Kāds autovadītājs, kurš vēlējies palikt anonīms, raidījumam sacīja: "Es esmu tālbraucējs ar ļoti lielu darba stāžu – 30 gadi. Izbraucot Eiropu, nevienā valstī es neesmu redzējis šādu asfaltu, kurā bedrītes izgrauž pa vidu! Tas ir absurds, nu nav nekur [tā]. Ir gar malām uztaisīts krāsojums ar skaņas vibrāciju."
"Viens saka – lai neaizmieg. Pagājušajā nedēļā pie Zorģiem aiz Iecavas cilvēks aizmiga, tad ko tas dod?" Autovadītājs bažījas, ka tur krāsies ūdens, bojājot ceļu segumu; radītā skaņa ir ārkārtīgi skaļa un visbeidzot – tas bojās riepas.
VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova pauda: "Latvija šajā ziņā neiet nekādu jaunu ceļu, mūsu kaimiņi igauņi jau labu laiku praktizē šo akustisko ribjoslu ierīkošanu, tāpat kā citviet Eiropā, kur daudzās valstīs to dara. Latvija ir ņēmusi piemēru un pārņēmusi šo praksi, 2016. gadā ieviešot pirmās ribjoslas uz Tīnūžu šosejas, un tas ir ceļa aprīkojums, kas ir domāts satiksmes drošības paaugstināšanai."
Pēc Kononovas skaidrotā, statistika rāda, ka ribjoslas darbojas, jo samazinās gan negadījumu skaits, gan cietušo, gan arī bojāgājušo skaits tajos posmos, kur ribjoslas ir.
Tās šobrīd ir izveidotas gan uz Tīnūžu šosejas, gan Bauskas šosejas posms, gan citviet.
Akustiskās ribjoslas uz Latvijas autoceļiem ir ierīkotas aptuveni 200 kilometru garumā uz galvenajiem autoceļiem, kur starp divām pretējos virzienos braucošām joslām nav atdalošās barjeras. To mērķis ir pievērst uzmanību, ja autovadītājs novirzās no savas braukšanas joslas.
"Drošas braukšanas skolas" vadītājs Janis Vanks sacīja: "Latvijā tā nav baigi senā prakse, bet pasaulē ir valstis, kur šīs ribjoslas pat spēlē zināmu mūzikas melodiju, kad tu kaut kādā konkrētā ātrumā brauc tām pāri. Manuprāt, jebkas, kas nesarežģī satiksmi, bet tajā pašā laikā brīdina autovadītājus par kaut kādiem bīstamiem ceļa posmiem, krustojumiem vai jebko citu, kur šīs ribjoslas var izmantot, man liekas, ka tā ir laba lieta."
Bet vai ribjoslas neietekmē ceļa seguma ilgmūžību, proti, vai tas, ka ceļā ir izveidotas rievas, kurās krājas lietus un ziemā veidojas ledus, nebojā asfalta segumu?
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāve apgalvoja: "Mums nav nekādu datu par to, ka ribjoslas kaut kā dramatiski pasliktinātu ceļa seguma kalpošanas laiku. Protams, ka ribjosla ir mehānisks bojājums, kas tiek izdarīts segumā, taču patlaban nav nekādu novērojumu par to, ka tas kaut kā dramatiski samazina vai pasliktina šo kalpošanas laiku."
Savukārt "Drošas braukšanas skolas'' pārstāvis, vaicāts, vai nebojā riepas, pauda: "Nu nē, maz ticams. Turklāt mēs labi zinām, kāds ir ceļu stāvoklis Latvijā kā tāds, un mēs zinām, ka ir daudz citu elementu, kas var sabojāt riepas automašīnai, un šis gadījums nebūs tas."
Viņš skaidroja, ka ribjoslu rievām kantes nav asas, līdz ar to – arī sitieni nav asi, ribjoslas vienkārši rada vibrāciju.
"Arī autoražotāji jaunajās automašīnās ierīko kaut kādas zināmas vibrācijas, ja automašīna sāk novirzīties nost no joslas vai vēl kaut ko, un tas nozīmē, ka šis vibrējošais efekts ir uzmanību piesaistošs," skaidroja Vanks.
Arī turpmāk Latvijā plānots akustiskās ribjoslas ierīkot vietās, kur tiks veikti ceļa seguma atjaunošanas darbi. To izveide viena kilometra garumā izmaksā aptuveni tūkstoti eiro plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN), bet, ja pieskaita arī horizontālā marķējuma jeb krāsas uzklāšanu, tad abu darbu veikšana izmaksā aptuveni trīs tūkstošus eiro plus PVN vienam kilometram.
