fundamentālā problēma jau veidojas mūsu izpratnē un izglītībā, un tur mūs nelaime ir tāda, ka mums neviens bērniem nav iemācījis pamata zināšanas un bijību pret ūdeni," uzsvēra Platonovs.
Viņš uzsvēra, ka vecāki saviem bērniem nevar iemācīt pietiekami droši peldēt, jo viņiem pietrūkst zināšanu, kā to izdarīt.
Platonovs pats, lai gan bijis profesionāls peldētājs un pat Latvijas čempions un sporta meistars peldēšanā, savu divgadīgo bērnu šobrīd ved uz baseinu – uz organizētām peldēšanas apmācībām.
"Es esmu redzējis, kas notiek ezerā, kad vecāki grib saviem bērniem mācīt peldēt. Tās ir šausmas. Iemet iekšā ūdenī un saka – nu, tu kustini kājas un rokas, ko tu nesaproti, tas taču ir vienkārši!" stāstīja Platonovs.
