Kļaviņa atklāja, ka "Evolution Latvia" nesen veicis pētījumu, kurā piedalījušies darbinieki vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Uzņēmumā lielākā darbinieku daļa ir gados jauni cilvēki, kas ir iekārojams darba resurss, – par jauniešiem ir sīva konkurence. "Tāpēc mēs kā uzņēmums domājam, kā padarīt mūs iekārojamus šim darbaspēkam, šiem jaunajiem cilvēkiem un ne tikai, lai viņi atnāktu pie mums strādāt, bet arī, lai paliktu, lai viņiem patiktu, lai viņi veidotu karjeru," skaidroja Kļaviņa.
Tāpēc uzņēmums iegulda darbu un laiku, lai pētītu un saprastu, ko jaunie cilvēki, kas sāk strādāt uzņēmumā, domā un grib. Veiktais pētījums ir vēlme izprast šo darbinieku grupu. "Pārsvarā mūs interesēja, kas ir tie aspekti, kas nosaka izvēli par labu vienam vai otram darba devējam, kas ir tās lietas, kas šiem cilvēkiem ir svarīgas darbā, kāpēc viņi pieņem lēmumu mainīt darbu," stāstīja Kļaviņa.
Pētījumā iegūtās atbildes uzņēmumu nedaudz pārsteigušas, jo izrādās, ka nekādu būtisku atšķirību starp jauniešiem un citām vecuma grupām, runājot par darba tirgu, nav.
"Jauniem cilvēkiem tieši tāpat kā gados vecākiem viens no būtiskākajiem faktoriem jauna darba meklēšanā, būtisks faktors, kāpēc viņi iet projām, ir atalgojums, nākamā lieta ir karjera, iespējas mācīties. Jā, varbūt procenti atšķiras, bet tās nav būtiskas atšķirības," norādīja Kļaviņa.
"Jaunie cilvēki darba tirgū šobrīd ir tikpat būtiska, konkurējoša daļa kā visi pārējie. Nav tā, ka viņi ir jauni un samierināsies, ka tik darbs, vienalga, cik maksā," viņa secināja.
Savukārt darbinieku lojalitāte katram uzņēmumam ir jānopelna.
"Tā kā šobrīd tā situācija darba tirgū ir tāda, ka darbinieks stāv un domā, pie kura darba devēja iešu, strādāšu, darba ņēmējs ir mazliet varas pozīcijās. Tā kā darba ņēmējs izvēlas, pie kā strādāt, darba devējam lojalitāte ir jānopelna. Izvēle ir liela, darbinieki ir izvēlīgi, tas nav vienkārši," vērtēja Kļaviņa.
Šalte savukārt norādīja, ka, analizējot situāciju Baltijas darbaspēka tirgū, jāņem vērā arī sociālantropoloģiskie faktori. Viens no tiem – šobrīd esam demogrāfiskajā bedrē un tajā būsim vēl kādu laiku.
"Tāpēc mums ir ārkārtīgi liela cīņa par katru jaunieti, kurš ienāk darba tirgū," vērtēja Šalte.
"Ja paskatāmies pēdējos dzimstības datus, kas ir tikai padsmit tūkstoši, tad saprotam, ka pēc 18–20 gadiem viena gada laikā mums labākajā gadījumā ienāks 10 000 jaunu darbinieku darba tirgū. Tas ir ārkārtīgi maz. Tad cīņa par darbaspēku būs vēl lielāka. Nekādas pozitīvākās tendences iezīmēt nevar, mēs cīnīsimies par jauno darbaspēku vēl vairāk nekā šobrīd," viņa skaidroja.
Desmit tūkstoši jaunu darbinieku vēl ir pozitīvs rādītājs, jo jau šobrīd Baltijas darba tirgus ir ļoti iekārojams Skandināvijai, Rietumeiropai. Turklāt arī pandēmija un digitālie rīki ieviesuši savas korekcijas, jo daļa Latvijas jauniešu jau tagad izmanto iespēju attālināti strādāt ārzemju uzņēmumos.
