Iespējas ir, bet jābūt elastīgiem
"Protams, ka vispārējā pasaules situācija, ekonomiskā situācija, politekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā ietekmē darba tirgu un darbaspēku gan noteiktos segmentos, gan kopumā," atzina Bertmane.
Tas nozīmē, ka arī cilvēkiem pusmūža vecumā var nākties mainīt savu karjeru. Vairāki raidījuma klausītāji pauda viedokli, ka veiksmīgi mainīt karjeru un atrast jaunu darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem nav viegli. Bertmane piekrita, ka tas var būt izaicinoši un sevišķi mazs piedāvājums ir pusslodzes darbiem.
"Ir ļoti daudz jauno māmiņu, arī cilvēki, kas ir pirmspensijas vecumā, kuriem būtu piemērots pusslodzes darbs, bet piedāvājums, es piekrītu, ka ir ļoti mazs. Es aicinu cilvēkus runāt, komunicēt un jautāt, vai varbūt tas tomēr ir iespējams arī darbiniekiem, kas šobrīd jau strādā, jo dialogs starp darbinieku un darba devēju ir arvien aktuālāks," norādīja Bertmane.
"Ja kādreiz senos laikos mums likās, ka mums ir pilnīgi jāpielāgojas, ka mēs nevaram iepīkstēties darba devējam, tad šobrīd es aicinātu cilvēkus runāt, komunicēt," viņa uzsvēra.
Tāpat Bertmane atgādināja, ka Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā apgūt dažādus mūžizglītības piedāvājuma kursus. Uz tiem gan šobrīd ir rindas, jo pieprasījums ir ļoti liels, bet arī attālināto mācību iespējas ir plašas. Bertmane pauda viedokli, ka jaunu prasmju apgūšana darba tirgū šobrīd ir ļoti būtiska.
"Ja, teiksim, skatāmies atpakaļ gadus 50, 70, kāda bija karjera, tā bija diezgan statiska – es izmācos, mani aizsūta, es strādāju. Principā kustības nav. Šī brīža karjera ir pilnīgi savādāka. Cilvēkiem, kas auguši vēl tajā laikā, ir grūtības, jo karjera prasa mainību – jebkurā nozarē mācīties, attīstīties, iegūt jaunas prasmes, jaunas kompetences, būt aktīvam," viņa uzsvēra.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa vērtēja, ka iespējas atrast darbu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem ir plašas, taču cilvēkiem jābūt pietiekami elastīgiem.
"Mums ir jābūt gataviem dažādiem izaicinājumiem, jābūt gataviem, ka mums dzīvē kaut kas būs jāmaina, ka nav tā, ka, ja es visu mūžu – piedodiet, lauksaimnieki – esmu arusi zemi, ka tad es visu mūžu arī aršu zemi – lietas mainās pasaulē," norādīja Bāliņa.
"Kopumā visi meklē darbiniekus, bet tev ir jābūt elastīgam. Ja tu nebūsi elastīgs, tu vari palikt bez darba un iespējas atrast darbu. Esam gatavi mainīties, nav variantu," viņa aicināja.
Speciālisti vajadzīgi IT nozarē
Bāliņa pauda, ka viena no no darba iespējām ir darbs ar tehnoloģijām, jo pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pakalpojumiem tikai aug, it sevišķi strauji tas notika pandēmijas laikā, bet turpinās arī tagad, un nozarē arvien ir darbinieku deficīts. Bāliņa mudināja cilvēkus nebaidīties apgūt tehnoloģijas un palūkoties, ko tas varētu mainīt viņu karjerā.
"Nereti ir tā, ka ir uzskats, ka IT nozare ir tikai programmētāji. Mums ļoti vajag programmētājus, bet tikpat labi mums vajag tos cilvēkus, kas strādā ar lietotājiem, klientu atbalsts. Ja esi bijis lielisks komunikāciju speciālists vai lielisks skolotājs, bet gribi kaut ko mainīt dzīvē, kāpēc lai tu nebūtu lietotāja atbalsta speciālists?" vērtēja Bāliņa.
"Tāpat, ja esi bijis fantastisks grāmatvedis, bet tev šķiet, ka kaut ko gribi pamainīt, ka gribi kaut ko citu darīt. Parasti grāmatveži ir cilvēki, kas ir uz ''tu'' ar datiem, tāpēc datu analīze, dažādi biznesa inteliģences rīki – varbūt tā ir joma, ko var paskatīties," viņa minēja piemēru.
Ja cilvēks negrib mainīt savu darbu vai nozari, jaunu tehnoloģiju apgūšana var palīdzēt tikt galā ar jau esošajiem darba uzdevumiem ikdienā, tā palielinot arī spēju konkurēt darba tirgū.
Par stjuartu var kļūt arī pēc 50
Uzņēmuma "airBaltic" talantu piesaistes un attīstības vadītāja Marina Volkova atklāja, ka uzņēmums ir apņēmies lauzt stereotipu par cilvēkiem vecumā 50+ un piesaistīt cilvēkus ar jau krietnāku dzīves un darba pieredzi pieteikties stjuartu vakancēm un ne tikai.
"Starp citu, mums vidējais darbinieku vecums uzņēmumā ir 35 gadi, bet ir atsevišķi departamenti, kuros strādā vecāka gada gājuma cilvēki. Jāsaka, ka līdz ar to nāk arī ļoti liela un bagāta pieredze, kas mums ir ļoti nepieciešama. Tieši šādiem darbiniekiem brīžiem mums ir priekšroka, jo aviācija ir diezgan sarežģīta nozare, un, jo lielāka un nopietnāka pieredze cilvēkam, jo vērtīgāks dažiem amatiem viņš būs pie mums," vērtēja Volkova.
"Runājot tieši par stjuartu amatu, mēs saskārāmies ar stereotipu, ka mums pieteikumus uz stjuarta amatu cilvēki, kas ir vecāki par 35 gadiem, nekad nesūtīja. Bet, iespējams, mēs pie viņiem arī nevērsāmies līdz šim ar tādu ļoti konkrētu ziņu un nedevām informāciju, ka viņi var pieteikties. Tagad mēs gribam to mainīt," viņa skaidroja.
Lai kļūtu par stjuartu vecumā pēc 35, 40, 50 gadiem, nav nepieciešama iepriekšēja pieredze aviācijā, tikai vēlme un enerģija mācīties.
"Šis arī ir stereotips, ka, ja es neesmu aviācijā vai neesmu mācījies aviāciju, es nevarēšu strādāt – mēs nodrošinām četru mēnešu mācības, ko var savienot gan ar esošo darbu, gan ar studijām. Līdz ar to pie mums iespējas ir jebkurā vecumā," Volkova uzsvēra.
