Ogļhidrāti – galvenais enerģijas avots
Zināms, ka pārāk daudz ogļhidrātu uzturā rada lieko svaru, diabētu, sirds slimības un insulta risku. Varētu teikt – tad jau atliek atteikties no ogļhidrātiem un viss būs kārtībā, bet tik vienkārši viss nav.
Bīlande norādīja, ka, atsakoties no ogļhidrātiem, vēl pāris dienas enerģiju dos organismā uzkrājušās ogļhidrātu rezerves, taču ilgtermiņā šādu uztura plānu piekopt būs ārkārtīgi grūti un pat veselībai, iespējams, kaitīgi.
"Es varētu piebilst arī to, ka atteikšanās no ogļhidrātiem ir diezgan bīstama dzīvībai, jo var iestāties tā saucamā hipoglikēmija, kā rezultātā attiecīgi tas var beigties letāli.
Līdz ar to, ja nu gadījumā ir vajadzība samazināt ogļhidrātus uzturā, tas ir jādara ļoti pārdomāti," norādīja Ļubina.
Ir atsevišķi medicīniski stāvokļi, kad ir jāievēro tiešām ļoti ogļhidrātus ierobežojošas diētas, atzina Bīlande, taču lielākoties cilvēka organismam ogļhidrāti tomēr ir vajadzīgi, un tie zināmā daudzumā uzturā ir jāiekļauj.
"Mūsu organisma galvenais enerģijas avots ir ogļhidrāti. Mēs tā esam uzprogrammēti, tāds ir tas mūsu organisms. Mēs neesam augi, kuri var sēdēt saules staros un sintezēt sev enerģiju. Augi fotosintēzes rezultātā uzkrāj šo saules enerģiju savos augļos – kartupeļos, ābolos, burkānos, un mēs tos ēdam. Mūsu organisms zina un pazīst šo enerģiju, un attiecīgi to arī izmanto. Mūsu organismam tā ir paredzēta un vajadzīga," uzsvēra Bīlande.
Uzņemam par daudz ātro ogļhidrātu
Problēmas sākas tajā brīdī, kad šo enerģiju jeb ogļhidrātus sākam uzņemt par daudz.
"Mēs tos uzņemam par daudz, un tur ir tā problēma sakne, jo idejiski, ja mēs paskatāmies uz uzturvielu sadalījumu, tad
ogļhidrātiem būtu jābūt 50–55% no kopējā enerģijas daudzuma, bet mūsu iedzīvotāji mēdz apēst krietni vairāk un dod priekšroku ātrajiem ogļhidrātiem," norādīja Ļubina.
Ātrie ogļhidrāti savukārt ietekmē jeb strauji paaugstina glikozes un insulīna līmeni asinīs, kas vairāk noslogo aizkuņģa dziedzeri un attiecīgi veicina to, ka gribas ēst biežāk un vairāk, Ļubina skaidroja.
"Būtībā problēma ir daudzumā un tajā, kādi ir šie ogļhidrāti, jo ogļhidrātu veidi arī var būt dažādi. Var būt vienkāršie jeb ātrie ogļhidrāti, kas ir cukurs, kas ir limonāde, kas ir baltmaize un bulciņa, bet var būt arī saliktie ogļhidrāti, kas ir pilngraudu produkti un tie paši pākšaugi, augļi," norādīja Bīlande.
Saliktie ogļhidrāti organismā uzsūcas lēnāk, līdz ar to neatdod savu enerģiju mums tik ātri, nodrošinot sabalansētu enerģijas daudzumu ilgākam laika periodam.
"Bet atceramies, ka mēs nevaram novilkt tādu robežu, ka ir tikai labie un tikai sliktie ogļhidrāti. Ir situācijas, kurās arī ātrie ogļhidrāti ir vajadzīgi," skaidroja Bīlande.
Viņa ilustrēja ar piemēru, ka daudzi cilvēki piekopj skriešanu un pat maratonus – ja skrien garās distances, bez ātrām ogļhidrātu uzlādēm sportisti tālu neaizskries.
Vakariņas jāsāk plānot ar dārzeņiem
Svarīgi, ka ikdienā uzņemtais ogļhidrātu jeb enerģijas daudzums ir līdzsvarā ar fiziskajām aktivitātēm. Ja kustēties sanāk mazāk, nekā būtu vēlams, jāpiedomā, kur ogļhidrātus uzturā tomēr varētu nedaudz samazināt.
"Varbūt tad tēju vai kafiju ar cukuru no rīta tomēr nevajadzētu dzert, jo pievienotais cukurs būs gan maizē, gan citos pārtikas produktos, ko apēdam brokastīs," piemēru minēja Ļubina.
Protams, tas ne vienmēr ir viegli, jo mūsu smadzenēm patīk cukurs, atzina Bīlande, piebilstot: "Cukurs noteikti ir atkarību raisošs. Ir labsajūtas hormoni, kas rodas, ēdot cukurus, un tas ir iemesls, kāpēc mēs tos gribam ēst vēl un vēl, un jo vairāk mēs tos ēdam, jo vairāk tos prasās."
Savukārt, ja uzturā tiek iekļautas papildu olbaltumvielas, tās rada pretēju efektu – sāta sajūtu, kas ilgst stipri ilgāk. Piemēram, ja brokastīs ir putra, tai var pievienot riekstu sviestu, biezpienu vai kādu siera šķēli.
Tāpat, protams, nedrīkst aizmirst arī par šķiedrvielām un vitamīniem jeb dārzeņiem. Cilvēka maltītēm ir jābūt regulārām, un katrā no tām uz šķīvja jābūt gan ogļhidrātiem, gan dārzeņiem, gan olbaltumvielām, uzsvēra Bīlande.
Ja tas viss būs sabalansēts un arī ūdens tiks uzņemts pietiekamā daudzumā, papildu cukurotas uzkodas, visticamāk, dienas laikā nemaz tik ļoti nevilinās.
"Vakarā savukārt svarīgi sakombinēt pusi šķīvja ar dārzeņiem un tikai tad domāt, ko tiem likt klāt. Mums parasti ir apmēram tā: būs gaļa ar rīsiem vai kartupeļiem, bet tad tas dārzenis knapi uzzīmējas uz mazas šķīvja maliņas. Ja mēs vakariņas sākam plānot ar dārzeņiem, visu pārējo izdomāsim," ieteica Bīlande.
Vēl par uzturu
