Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir zema – daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un tos pat neizlasot, iepriekš publiski paudis Kaupe.
"Piemēram, attiecībā uz nekustamo īpašumu darījumiem, protams, ka pēc likuma ir atļauts pašiem taisīt savus līgumus, un tad nu ir jautājums, kas to ir taisījis? Parasti jau viena puse vai vienas puses pārstāvis, un tad tā otra puse tikai ieskatās un saprot vai nesaprot – grūti teikt.
Ja jūs nākat pie notāra, tad jūs tā cauri netiksiet – tad notārs ar jums runās tik ilgi, kamēr pārliecināsies, ka tiešām abas puses visu ir sapratušas," viņš skaidroja.
Ja tiek slēgti privātie līgumi bez notāra klātbūtnes, visādi var sanākt, atzina Kaupe. Arī tad, ja krāpnieki nav iesaistīti, bieži gadās tā, ka cilvēks līgumu it kā izlasa un domā, ka visu ir sapratis, bet pēc tam izrādās, ka nav gan.
"Ja jūs būtu parunājuši ar kādu speciālistu vai notāru šajā gadījumā, tad laicīgi izrādītos, ka jūs nemaz nebijāt sapratuši vai bijāt pārpratuši kādus punktus," norādīja Kaupe.
Līdz ar to svarīgākais, parakstot kādus līgumus vai dokumentus, ir nesteigties. Krāpnieki vai vienkārši negodprātīgi cilvēki ārkārtīgi bieži sasniedz savus mērķus, cilvēkus steidzinot, bet notāra iesaiste to neļauj, jo notāra mērķis vienmēr ir, lai abas puses pilnībā izprastu visu, kas ar parakstu tiks izdarīts, skaidroja Kaupe.
Reizēm gaidīšana rindā uz notāra konsultāciju var paglābt no slikta darījuma, jo milzīga steiga – tas vienmēr būs rādītājs, ka kaut kas nav gluži kārtībā. Īpaši drošības riski parādās, kad darījumu veikšanai izmantojam digitālo vidi.
"Redziet, mūsu cilvēku paradumos ir tā, ka mēs ļoti viegli un arī neatbilstoši tiem drošības principiem, kādi tiek ieteikti, rīkojamies gan ar saviem piekļuves kodiem bankai, gan e-parakstiem," atzina Kaupe.
Krāpniecības metodes un rīki internetā attīstās ārkārtīgi strauji, un par digitālās drošības jautājumiem nāksies domāt aizvien vairāk.
"Mums ir iespēja piedāvāt klientiem jebkuru notariālo pakalpojumu saņemt digitāli jau kopš 2018. gada. Tajā brīdī tā bija augsta novitāte ne tikai Latvijā, bet Eiropā. Mēs bijām pirmie starp Eiropas kontinenta notāriem, kas to piedāvāja," stāstīja Kaupe.
Tas tolaik bija liels solis pretī attīstībai un digitālās vides apgūšanai, taču vienlaikus tam līdzi jau no sākta gala ir nākuši dažādi ar drošību saistīti izaicinājumi, kas īpaši aktualizējās līdz ar mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstību.
"Mākslīgā intelekta rīki var izveidot cilvēka seju, atveidot balsi un radīt šķietamību, ka tu satiecies ar citu cilvēku, nekā esi iecerējis. Latvijas notāru digitālajā vietnē jau šobrīd ir iestrādāts šādu rīku atpazīšanas rīks. Varētu teikt, ka tā ir sejas atpazīšanas funkcija. Ja ir kaut mazākās šaubas vai bažas par to, ka persona vai bilde, ko mēs redzam, nav īsta, mēs palaižam šo funkciju, un tā pārbauda un salīdzina visu, ko redz," stāstīja Kaupe.
Kaupe uzsvēra, ka nākotnē tā vienmēr būs aktuāla cīņa – starp ļaunprātīgu mākslīgā intelekta izmantošanu un drošas digitālās vides veidošanu. Mūsdienās tam visam vienkārši jāseko līdzi. Arī juristi vairs nevar strādāt atrauti no tehnoloģijām.
"Mēs jau to redzam notariātā. Mums ir paralēli juristi un paralēli IT darbinieki, un tikai viņu sazobē mēs varam nodrošināt digitālajā vidē drošību," pauda Kaupe.
