Piemēram, dzīvokļa īpašniece Ilona līdz šim maksu par zemes nomu maksāja mājas apsaimniekotājam, kas pēc tam norēķinājās ar īpašnieku. Taču, mainoties zemes īpašniekam, maksa uzreiz ir jāmaksā saimniekam. Neskaidrību radījis fakts, ka maksājamā summa pēkšņi pieaugusi trīs reizes.
"Gada beigās uz Ziemassvētkiem saņēmu ''dāvanu'' ar rēķinu no jaunā saimnieka, kam pieder zeme," stāsta Ilona. Tur bija teikts, ka jāsamaksā par astoņiem mēnešiem, tādējādi noslēdzot gadu ar samaksātiem rēķiniem. "Nepaiet ne divas nedēļas, saņemu otru rēķinu, bet jau ar trīs reizes lielāku summu. Proti, ir jāmaksā 58,68 eiro. Platība tā pati, bet palielinājusies samaksa par kvadrātmetru trīs reizes. Uz kāda pamata - to es nesapratu!" pauž Ilona.
Sazinoties ar zemes īpašnieka pārstāvi, noskaidrots, ka radusies grāmatvedības kļūda, tāpēc vēlāk izsūtīts īstais rēķins, par ko informēti arī dzīvokļu īpašnieki. Tomēr maksājamā summa ir likuma robežās. "Pilnīgi dabiski ir veidojušās ļoti sarežģītas juridiskas attiecības, jo likums paredz, ka zemes un dzīvokļu īpašniekiem ir jāvienojas par nomas līgumu, un pasaka divas būtiskas sastāvdaļas - kāda ir zemes nomas maksa un kāds ir zemes gabals, kas ir funkcionāli nepieciešams mājai. Tās nav vienkāršas lietas, tāpēc līgumi ir slēgti diezgan ilgā laika periodā," komentē Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina.
Visā valstī vairāk nekā 100 000 dzīvokļu atrodas uz zemes, kas pieder citam īpašniekam.
"Darījumi ar zemes īpašumiem, kuriem pieder citiem piederošas būves, īpaši aktīvi iesākās pēc 2011. gada, kad likumdevējs grozīja piespiedu nomas nosacījumus, ja abas puses nevar vienoties, garantējot 6% nomas maksājumu no zemes kadastrālās vērtības," sacīja Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. "Tad intensitāte īpašnieku maiņai pieauga. Ja tā godīgi saka, tas arī ir publiski redzams.
Vairāk nekā divas trešdaļas zemes, uz kuras atrodas mājas, kur veidojas piespiedu nomas attiecības, ir jau mainījuši savus pirmreizējos īpašniekus," norādīja Kalniņš.
Zemes īpašniekiem piespiedu noma ir izdevīgs bizness. "Laukos zemes reformu iztaisīja normāli un un nav nekādu problēmu. Pilsētās izdomāja, ka vajag savu zemi, un iedzīvoties uz iedzīvotāju rēķina," komentē dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību biedrības "Ausma" valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns. "Lūk, tā bija sistēma. Izmainīja civillikuma 968. pantu, ka var būt zeme un māja atsevišķi. Kad māju būvē, piesaiste ir nepieciešama pie zemes," neapmierināts ir Rancāns.
"Protams, mēs varam teikt, ka vajadzēja savādāk. Bet tajā brīdī, kad īpašuma tiesības atjaunoja, pateikt cilvēkiem, kam atņēma zemes padomju laikā, ka viņiem nav tiesības saņemt savas zemes atpakaļ... Manuprāt, tas arī būtu teju neiespējami," iebilst Medina. "Tai pašā laikā cilvēkiem, kuri dzīvoja dzīvokļos, teikt, ka viņiem jāpako mantas un jāiet prom, arī tas nav iespējams, (..) juridiski nebija citu iespēju," norāda Medina.
Dzīvokļu īpašniekiem ilgtermiņā izdevīgāk būtu zemi atpirkt, taču arī šis process nav tik vienkāršs.
Tostarp arī Vaidavas ielā 7, kur dzīvo Ilona. "Ja runājam tieši par Vaidavas ielu 7, šai gadījumā uz īpašuma ir vairākas daudzdzīvokļu mājas, tad jāsadala zeme sīkāk, piekrītošā zemes platība konkrētajai ēkai. (..) Mēs arī pārbaudījām kadastrā, viņām nav izveidojušās piekrītošās zemes platības, līdz ar to tāda pārpirkšana ir sarežģītāka nekā vienkāršākā gadījumā, kad ir viens zemes gabals un viena ēka," pauž Kalniņš.
Dzīvokļu īpašniekiem būtu izdevīgi atpirkt arī zemi, kas atrodas zem mājas. Taču diezin vai tam piekritīs zemes īpašnieki, jo tas ir ļoti ienesīgs bizness.
