Tāpat kā ikdienā mēs veicam virkni darbību, kas uztur cilvēka organisma veselību, ko apzīmējam ar vārdu higiēna, arī virtuālajā pasaulē mums ir jārūpējas par savu kiberhigiēnu.
Pēdējo gadu laikā kiberuzbrukumu un krāpniecības mēģinājumu skaits būtiski pieaudzis. Ir cilvēki, kuriem apkrāpt citus ir darbs, un mūsdienās parādās arvien vairāk rīku, kas ļauj to izdarīt ātrāk, vieglāk un efektīvāk, norādīja Solovjovs.
"Atnāk e-pasts, atnāk īsziņa – tā ierasti ir pirmā saskare ar krāpnieku, bet mūsdienās mēdz arī piezvanīt. Tagad balsu mainītāji nāk iekšā, ne visos gadījumos mēs tos redzam, bet mums pašiem arī sava saimniecība ir jākopj un jāaizsargā. Tas ir tas, kam mēs jau esam sagatavojušies. Šobrīd mēs gatavojamies tam, lai zinātu, ko darīt, ja pret mums vērš arī videoviltošanu reāllaika režīmā," stāstīja Solovjovs.
Protams, ievērojami biežāk privātpersonas saskaras ar aizdomīgām e-pasta vēstulēm, ziņām un aicinājumiem atvērt kādu interneta adresi un ievadīt savus personas datus.
Viena no pēdējā laika aktualitātēm ir uzaicinājumi pievienoties dažādām aizdomīgām "WhatsApp" grupām.
"Mēs esam apskatījušies, kas notiek tālāk. Tālāk ir klasiskā, kā mēs to saucam, investīciju krāpšana – mēģinājums iesaistīt dažādās uz kriptovalūtas pseidotirdzniecību balstītās peļņas shēmās. Tas ir tas, kas bija vismaz Latvijā izplatītajās "WhatsApp" grupās," stāstīja Mālkalnietis.
Lai šādus uzaicinājumus nesaņemtu, risinājums ir pavisam vienkāršs. Eksperti ieteica lietotnes uzstādījumos norādīt jeb atzīmēt savu izvēli, ka grupām tevi var pievienot tikai tie cilvēki, kas ir tavā kontaktu sarakstā, nevis jebkurš.
"To es ieteiktu ieķeksēt, lai cilvēks nesaņem aicinājumus uz grupām, par kurām viņam nav ne mazākās nojausmas," norādīja Mālkalnietis.
Otra iespēja – saņemt aicinājumus, bet pievienoties kādai grupai tikai tad, kad pats apstiprini savu dalību tajā, nevis automātiski.
Eksperti aicināja izpētīt tās aizsardzības iespējas, ko piedāvā lietotnes un tostarp arī sociālie tīkli, kā arī pirms jebkuras atļaujas došanas izpētīt, par ko un kam atļauja vispār tiek dota.
"Daudzām aplikācijām ir iespēja arī netīšām nosinhronizēt uz nezin kurieni visu tavu kontaktu sarakstu vai atklāt numuru pasaulei, vienkārši neizlasot uzmanīgi lietošanas nosacījumus. Pēc tam mums cilvēki jautā – bet kur viņi rāva manu telefona numuru?" norādīja Mālkalnietis.
Nereti, lejupielādējot kādu jaunu lietotni, paši piešķiram lietotnei un tās uzņēmumam rīkoties ar mūsu datiem pēc sirds patikas, vienkārši neiepazīstoties ar tās noteikumiem.
Piemēram, kad redzam ekrānā izvēli, vai ļaut konkrētajai lietotnei piekļūt kontaktu sarakstam mūsu tālrunī vai neļaut –, būtu jāizvēlas "neļaut", ieteica Solovjovs.
"Vienmēr spiežam neļaut, kamēr vien mēs jūtamies ērti, aplikācija ir lietojama, un mūsu ikdiena nav sačakarēta," uzsvēra Solovjovs.
Vairumā gadījumu lietotnes veiksmīgi strādās arī bez piekļuves kontaktu sarakstam, atrašanās vietai vai galerijai, ja nu vienīgi nav domātas tieši šādiem nolūkiem.
"Pilnīgi pareizi, piekļuvi var noliegt. Kādreiz, pirms 10 gadiem, bija situācijas, kurās tu vai nu uzinstalē, vai ne. Tu nopirki digitālo kalkulatoru par vienu eiro, bet tā lietotne pasaka, ka tai vajag tavu atrašanās vietu, kontaktu saraktu, un vai nu tu to instalē, vai neinstalē. Tie laiki ir pagājuši. Tagad gan uz "Android", gan "Iphone" var diezgan smalki visu izvēlēties. Jā, vienlaikus, protams, eksistē lietotnes, kuras vienkārši atsakās strādāt bez piekļuves kaut kam," skaidroja Solovjovs.
Bieži pastāv arī trešā iespēja – atļauju rīkoties ar datiem aplikācijai piešķirt tikai uz to brīdi, kad tā reāli tiek lietota, un šie dati ir vajadzīgi konkrētiem nolūkiem, piemēram, lai noteiktu atrašanās vietu uz noteiktu laika periodu.
Mālkalnietis norādīja, ka gadījumos, kad dati kādai aplikācijai tomēr neapdomīgi atdoti, teorētiski Eiropas Savienībā ir regulas, kas ļauj pēc tam cilvēkam pašam šiem uzņēmumiem pieprasīt, lai visi viņa dati tiktu izdzēsti, taču realitātē tas īsti nestrādā. "Labāk, teiksim, tos neiedot, nekā pamosties un teikt – tagad visu izdzēsiet. Var mēģināt, bet simtprocentīgas garantijas nav," atzina Mālkalnietis.
Vēl viens speciālistu ieteikums ir privātiem datiem, kurus ir vēlme turēt drošībā, veidot trīs kopijas. Oriģināls lai glabājas datorā, pirmā kopija kādā lokālā atmiņā, bet otrā – "mākonī". Pirms datus tur ievietot, tos gan vajadzētu vēl šifrēt ar kādu šifrēšanas programmu.
