Apkrāpa? Ziņo LTV!
Lai izpētītu, kādus paņēmienus krāpnieki lieto un kādēļ viņiem reizēm izdodas apvārdot pat lielākos skeptiķus, Latvijas Televīzija (LTV) aicina palīgā ikvienu, kurš cietis no krāpniekiem.
Ziņo LTV par krāpniekiem:
- zvanot uz tālruni 27011037,
- rakstot uz [email protected].
Cilvēkus apkrāpj vairākkārt
Zālītis norādīja – lai gan krāpnieku izmantotās metodes paliek tās pašas vecās, cilvēki turpina uz tām uzķerties.
"Tas, kas mūs satrauc visvairāk, arī no tāda banku nozares viedokļa, ir tas, ka diemžēl uzķeras vieni un tie paši cilvēki vairākas reizes.
Tas nav tā, ka mani tagad vienu reizi apkrāpa un es tagad esmu brīvs, izņemts no sarakstiem ārā. Īstenībā krāpnieks visu tavu informāciju nodod nākamajam krāpniekam, kurš tevi jau tālāk apstrādā," stāstīja Zālītis.
Viņš norādīja – ir pat gadījumi, kad viens cilvēks tiek apkrāpts ne tikai divas, bet pat trīs un četras reizes.
"Tās ir mūsu lielākās bažas. Summas, kas tiek izkrāptas, ir diezgan lielas. Mēs no savas puses cenšamies ieguldīt pēc iespējas vairāk resursu [krāpšanas novēršanā]. Iespējams, kādā brīdī varbūt kāds maksājums aizies nedaudz ilgāk nākotnē, bet tas ir tāpēc, lai mēs mēģinātu apstādināt [krāpniekus]," stāstīja Zālītis.
Vienlaikus pēc Eiropas Savienības noteikumiem zibmaksājumiem no konta uz kontu ir jānonāk 10 sekunžu laikā. Zālītis norādīja, ka tāpēc nozare strādā pie risinājumiem, kas darījumus ļautu pārbaudīt pēc iespējas ātrāk un aizdomu gadījumā tos arī sekunžu laikā apstādinātu.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka joprojām ir jāiegulda līdzekļi arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas kampaņās. "Mums bija kampaņa jūlijā "Met nost!", un tagad mēs varam redzēt, jūlijā ir būtisks kritums telefonkrāpniecību skaitā," viņš sprieda.
Nepieciešams vienots regulējums
Latvijas iedzīvotāji joprojām saskaras ar krāpnieku zvaniem, kuros turklāt papildus jaunām metodēm nereti tiek izmantotas arī jau krietnu laiku zināmas krāpniecības tehnikas. Viena no tādām, piemēram, ir, kad zvanītājs krievu valodā mēģina cilvēku pārliecināt, ka no viņa bankas konta tiek izkrāptas milzīgas naudas summas.
"Bite Latvija" iekšējo drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns norādīja: "Operatori savā veidā cīnās ar to, bet mēs gaidām valstisko regulējumu.
Valstiskais regulējums būs tas, kas palīdzēs šo novērst, jo pagaidām operatori savā starpā katrs cenšas kaut kādā veidā cīnīties ar to [krāpniecību]."
Viņš norādīja, ka, piemēram, operators "Bite Latvija" šobrīd ir ieviesis savu iekšējo bezmaksas pakalpojumu, kas bloķē trīs veidu līnijas, tostarp neeksistējošus numurus, kas sākas ar citiem cipariem, nevis divi vai seši. Viņš uzskaitīja, ka jūnijā tika bloķēti 10 tūkstoši numuru, bet jūlijā jau 20 tūkstoši.
Vienlaikus, par spīti visiem drošības pasākumiem, cilvēki uz krāpnieku shēmām turpina uzķerties, atzina Pudāns, vērtējot, ka nākotnē situācija arvien pasliktināsies.
"Paskatoties Eiropā, kā telekomunikāciju nozare cīnās ar to, tad, teiksim tā, daudzas valstis mums jau ir priekšā. Mēs gaidām regulējumu no valsts," atkārtoti uzsvēra Pudāns.
Viņš kā pozitīvu piemēru minēja Somiju, kur visi zvani iet caur somu regulatoru, kurš veic drošības pārbaudi un vajadzības gadījumā aizdomīgus zvanus "nelaiž cauri".
Šobrīd arī "Bite Latvija" ar šādu metodi pārbauda zvanus, taču tikai saviem klientiem, jo ar citu operatoru informāciju un numuriem strādāt viņi nedrīkst. Tāpēc Pudāns uzskata, ka svarīgs ir vienots regulējums valstī un vienots centrs, kas ar to nodarbojas.
"Ja mēs skatāmies uz Lietuvu un Igauniju, abas šīs valstis ir mums priekšā.
Igaunijā jau likumdošanā ir ielikts, ka ikvienam operatoram jārūpējas par saviem klientiem un šiem numuriem, un viņi jau tūlīt ies kopējā katlā un varēs apmainīties [ar informāciju un numuriem], un otru operatoru arī pārbaudīs, vai viņš atrodas valstī vai ne," stāstīja Pudāns.
