Vēstule caur PMLP
Lai cilvēku meklētu ar PMLP starpniecību, jāievēro vairāki priekšnosacījumi, stāstīja PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Inna Tarelkina: "Pārvaldei jāiesniedz brīvas formas iesniegums ar meklējamās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu vai arī personas kodu, ja tas ir zināms. Jebkuru informāciju, kas viņu palīdzētu atrast Fizisko personu reģistrā."
Iesniegumam jāpievieno vēstule, ko cilvēks grib nosūtīt meklējamai personai, un sava kontaktinformācija. To nosūta pa pastu kā ierakstītu vēstuli vai arī, ja ir izveidots e-paraksts abiem iesaistītajiem, tad – elektroniski. PMLP gan nevar garantēt, ka meklētā persona atsauksies.
"Ja meklējamai personai ir reģistrēta deklarēta dzīvesvieta ārvalstīs, tad var arī šo vēstuli uz ārvalstīm pārsūtīt," norādīja PMLP pārstāve.
Tas ir maksas pakalpojums, par ko jāmaksā valsts nodeva – 9,17 eiro; sūtot pa pastu, jāsedz arī pasta izdevumi. Savukārt elektroniskā veidā tas maksās 8,13 eiro. Pakalpojums pērn izmantots 1119 reizes, bet šogad pirmajos četros mēnešos – jau 328 reizes.
Valsts vēstures arhīvs
Ziņas par cilvēkiem var meklēt arī sociālajos tīklos, bet par senākiem laikiem – Latvijas Valsts vēstures arhīvā. "Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas dokumenti līdz Otrajam pasaules karam, 1944.–45.gads. Dzimtas pētniekiem mēs varam piedāvāt meklēt dzimšanas, laulības, miršanas reģistrācijas, ģimenes sastāvus," norādīja Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu pieejamības un izmantošanas nodaļas vadītājas vietniece Milana Drugoveiko.
Meklētājam jāzina vārds, uzvārds, dzimšanas gads un vieta, kā arī piederība konfesijai, jo šie dati piefiksēti baznīcu grāmatās.
"Ja nav zināmi, piemēram, dzimšanas dati, lai mēs varētu sameklēt dzimšanas ierakstu, tad varam meklēt tos citos dokumentos, piemēram, 1935. gada tautas skaitīšanā vai 1941. gada tautas skaitīšanā. Tad ir jāzina, kur cilvēki dzīvoja – pagasts vai pilsēta," sacīja Drugoveiko.
Dzimtas vēsturi Latvijā var izsekot apmēram līdz 17. gadsimtam, bet ne vienmēr tas ir iespējams, jo baznīcu grāmatas bieži nav saglabājušās. Tāpat jārēķinās ar to, ka ieraksti tajās ir vācu, krievu vai poļu valodā.
Meklēt var arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā. Tur glabājas dzimšanas, laulības un miršanas liecības par laiku no 1922. gada līdz mūsdienām. Ir jāpaiet 100 gadiem, un tad dokumenti nonāk Valsts vēstures arhīvā.
Drugoveiko uzsvēra, katrs gadījums ir unikāls: "Kad cilvēks atnāca vienkārši pajautāt par dzimtas pētniecību, atradu, ka viņa vecvectēvam ir bijusi Latvijas Universitātes (LU) studenta lieta, bet viņš nezināja, ka [vecvectēvs] vispār ir beidzis studijas LU. Tur iekšā bija viņa studenta kartīte, viņa domraksts."
Tipiskākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, ir domāt, ka pietiks tikai ar meklētās personas vārdu un uzvārdu. Taču tas līdzinās adatas meklēšanai siena kaudzē.
Ir jārēķinās, ka dzimtas koku pētīšana ir laikietilpīgs pasākums, bet pirmais solis noteikti varētu būt interneta vietnes raduraksti.arhivi.lv apmeklējums – tur ir gan baznīcu grāmatas, gan mājas grāmatas un pat iedzīvotāju pases no 1918. līdz 1940. gadam. Lai to izpētītu, interneta vietnē būs jāreģistrējas. Meklējumus bez maksas var veikt mājās, taču, dodoties uz arhīvu, jārēķinās, ka par vienu izziņu būs jāmaksā aptuveni 20 eiro un to varēs saņemt mēneša laikā.
Ģenētiskie testi
Vēl viens veids, kā meklēt savus senčus, ir ģenētiskie testi, kas palīdz izsekot savus iespējamos radiniekus citās valstīs. Vēsturnieks Ilmārs Mežs par saviem senčiem interesējas jau vairākus gadu desmitus. Viņš noskaidrojis, ka ir vairāki uzņēmumi, kas veido gēnu testu bāzes visā pasaulē.
Nodot ģenētiskās analīzes ir salīdzinoši vienkārši. Internetā jāpasūta tests, ko atsūta pa pastu un kas līdzinās kovidtestam. Atbilde pienāk apmēram pēc mēneša.
"Ir diezgan viegli. Kovida testi bija jābāž degunā un rīklē. Šeit ir tāds pats rimbulītis, tikai vaiga iekšpusē," skaidroja Mežs.
Vēsturniekam pēc veiktā testa atsūtīja apmēram 4000 vārdu un uzvārdu ar potenciālajiem radiniekiem un iespēju uzrakstīt e-pastu tam cilvēkam, ja ir interese sīkāk. "Tiek parādītas arī hromosomas, kuras ir identiskas. Tad pēc kaut kādiem matemātiskiem algoritmiem mēģina aprēķināt, kas ir tā radniecība," skaidroja Mežs.
Ja cilvēki tikuši adoptēti vai kādu citu iemeslu dēļ nezina savas saknes, tad ģenētiskā analīze varētu kaut nedaudz palīdzēt.
