Pavasarī un vasarā, līdz pat jūnija vidum, autovadītājiem ir jābūt īpaši uzmanīgiem, jo paaugstinās risks nonākt sadursmē ar kādu no Latvijas savvaļas dzīvniekiem. VMD pārstāvis Lūsis skaidroja, ka šajā laikā savvaļas dzīvniekiem dzimst bērni un jaunās ģimenes dodas meklēt savu vietu vidē: "Maija mēnesis ir visbīstamākais. Tad vairāk pārvietojas tieši aļņi, un viņi tomēr ir lieli, un alnis var, kā saka… Ir precedenti, kad cilvēki ir zaudējuši dzīvību, autotransportam saduroties ar alni."
Lūsis stāstīja, ka otrs aktīvākais periods savvaļas dzīvniekiem ir rudens un ziema, kad tie regulāri pārvietojas uz savām barošanas vietām. Jo īpaši aktīvi zvēri ir rīta pusē un līdz ar krēslas iestāšanos.
Valsts meža dienests gadā fiksē vidēji 2500–2800 autotransporta sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem, un 80% šo nelaimes gadījumu ir iesaistītas stirnas.
Faktiskais negadījumu skaits gan viennozīmīgi ir lielāks, sprieda Lūsis: "Tas [iepriekš minētais skaits] ir, par ko mēs uzzinām. Ja katrs brauc pa šoseju, tad [var] apskatīties, pieņemsim, kā izskatās šoseja – cik daudz vietās var konstatēt, ka ir notikusi sadursme ar dzīvnieku."
Pēc dienestā pieejamās informācijas, aptuveni 20% negadījumu, kas saistīti ar savvaļas dzīvniekiem, tiek reģistrēti Pierīgā. Tas tāpēc, ka tieši šeit ir intensīvāka satiksme.
Lūsis arī stāstīja, ka ap Rīgu, kā arī Vidzemē un Latgalē visbiežāk tiek notriekti aļņi, bet Ventspils pusē – staltbrieži.
Sadursme ar savvaļas dzīvnieku uz ceļa braucamās daļas tiek uzskatīta par ceļu satiksmes negadījumu, par kuru jāziņo Valsts policijai, zvanot uz tālruni 110. Lūsis gan piebilda, ka normatīvi to neuzliek par pienākumu, tāpēc daļa autovadītāju par to, iespējams, neziņo.
Taču šī informācija ir būtiska Valsts meža dienestam. "Mums kā Valsts meža dienestam interesē šī informācija par visiem gadījumiem taisni no populācijas, kas ir medījami [dzīvnieki]. Mums interesē šis gadījumu skaits, lai apjaustu tos apjomus, kādi dzīvnieki iet bojā ceļu satiksmes negadījumos," norādīja Lūsis.
Viņš arī pauda, ka informācija par sadursmēm ar savvaļas dzīvniekiem ir būtiska ceļu uzturētājiem, kuri, to saņemot un apkopojot, var lemt, kurās vietās uz autoceļiem uzstādīt žogus vai brīdinājuma zīmes, kas liecina, ka tur bieži pārvietojas dzīvnieki.
Atbildīgās iestādes gan ne vienmēr var ātri sazvanīt, tāpēc nupat šādiem gadījumiem izstrādāta arī lietotne "Mednis".
"Tur arī viena no funkcionalitātēm ir ziņošana par bojāgājušiem dzīvniekiem. Tas ir, manā skatījumā, ērti un ātri. Un mēs arī uzreiz operatīvi saņemam [precīzu informāciju] par šo faktu," klāstīja eksperts.
Precīza informācija par šādu satiksmes negadījumu skaitu nav zināma. Skaidrs ir tikai tas, ka sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem kļūst aizvien biežākas.
Tā, piemēram,
Valsts policijas apkopotā informācija liecina, ka šādu negadījumu skaits gadu no gada aug, un 2021. gadā tie bija 648.
Tikmēr Latvijas Apdrošinātāju asociācija atbildēja, ka regulāri detalizētu statistiku par sadursmēm ar meža dzīvniekiem neapkopo, taču esošie dati un aptuvenas aplēses par pēdējiem gadiem liecina – negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki, un zaudējumu apjoms no gada uz gadu pieaug. 2021. gadā pieteikto apdrošināšanas gadījumu skaits pārsniedza četrus tūkstošus, bet izmaksāto atlīdzību apjoms pārsniedza septiņus miljonus eiro.
Meža zvēru nodarītos zaudējumus transportlīdzeklim sedz sauszemes transportlīdzekļu jeb KASKO apdrošināšana.
Apdrošinātāji gan vērtēja, ka oficiālā statistika ir nepilnīga, jo autovadītāji, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, baidoties no sekām vai necerot saņemt apdrošināšanas atlīdzību, par šiem satiksmes negadījumiem Valsts policijai, visticamāk, neziņo.
Notriekto dzīvnieku piesavināties nedrīkst. Par tā savākšanu ir atbildīga tā pašvaldība, kuras teritorijā negadījums ir noticis. Tai arī būtu jārisina situācija, kad notriektais dzīvnieks vēl izrāda dzīvības pazīmes.
