Rakstā apskatītie sildītāju veidi:
Raidījumā tika apskatīti dažādi tautā jau labi pazīstami un iecienīti sildītāji, piemēram, eļļas radiators un siltumventilators, kā arī modernāki risinājumi, piemēram, konvektori un infrasarkanie sildītāji.
Pirms sev piemērotākā sildītāja iegādes rūpīgi jāizsver vairākas būtiskas lietas. Piemēram, mērķis – kur un kāpēc šo iekārtu izmantos; kādai telpai tas paredzēts – lielai vai mazai, darba vai vannasistabai, labi siltinātai vai tādai, kur pa visiem pakšiem iekšā un ārā pūš vējš.
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ir sildītāja jauda. Tā parasti ir norādīta produkta aprakstā vai uz iekārtas.
"Piemēram, ja tā ir veca ēka, kas nav siltināta, tad tāds tipisks pieņēmums ir, ka jums vajadzētu 100 vatus uz vienu telpas kvadrātmetru. Tātad, ja jums ir 10 kvadrātmetru liela telpa, jums pietiks ar vienu kilovatu jaudīgu radiatoru," skaidroja RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Jurģis Zemītis.
Bet, ja ēka ir labi siltināta, jārēķinās, ka apsildei būs nepieciešama uz pusi mazāka jauda. Tātad 40–50 vati uz vienu kvadrātmetru.
Eksperts arī piebilda, ka visu elektrisko radiatoru efektivitāte ir vienāda: "Patērējot 100 vatus elektrības, tie jums atdos 100 vatus siltam gaisam. Līdz ar to efektivitātes ziņā viņi visi ir vienlīdz labi vai vienlīdz slikti."
Vēl pirms sildītāja iegādes ir jāsaprot, cik ērti šo iekārtu būs izmantot. Piemēram, vai un kāds ir šīs ierīces termostats.
Zemītis stāstīja, ka precīzāki būs elektroniskie. Daži sildītāji ir aprīkoti ar papildu funkcijām, piemēram, iespēju to ieslēgt arī attālināti, ar sava telefona palīdzību. Tas lieti noderēs tad, ja, dodoties no darba uz mājām, gribas ienākt jau mājīgi siltā telpā.
Un, protams, pirms kāroto ierīci pirkt, jāizvērtē sava maciņa biezums, jo lētākie sildītāji maksās ap 20, bet dārgākie pat vairākus simtus eiro.
Eļļas radiatori
Laika gaitā tiem raksturīgais dizains ir piedzīvojis zināmas atkāpes – viļņaino korpusu nomainījusi monolīta taisnstūrveida kaste, un tie šobrīd pieejami ne tikai baltā, bet arī melnā krāsā.
Aizvien nemainīgi gan ir tas, ka šāds radiators, visticamāk, kalpos mūžīgi. Arī cena ir demokrātiska – no apmēram 50 līdz 200 eiro. Bet jauda – līdz 2500 vatiem.
"Eļļas radiatoram darbības princips ir tāds, ka tas lēnām uzsils, bet lēnāk arī pēc tam atdzisīs. Tā ka, ja jūs ilgāk uzturaties kādā telpā, dzīvojamā vai biroja telpā, tad varētu pielietot šādu sildīšanas veidu," pauda Zemītis.
Būtiska šī un arī citu līdzīgu iekārtu sastāvdaļa ir tā sauktais sildelements, proti, kāda detaļa vai viela, kas nodrošina karstā gaisa plūsmu. Eļļas radiatoros tā ir mehāniskā eļļa, kas tiek uzsildīta ar elektrību.
Masīvais metāla korpuss šo sildītāju padara par veselībai labvēlīgāko – tas lēni uzkarst un pēc izslēgšanas tikpat mēreni arī atdziest.
Konvektori
Mūsdienu steidzīgajā dzīves ritmā, kad bieži vien visu gribas tagad un tūlīt, populāri kļuvuši konvektori jeb konvekcijas sildītāji.
Kvalitatīvas iekārtas dzīves ilgums ir vidēji 7–10 gadi. Tikmēr cena par to svārstās no aptuveni 30 līdz 350 eiro. Jauda – no 250 līdz 2000 vatiem.
"Konvekcijas radiatoru darbības princips ir tāds, ka viņi ir salīdzinoši plāni, bet ar paaugstinātu augstumu, augšā ir atveres, kur šim siltajam gaisam izplūst, un apakšā ir vieta, kur aukstajam gaisam no telpas tikt iekšā," vērtēja Zemītis.
Priekšrocība un vienlaikus arī posts šādiem sildītājiem ir tas, ka istabu tie uzskarsē ļoti ātri, taču tikpat strauji pēc izslēgšanās atdzisīs gan pats konvektors, gan arī telpa.
