Kā labāk dzīvot

Vasaras vidū dārzkopjiem nav laika atpūsties: pārlūkojam aktuālākos darbus

Kā labāk dzīvot

Kam jāpievērš uzmanība, lai bankas konts ir drošībā un arī sirds mierīga

Augu produkti uzturā: pieprasījums pēc alternatīvām gaļas, zivju un piena produktiem aug

Gaļu pakāpeniski nomaina ar augu valsts produktiem. Kā fleksitārismu vērtē uztura speciāliste?

Fleksitārieši pamazām un pakāpeniski balsta savu uzturu uz augu valsts produktiem, bet pilnībā no tā neizslēdz piena produktus vai gaļu – tikai apzināti samazina to daudzumu. Tas ir labs piemērs, kā domāt par savu uzturu, neizdarot straujas un nepārdomātas izmaiņas, kas var atstāt negatīvas sekas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda uztura speciāliste Liene Sondore un "Augi & Draugi" un "Neapēd zemeslodi" vadītāja Lilita Kenta.

Gaļas, zivs un piena produktu aizvietošana ar augu valsts produktiem pēdējos gados kļūst par cilvēku ikdienu arvien biežāk. Ne velti pērn Latvijas tirgū parādījušies vairāk nekā 130 jauni augu valsts produkti. 

Kentas vadītā organizācija katru gadu veic aptauju par to, kādus augu valsts produktus cilvēki patērē un kādus vēlas iekļaut uzturā. Lai arī produktu klāsts pieaug, aptauja rāda, ka cilvēki vēlas vēl vairāk augu valsts produktu. Tikai puse aptaujāto šobrīd ir apmierināti ar piedāvāto produktu klāstu.

"Mēs šo aptauju veicam jau trešo gadu pēc kārtas, un katru reizi produkti, kuru cilvēkiem pietrūkst, ir vieni un tie paši.

Joprojām mums trūkst skābpiena produktu alternatīvu. Latvijā cilvēkiem ļoti garšo biezpiens un kefīrs. Tiem pagaidām augu valsts alternatīvu lielajos veikalos nav. Ir tikai atsevišķi mazie ražotāji," norādīja Kenta.

Kopumā gan viņa vērtēja, ka sabiedrība Latvijā nav tik atvērta augu valsts produktu patēriņam, kā tas ir rietumvalstīs. Aptaujas rāda, ka tur vairāk nekā puse sabiedrības apzināti samazina gaļas daudzumu savā uzturā, stāstīja Kenta.

Tie ir tā saucamie fleksitārieši, un šis jaunais virziens – fleksitārisms – uztura pasaulē kļūst arvien populārāks.

"Tas nozīmē, ka tu pamazām veido savu uzturu uz augu valsts produktiem – graudaugiem, pākšaugiem, dārzeņiem, augļiem, riekstiem, visādiem gardumiem, bet nav tā, ka tu pilnībā izslēdz piena produktus vai gaļu. Tu vienkārši samazini. Tas ir tiešām labākais, ko darīt. Tā ir alternatīva pieeja "visu vai neko" domāšanai, kas patiesībā ir graujošs veids, kā skatīties uz lietām," pauda Kenta. 

Viņa skaidroja, ka tieši mazo soļu speršana, pamazinām un pakāpeniski samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumu savā uzturā, ir īstais ceļš, kuru iet. To paredz fleksitārisms. 

"Rietumvalstīs tas jau ir ļoti populāri, pie mums – augoši," norādīja Kenta.

Sondore atzina, – ir gandarīta, ka izvēle par labu augu valsts produktiem cilvēkiem ir apzināta un vairs nav tikai modes lieta, kā tas bija vēl pirms pāris gadiem, jo, akli un strauji sekojot modes tendencēm, var rasties dažādi negatīvi blakusefekti.

"Tas, par ko mēs – gan es, gan mani kolēģi un ārsti – uztraucamies, ir, ka reizēm šie virzieni varbūt ir pārprasti, un tad reizēm ir problēmas ar veselību. Protams, man patīk šie jaunie virzieni, ja cilvēks izvēli izdara tiešām apzināti. Ja mēs runājam par augu valsts produktiem, man patīk šis piemērs par fleksitārismu," norādīja Sondore. 

Viņa pievērsa uzmanību tam, ka fleksitārisms patiesībā nav nekas jauns. Par spīti sabiedrībā esošajiem mītiem, patiesībā mūsu senči gaļu ēda ļoti reti. Vienlaikus kvalitatīva gaļa nelielos daudzumos pati par sevi nav problēma. 

"Tas, kas mani vairāk uztrauc, ir ne jau kvalitatīvā, labā gaļa, bet ārprātīgais desu, dažādu cīsiņu un citu pārstrādāto produktu īpatsvars. Ja desu maizes ir pusdienās, brokastīs, vakariņās, nu tad pēc laika nebrīnāmies, ka var būt kādas reālas problēmas," atzina Sondore.

Vienlaikus tas pats attiecas arī uz dažādiem pārstrādātiem augu produktiem. Ar to vien, ka produkts ir augu valsts izcelsmes, ir par maz, lai ēstu veselīgi. Ir jāpievērš uzmanība arī tā sastāvam. 

"Es esmu pret rūpnieciski pārstrādātiem produktiem arī no augu valsts. Arī Pasaules Veselības organizācija jau 2021. gadā izdeva materiālu, kurā bija uzsvērti gan plusi tam, ka uzturā vairāk nāk dārzeņi, augi, rieksti un sēklas, gan vērsta uzmanība uz to, ka nevajadzētu lietot ikdienā pārāk daudz pārstrādātos produktus," uzsvēra Sondore. 

Viņa norādīja, ka dažādus ēdienus no pupām, zirņiem, lēcām un riekstiem ir iespējams pagatavot arī mājās. Tostarp arī dažādus riekstu dzērienus, ar ko aizstāt pienu, ja ir tāda vēlme vai nepieciešamība. Sondore norādīja, ka vienmēr būs par to, lai cilvēki ēdienu vairāk gatavotu mājās. 

"Mūsdienu cilvēces vēl viena liela problēma – mēs esam slinki vai noveļam vainu uz laika trūkumu. Bet,  mīlīši, skatāmies tad produktu sastāvu!

Ja sastāvā, minēšu piemēru, 90% ir kokosa tauku un mazliet kaut kāda garšiņa klāt, es to neuzskatu par sieru. Tas ir vienkārši piesātināto tauku produkts, kuru varbūt vispār nevajadzētu pirkt. Ja kaut ko tādu gribi, gatavo pats, meklē receptes!" aicināja Sondore. 

Receptes ar augu valsts produktiem

Uztura speciāliste uzsvēra, ka mūsdienās ir viegli un ērti atrodamas brīnišķīgas vegānu un veģetāru ēdienu receptes. Viņa norādīja, ka nav tā, ka neko no pārstrādātiem augu produktiem veikalā nedrīkst iegādāties, bet vienkārši ir jāprot izvērtēt katra konkrētā produkta sastāvs – tas attiecas gan uz augu valsts, gan gaļas produktiem.

"Ejot veikalā, skatāmies, vai šāds produkts vai tāds produkts būs labāks, un tiešām pētām to etiķeti, un padomājam trīs reizes, pirms to ņemam," aicināja Sondore. 

Tāpat viņa atgādināja – pirms cilvēks plāno kaut ko izslēgt no savas ēdienkartes, tomēr būtu nepieciešama saruna ar ģimenes ārstu un konsultācija ar uztura speciālistu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti