4. studija

Ko darīt, ja pļava ir jāpļauj, bet tajā ligzdo grieze: pļaut vai nepļaut?

4. studija

4. studija. Grieze un Jāņi pludmalē

Vai jāņabērni drīkst nakšņot pludmalē, jūras krastā sakurt ugunskuru un kāpās plūkt jāņuzāles?

Vai jūras krastā drīkst nakšņot, kurināt ugunskuru un plūkt jāņuzāles?

Tuvojas Jāņu laiks, un, visticamāk, daudzi vēlēsies vasaras saulgriežus sagaidīt pie jūras, bet vai drīkst piekrastē nakšņot un kurināt uguni? Kā jāizvēlas iespējamā naktsmītne?

Attiecībā uz piekrasti ir jāņem vērā Aizsargjoslu likuma prasības, kas nozīmē, ka krasta aizsargjoslā nedrīkst ne nobraukt, ne izbraukāt un stāvēt vietās, kur nav speciāla ceļa vai stāvlaukuma, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode.

"Tas ir biežākais pārkāpums, ka iebrauc un apstājas tur, kur nedrīkst," piebilst Strode.

Tāpat pelēkajās kāpās, kas ir krasta aizsargjosla, nedrīkst būvēt teltis un kurt ugunskurus. Tas ir atļauts tikai speciāli ierīkotās vietās.

Krasta kāpu aizsargjosla ir zona, kur sākas veģetācija, proti, aug sūnas vai smilgas, un, lai šeit varētu nakšņot un uz ugunskura gatavot maltīti, ir jāmeklē oficiālās atpūtas vietas. Tiesa, likums neaizliedz ārpus aizsargājamām dabas teritorijām kāpu zonā gulēt vai nakšņot kokos iekarināmajos "hamokos" jeb šupuļtīklos. Galvenais ir aiz sevis visu savākt.

Kādi noteikumi ir jāievēro piekrastes smiltīs?

"Ja runājam par pludmales joslu, ir mazliet sarežģītāk, jo, ja ir aizsargājama dabas teritorija, un piekrastē mums ir diezgan daudz aizsargājamu dabas teritoriju, tad pludmalē nedrīkst ne telti būvēt, ne kurināt ugunskuru. Tad visas šīs darbības var veikt tikai speciāli iekārtotās vietās – kempingos, labiekārtotās atpūtas vietās un tā tālāk," skaidro Strode.

Ja tas ir ārpus aizsargājamas dabas teritorijas, jāņem vērā, ka pašvaldībās ir atšķirīgi noteikumi. Pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, pasakot, ka šajā posmā nedrīkst ar suni bez siksniņas staigāt vai šajā posmā nedrīkst kurināt ugunskurus, ierīkot atpūtas vietas, turpina DAP pārstāve.

Nav vienuviet apkopotas informācijas ar, piemēram, izstrādātu karti, kur drīkst, bet kur nedrīkst piekrastes smiltīs nakšņot.

Strode stāsta, ka "Lauku ceļotājs" mēģina šo informāciju apkopot un ieviest vienotu dabas tūrisma standartu, lai būtu ceļotājiem vienkāršāk saprotams ne tikai tas, kas ir aizliegts, bet arī ceļotāju pienākumi.

"Piemēram, aiz sevis savākt atkritumus, pat ja tu esi kurinājis ugunskuru, kur ir bijusi atļautā vieta. Ņemot vērā vasaru un ugunsbīstamības periodu, ugunskurs pēc tam ir jānodzēš. Un otrs arī, ar ko tu kurini. Nevajadzētu iet mežā un lauzt zaļus kokus vai vākt ārā kritalas un sakurināt," skaidro Strode.

Draud prāvs sods

Vienlaikus viņa atzīst – sodus pārsvarā piemēro par aizliegtām darbībām pelēkajā kāpu zonā.

"Ja pludmalē kāds uztaisīs vieglu telti uz īsu brīdi vai paņems to pašu prīmusu un uzkurinās, lai ēdienu uztaisītu, vai izraks smiltīs bedrīti, uztaisīs tur ugunskuru un pēc tam to vietu sakops, tad, visticamāk, neviens klāt neskries un lielu sodu nepiemēros. Sodus pamatā piemēro par aizliegtām darbībām jau pelēkajā kāpu zonā," norāda Strode.

Sods var būt no 30 līdz 1400 eiro par neatļautā vietā kurinātu ugunskuru vai uzbūvētu telti. Atsevišķos gadījumos var tikt piemēroti pat divi sodi – gan par Aizsargjoslu likuma neievērošanu, gan par Aizsargājamo teritoriju noteikumu pārkāpšanu.

Kādus augus drīkst plūkt? 

Lasot jāņuzāles vainagiem, arī ir jāievēro vairāki nosacījumi.

"Ar augu ievākšanu ir tā, ka galvenais ir neplūkt aizsargājamos augus. Protams, ne vienmēr visi zina, kurš augs ir aizsargājams un kurš nav aizsargājams. Kāpās bieži vien tie augi ir mazi, nemanāmi, smilgas, kas ir redzamas, tās var plūkt, un no tā ļaunums neradīsies," stāsta Strode.

Citādi ir ar ziedaugiem. "Kāpās var būt, piemēram, dedestiņas – vienkāršiem cilvēkiem izskatīsies kā puķuzirņi. Tās nevajadzētu plūkt. Kāpās var būt noziedējušas sila purenes, kurām būs skaistas, pūkainas galviņas – tās arī nevajadzētu aiztikt, ļaujam, lai sila purenēm sēklas izsējas. Citus gadus arī ir vairāk tādi riskantie augi uz Jāņiem, ko varētu kāpās noplūkt un tādējādi kļūt par pārkāpēju," norāda DAP pārstāve.

Ja jāņabērni saviem pušķiem izvēlēsies madaras, pīpenes, suņuburkšķus vai smilgas, ļaunums no tā neradīsies.

"Ideāli, ja vēl paņems kādu lupīnu, jo vairāk lupīnu noplūksiet, jo labāk dabai no tā," mudina Strode.

Pie jūras, kāpu zonā, aug virkne aizsargājamu augu, kas šķietami labi iederētos vainagos, bet tos plūkt ir aizliegts, tāpēc, ja neesam droši, vai augs ir vai nav aizsargājams, vienkārši to neaiztiekam un, atpūšoties gan pie jūras, gan citviet, uzvedamies kārtīgi un aiz sevis savācam!  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti