Kā liecina CSDD statistikas dati, šogad līdz augusta otrajai pusei uz ceļiem ir mazāk bojāgājušo nekā iepriekšējos gados.
"Šobrīd, ja mēs skatāmies gadu pret gadu līdz 18. augustam, šogad mums iet kā nekad. Protams, 63 ir daudz bojāgājušo, bet tas ir mazākais skaitlis, kāds jebkad ir bijis līdz 18. augustam," norādīja Krūmiņš.
Ir cerība, ka arī viss šis gads kopumā varētu būt zīmīgs ar vismazāk bojā gājušo cilvēku skaitu uz ceļiem, taču, protams, šobrīd to vēl nevar zināt, atzina Krūmiņš, piebilstot, ka uz citu valstu fona Latvija tāpat šajā jautājumā izceļas negatīvi, jo citās valstīs bojāgājušo skaits ir ievērojami mazāks.
"Kā saka, pelnus nevajag sev bērt virsū, bet lepniem arī īsti nav, par ko būt. Mums vēl ir jāturpina šis ceļš uz priekšu," uzsvēra Krūmiņš.
Visur ir gan lēnāki, gan bailīgāki braucēji, gan šoferi, kas mūžīgi kaut kur "skrien". Kāpēc citās valstīs izdodas samazināt upuru skaitu uz ceļiem, bet Latvijā šajos rādītājos atpaliekam? Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, piemēram, Igauniju, Latvijā ir pielaidīgāki noteikumi un satiksmes regulējumi, uzskata Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors, autosportists Jānis Vanks.
"Igaunija izdarīja labus gājienus satiksmes drošībā jau sen, sen atpakaļ. Tas ir saistīts ar visu, gan ar pieļaujamo ātrumu, gan to, ka mums ir ļoti daudz pielaides vispār satiksmē. Mums ir tā pieņemtā nosacītā norma +10 kilometri stundā, mums ir [atļautas] 0,5 promiles, mums ir vēl kaut kādas lietas, kuras tu vari interpretēt pa savam. Dažādi cilvēki dažādi to uztver un izmanto pa savam," pauda Vanks.
Igaunijā, kā Vanks novērojis, tā nav, tur fotoradari jau pie diviem pārsniegtiem kilometriem stundā uzliek sodu, un arī atļauto promiļu skaits ir 0,2.
"Līdz ar to tā interpretācija ir mazāka, un es pieļauju, ka tad tas, vienkārši mainoties paaudzēm un laikam ejot uz priekšu, cilvēkus pie tā pieradina, ka šis nav tas gadījums, kurā mēs kaut ko interpretējam – ja noteikumi ir tādi, kādi tie ir, tad tādus mēs tos ievērojam, un tad mums nebūs problēmu," skaidroja Vanks.
Tikmēr mēs, nereti noteikumus interpretējot un pastiepjot mūsu vēlmēm "par labu", veidojam šo statistiku, kas ir viena no sliktākajām Eiropas Savienībā, sprieda eksperts.
Savukārt Lietuvā daudzos ceļu posmos, kuros iepriekš bijusi pavisam agresīva satiksme, to izdevies nomierināt ar vidējā ātruma kontroles radariem, viņš pauda. Šādi radari katru gadu arvien kuplākā skaitā tiek uzstādīti arī Latvijā.
"Bet atkal, pie jebkura instrumenta, lai arī kāds tas būtu, mums arī tie vidējā ātruma kontroles radari tiek šobrīd ieviesti, cilvēkiem ir jāpierod pie tiem. Ar katru instrumentu mums ir jāmāk sastrādāties, teiksim tā, un saprast, kā tas strādā un kā to lietot. Tas ir laika jautājums," vērtēja Vanks.