"Mums jau šobrīd pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem – un tie ir uzskaitītie dati, tā ir tendence –, mums ir padsmit tūkstoši darbinieku, kas strādā attālināti uz citām valstīm," norādīja Šalte.
"Būsim reāli, tas atalgojums un darba vide, un projektu lielums, ko var piedāvāt Skandināvija vai Rietumeiropa, – ar to mūsu vietējiem darba devējiem ir ļoti grūti konkurēt," viņa atzina.
Vienlaikus raidījuma klausītāji pauda, ka jauniešiem darbu bez iepriekšējas pieredzes atrast nav nemaz tik viegli. Kļaviņa viedoklim nepiekrita. "Es droši vien teiktu, ka tad ir aktīvāk un plašāk jāpameklē tās darba iespējas – tas, kas šobrīd tiek piedāvāts jauniešiem bez pieredzes, bez būtiskām zināšanām. Nē, nu, cilvēkam ir jāspēj minimālas disciplīnas lietas ievērot, protams, jāspēj komunicēt. Mūsu uzņēmuma gadījumā ir nepieciešamas arī minimālas angļu valodas zināšanas. Un es teiktu, ka tas arī ir viss, kas nepieciešams," viņa vērtēja. "Ir daudzi uzņēmumi, kas atbalsta un skatās arī, kā jaunais cilvēks var sakombinēt lietas [darbu ar studijām un hobijiem]. Tā ka es teiktu, ka jaunam cilvēkam, kas grib strādāt, iespējas ir," turpināja Kļaviņa.
Arī Šalte piekrita, ka aktīviem jauniešiem, sevišķi tiem, kuri ārpus mācībām ir apguvuši kādas papildu prasmes interešu izglītības pulciņos, arī bez darba pieredzes iespējas atrast darbu ir. "Mēs ļoti daudz intervējam jauniešus, un ir jaunieši, kuri ir ar tādu ārkārtīgu caursišanas spēju, un viņi ir gatavi iet un darīt – ieguldīties un iet praksē un pat strādāt bez maksas, lai pēc tam varētu izveidot labas attiecības ar potenciālo darba devēju, izveidotos labs CV," stāstīja Šalte.
"Un ir jaunieši, kuri kaut ko gaida. Mēs joprojām saņemam zvanus no mammām, kuras jautā, vai mēs varam palīdzēt viņu bērniem atrast darbu.
Ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādu motivāciju būs krietni grūtāk atrast darbu. Jaunietim ir pašam jānāk, jāsaka, ka es vēlos strādāt un galvenais nepadoties – pie pirmā "nē" neapstāties. Par savu vietu ir jāpacīnās," viņa vērtēja. Šalte arī norādīja, ka ļoti svarīgi, arī jauniem cilvēkiem, ir nepārstāt mācīties.
"Darba tirgū var redzēt, ka cilvēks ir ieguvis augstāko izglītību, viņš uzsācis karjeru, iespējams, pat veiksmīgu, desmit gadus nostrādājis kādā darba vietā un, piemēram, šis uzņēmums nolemj pamest Latvijas tirgu. Tev ir tikai tas prasmju kopums un tā izglītība, kas iegūta pirms kāda laika. Tev ir daudz grūtāk sākt konkurēt no jauna darba tirgū," skaidroja Šalte.
"Mans aicinājums jebkuram jaunietim, jebkuram darba ņēmējam – nekad nepārstāt mācīties.
Tas ne vienmēr ir par augstāko izglītību, bet gan par prasmju attīstību, cik daudz lasu profesionālo literatūru, ko vēl iemācos, kā komunicēju, sociālās prasmes, kas šobrīd ir vērtīga prasme. Jaunie cilvēki, pandēmijā sēžot mājās, ir maz socializējušies, sociālās prasmes ir jāattīsta no jauna," viņa ieteica.
