Rīgas Centrāltirgū ik dienu Sanitārās uzraudzības dienests veic pārtikas produktu kvalitātes kontroli, vislielāko uzmanību pievēršot gaļas, zivju un piena produkcijai.
"Ja mēs runājam par svaigu pārtiku, gaļu, tad tur kontroles sistēma ir ļoti stingra. Tas nozīmē, ka katru dienu tiek veikta temperatūras pārbaude aukstuma kamerās, kur tirgotāji uzglabā pa nakti savu produkciju. Papildus tam izlases kārtībā tiek kontrolētas arī kautuves. Brīdī, kad atnāk kravas mašīna un tirgotājam piegādā produkciju, arī tad tirgus atbildīgais sanitārais cilvēks dodas uz šo mašīnu, un pārbauda, kādā temperatūrā ir produkcija, kas ieradusies ," skaidroja Rīgas Centrāltirgus pārvaldnieka SIA "Rīgas nami" pārstāve Dace Preisa.
PVD uzsvēra, ka vislielākā uzmanība jāpievērš dzīvnieku valsts produktiem, vienlaikus neaizmirstot, ka siltajā laikā ir īpaši svarīgi pirkumus laicīgi nogādāt mājās un ievietot ledusskapī.
"Visbīstamākie ir pārtikas produkti, kam ir noteikts [uzglabāšanas] temperatūras režīms – piens, piena produkti, zivis, zvejas produkti, gaļa, gaļas produkti un, protams, salāti ar majonēzi, krējumu un kūkas ar krēma pildījumiem," skaidroja PVD pārstāve Grīnberga.
To, ka gaļa vai gaļas produkti ir bojāti, var mēģināt noteikt pēc smaržas. Savukārt svaigām zivīm nebūs iekritušas un duļķainas acis. Arī tumšas zvīņas liecina par to, ka zivs ir sākusi bojāties.
"Patērētājam ir svarīgi skatīties, kāds ir tirgotājs. Vizuāli novērtējam, proti, vai viņš ir speciālā apģērbā, vai ievēro higiēnas nosacījumus, lai nesanāk, ka ar to pašu pirkstu baksta degunu, skaita naudu, bet pēc tam nemazgā rokas," sacīja PVD pārstāve.
Arī izbraukumu tirdzniecības vietās ir svarīgi, lai gaļas, zivju un piena produkti tiek uzglabāti aukstuma vitrīnās.
Tāpat jebkuram tirgotājam ir liegts pārdot bojātus augļus un dārzeņus, neskatoties uz to, ka pircēji tos mēdz sabojāt, taustot un spaidot.
"Pārdevējām ir jāšķiro šie produkti. Bojātus tirgot nedrīkst. PVD aicina nelietot šos produktus, jo, ja tas ir bojāts, tur jau veidojas toksīni, kas var būt kaitīgi patērētājam," skaidroja Grīnberga.
Arī nogriežot sapuvušu daļu, pārējā auglī var būt saglabājušās kaitīgas vielas. Ēst nebūtu ieteicams arī sapelējušu maizi un pat vecmāmiņas gatavoto ievārījumu, kam pa virsu ir pelējuma kārtiņa:
"Veidojas toksīni. Ja tas ir ābolu ievārījums, tas var būt patulīns, kuru ar aci neredzēs, bet viņš tur būs."
Dabiskās izcelsmes toksīns patulīns var negatīvi ietekmēt cilvēku gan akūti, gan ilgstošā laika periodā. Ietekme uz veselību var būt dažāda – imunoloģiska, neiroloģiska un zarnu trakta darbību iespaidojoša. Patulīnu uzskata par īpaši bīstamu zīdaiņiem un maziem bērniem.
PVD arī atgādināja – gatavojot produktus mājās, svarīgi ir lietot dažādus dēlīšus. Svaigai gaļai un zivīm vienu, bet augļiem un dārzeņiem citu. Jo dēlītis vecāks un tajā vairāk iegriezuma vietu, jo tajā labāk iemitinās dažādas baktērijas.
