Analizējot ūdenstilpes, kurās cilvēki peldsezonā iet bojā, VUGD secināts, ka Kurzemē biežāk nelaimes notikušas ezeros, Zemgalē, Rīgā un Pierīgā – upēs, bet Vidzemē un Latgalē – piemājas dīķos. Lielākā daļa no bojāgājušajiem, kurus ugunsdzēsēji glābēji izcēla no ūdenstilpēm, bija vīrieši.
VUGD aicina ikvienu iedzīvotāju pārdomāt savas vasaras atpūtas ieceres un padarīt tās pēc iespējas drošākas. "Šogad, uzsākot peldsezonu, jāatceras, ka tā iesākusies ar strauju laika maiņu – ja vēl maija sākumā laiks bija vēss, tad šobrīd gaiss jau ir vasarīgi silts," teikts VUGD paziņojumā.
Ugunsdzēsēji glābēji brīdina, ka ūdens temperatūra šobrīd vēl ir ļoti mānīga – ja ūdenstilpju virspusē tā ir sasilusi, tad zemākos slāņos ūdens vēl var būt pat ledains. Dodoties peldēt šādos apstākļos, jāievēro īpaša piesardzība – nedrīkst strauji ieiet vai lēkt ūdenī.
VUGD norādīja, ka nelaimes gadījumi vasarā notiek, peldoties un izmantojot dažādus peldlīdzekļus – SUP dēļus, katamarānus, ūdens motociklus, laivas.
Biežākie nelaimes cēloņi – alkohola reibums, apstākļu neizvērtēšana, savu spēku pārvērtēšana, kā arī elementāru drošības prasību ignorēšana – piemēram, peldvestes neizmantošana. Piemēram, pagājušajā vasarā vairāki izsaukumi ugunsdzēsējiem glābējiem saņemti uz ezeriem un jūru, kur uz SUP dēļa cilvēki bija iebraukuši ūdenstilpē, bet, strauji mainoties laikapstākļiem, vēja stiprumam, kā arī pārvērtējot savas spējas, paši vairs nevarēja izkļūt laukā. Līdzīgi palīgā saucieni saņemti arī no cilvēkiem, kas jūrā vai ezerā iepeldēja uz piepūšamā matrača.
Aizvadītajā svētdienā, 21. maijā, ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši informāciju, ka Limbažu novada Salacgrīvā jūras līcī atrodas kaitbordists, kas saviem spēkiem nevar nokļūt krastā. "Kad ugunsdzēsēji glābēji gatavojās ar laivu doties ūdenī, viņi saņēma informāciju, ka, mainoties vēja virzienam, kaitbordists ir nokļuvis krastā un atrodas pie NMPD mediķiem. Diemžēl kaitbordists nebija lietojis glābšanas vesti," pastāstīja VUGD.
VUGD padomi drošai peldsezonai
VUGD norādīja, ka lielākā daļa no negadījumiem būtu novēršama, ja vien būtu ievēroti elementāri drošības pasākumi. Šajā sakarā VUGD sniedz vairākus padomus un atgādinājumus, uzsākot peldsezonu.
- Peldsezonu sāciet apdomīgi!
VUGD aicina uzsākt peldēšanas sezonu tikai tad, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz +18 grādus. Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās. "Nepārvērtējiet savus spēkus – ja esat varējis pārpeldēt šo upi pirms gada, tas nenozīmē, ka varat to arī šodien!" atgādināja VUGD.
- Rūpējieties par bērnu drošību!
VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, viņš var iekrist ūdenī un var notikt nelaime. Tāpat VUGD atgādināja, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt seklumā un tikai pieaugušo uzraudzībā.
"Pārrunājiet ar bērniem jautājumus, kas saistīti ar drošību pie ūdens un rīcību ārkārtas gadījumos, lai atpūta pie ūdens nepārvērstos traģēdijā. Vecākiem un citiem pieaugušajiem jāņem vērā, ka bērni mācās, skatoties, kā rīkojas viņu vecāki un citi pieaugušie. Ja pieaugušie būs neapdomīgi un pārkāps drošības noteikumus, tā rīkosies arī bērni, jo domās, ka tā ir pareizi," uzmanību vērsa VUGD.
- Izmantojiet glābšanas vestes!
Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, glābšanas vestei ir jābūt uzvilktai, norādīja VUGD. Savukārt laivā glābšanas vestei obligāti ir jābūt uzvilktai bērniem līdz 12 gadu vecumam. Papildu drošībai arī pieaugušie tiek aicināti izmantot glābšanas vestes.
- Esiet atbildīgi un atsakieties no alkohola lietošanas atpūtā pie ūdens!
Kā atklāja VUGD, viens no biežākajiem noslīkšanas iemesliem ir peldēšanās alkohola reibumā, kad cilvēkam ir traucēta apziņa un viņš labprāt uzņemas risku, taču ir samazināta koordinācijas spēja un reakcijas ātrums, piemēram, lai saprastu, cik tālu esi aizpeldējis. Otrs iemesls – cilvēku pārdrošība, piemēram, lēkšana ūdenī nepārbaudītās vietās, cenšanās pierādīt savu spēju aizpeldēt tālāk par citiem. Treškārt, karstajā laikā var parādīties veselības problēmas, kuras rodas, sakarsušam cilvēkam pārāk strauji ieejot aukstā ūdenī.
"Alkohola lietošana un atpūta pie ūdens nav savienojamas lietas! Ja tomēr esat reibumā, neejiet peldēties, palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst, būdami alkohola reibumā! Atturiet savus draugus vai radus no došanās ūdenī, ja viņi ir alkohola reibumā!" aicināja VUGD.
Redzot, ka cilvēks slīkst, nekavējoties jāizsauc ugunsdzēsēji glābēji, zvanot uz tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
