Šobrīd vidēji viena kilovatstunda maksā ap 40 centiem.
Veicot aprēķinus, pie šādas cenas ar elektroauto joprojām braukt ir izdevīgāk nekā ar iekšdedzes dzinēju automašīnām, taču tā ir robeža.
"Tā kā es to mēģinu ik nedēļu, ik mēnesi visu laiku pārrēķināt, pie kuras cenas būtu tas lūzuma punkts – kurā brīdī ir joprojām izdevīgi, kurā brīdī ir neizdevīgāk, es teiktu, ka tie 40 eiro centi, ja visu ļoti uzmanīgi sarēķina, tā apmēram ir tā robežšķirtne," vērtēja Rūtiņš.
"Bet tas ir viss kopā – atbalsti, nodokļi, ieguvumi, apkopju ieguvumi, neliela proporcija arī no bezmaksas stāvvietām ir ierēķināta. Un jāņem vērā, ka tas ir pie tā, kāda degvielas cena ir šobrīd. Mainoties fosilās degvielas cenai, arī robežšķirtne mainās," viņš skaidroja.
Tāpat elektroauto eksperts uzsvēra, ka daudz ko maina arī uzlādes veids – elektroauto uzlādēšana mājās, savā lādēšanas stacijā ir izdevīgāka, nekā auto lādēšana publiski pieejamajās ātrās uzlādes vietās, kurās jāmaksā ne tikai par patērētajām kilovatstundām, bet arī par patērēto laiku.
Vienlaikus viņš atzina, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas nedzīvo privātmājās, publiskās lādēšanas vietas ir vienīgais risinājums, un šo vietu joprojām, viņaprāt, nav pietiekami.
"No vienas puses, skaidrs, ka infrastruktūras attīstība pēdējos gados ir bijusi gana dinamiska. Dažiem varbūt labpatīk uzskatīt, ka šobrīd tā ir pietiekama pret to nelielo elektroauto skaitu, kas šobrīd ir Latvijā, bet es teiktu, ka jau šobrīd infrastruktūra atpaliek.
Mums šobrīd, rupji sakot, ir 15 elektroautomobiļi uz vienu uzlādes punktu, kas ir ārkārtīgi daudz," vērtēja Rūtiņš.
Viņam piekrita arī "Enefit" enerģijas risinājumu daļas vadītājs Rihards Kotlers, taču uzsvēra – tuvākajos gados situācija mainīsies un arī pakalpojumu cenas, augot konkurencei, kritīsies.
"Noteikti vairums elektroauto īpašnieku, iegādājoties elektroauto, iegādājas arī savu personīgo uzlādes iekārtu, bet piekrītu, ka publiski pieejamo uzlādes staciju šobrīd ir par maz," atzina Kotlers.
"Kā "Enefit" pārstāvis varu teikt, ka nākamajam gadam ir lieli plāni – pievienot vairākus simtus publiski pieejamo uzlādes staciju, un tuvāko gadu laikā tie būs pat vairāki desmiti tūkstošu. Tā kā plāni uz šo ir grandiozi un ne tikai no "Enefit" puses, bet pieļauju, ka arī citu lielo spēlētāju vidū," viņš piebilda.
Savukārt apspriežot mītus par elektroauto atbilstību Latvijas klimatam ar aukstajām ziemām, Rūtiņš norādīja, ka citviet pasaulē temperatūras zem nulles elektroauto īpašniekiem lielas problēmas nesagādā.
"Apmēram pirms pieciem gadiem biju vienā pasākumā Norvēģijā, kur runāju ar vairākām viņu organizācijām, gan valstiskām, gan nevalstiskām, par to,
kā viņiem visa tā [elektroauto] ieviešana ir notikusi, ņemot vērā Norvēģijas klimatu. Viņi teica – zini, vispār nav stresa, mums elektroauto braukā arī aiz polārā loka. Jā, nav baigi izplatīti, bet ir, brauc un lādē, un viss ir kārtībā arī -20 grādos," stāstīja Rūtiņš.
"Tā ka droši vien tas ir jautājums par vēlmi, par spēju mazliet pielāgoties. Skaidrs, ka ziemā [elektroauto] nebūs tāds sniegums, kāds ir vasarā, bet tajā pašā laikā, ja tu mazlietiņ rēķini uz priekšu, tas nav kaut kas tāds, kas apdraudētu tavu pārvietošanos vai nonākšanu galamērķī. Ja būsi izbraucis ar pēdējiem tvaikiem, kā saka, tad pats vainīgs," viņš sprieda.