RTU speciālists arī norādīja, ka būs jāpiedomā arī par to, kur to novietot: "Šādus radiatorus arī var pielietot dzīvokļu apsildē, bet viņi nebūtu labi, ja telpas augstums ir ļoti augsts, piemēram, augstāks par trim metriem, jo tajā gadījumā siltais gaiss sakrātos telpas augšpusē un jūs zaudētu šo efektivitāti."
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš pauda, ka tuvu šādiem sildītājiem sēdēt nav ieteicams: "Lai cik negribētos, nevajadzētu sēdēt tiem ļoti, ļoti tuvu. Jo tad atkal ir tā starpība, ka viens sāns ir silts, otrs sāns ir auksts. Un tas, protams, nav labi."
Labi tas nav tādēļ, ka uz šo temperatūras kontrastu reaģē mūsu asinsvadi – tajā ķermeņa pusē, kur ir siltāks, asinis plūst vairāk, bet aukstākās ķermeņa daļas kļūst mazāk apasiņotas.
"Ar ko tas ļoti bieži beidzās? Pirmkārt, ar tādu emocionālu diskomfortu, bet arī to, ka vienā pusē muskuļi ir savilkti, otrā atslābuši. Tā ka tas nozīmē, – mēs vienā brīdī sakām, ka mums ir savilkta mugura vai sarāva sprandu, sapūta plecu vai vēl kaut ko," brīdināja Vanadziņš.
Labākā vieta, kur dzīvojamā telpā novietot eļļas radiatorus un konvektorus, ir zem logiem.
Parasti caur tiem telpā ienāk aukstuma starojums, savukārt iepriekš minētās iekārtas pret to nodrošinās zināma veida aizsardzību.
Siltumventilators
Viegli pārvietojams un lielākoties sastopams birojos un darbavietās ir siltumventilators. Mūžs tam ir īss – vien divi līdz trīs gadi. Cena līdzīga kā sugasbrāļiem, proti, no 20 līdz 250 eiro, bet jauda ap 2000 vatiem.
RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors Jurģis Zemītis stāstīja, ka darbības princips šim sildītājam ir līdzīgs kā fēnam: "Tur iekšā ir spirāle, kura, pieslēdzot pie elektrības, stipri uzsilst, un aizmugurē ir ventilators, kas pūš šo telpas gaisu šajā gadījumā, un, ejot cauri šim sildelementam, iznāk ārā jau uzsilis."
Ieguvumu no siltumventilatora ir daudz – telpu uzsildīs ātri, ir ļoti kompakts un ar plašāko dizaina klāstu.
Mīnusi? Ātri pārkarst, sausina gaisu un to nevar lietot naktīs, jo ventilators ir skaļš. Turklāt jebkuru ātru gaisa plūsmu, aukstu un siltu, mūsu ķermenis uztver kā caurvēju.
"Jebko, kas ir virs 0,15 metriem sekundē, mēs jūtam kā caurvēju, no kā mēs visi ļoti baidāmies. Un tikko ir vairāk kā tie 0,15 metri, mēs arī riskējam, ka vienai ķermeņa zonai būs karstāks vai aukstāks un otrai ne. Un tad būs šie riski, ka mums savelk vai ir kāds sasprindzinājums, kas jūtīgam cilvēkam beigsies ar kaut ko sāpošu," raidījumam atklāja RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Infrasarkanie sildītāji
Kā pēdējos raidījums apskatīja arī infrasarkanos sildītājos. Kādreiz tos varēja manīt tikai āra kafejnīcās, bet nu tie pieejami arī lietošanai mājās. Siltumu nodrošina infrasarkano staru lampa, kuras dzīves ilgums svārstās no 10 000 līdz 100 tūkstoš stundām. Iekārta izmaksās no 60 līdz gandrīz 400 eiro, un tās jauda ir vidēji līdz 2400 vatiem.
Tiesa, būtiski no citiem sildītājiem to atšķir fakts, ka šāds sildītājs karsē nevis gaisu, bet gan konkrētu virsmu – priekšmetu vai cilvēka miesu.
"Tas ir līdzīgs princips kā Jāņos, kad jūs esat pie ugunskura, – kuras uguns, un jūs jūtat, ka jums no šī ugunskura nāk tieši šis infrasarkanais siltums. Un jūsu ķermeņa puse, kas ir pagriezta pret šo, ir patīkamā siltumā, bet tā ķermeņa puse, kas nav, – jūt, ka ir aukstums," skaidroja RTU eksperts Zemītis.
Tā ir būtiska atšķirība. Un, pirms to iegādāties, rūpīgi jāizsver, vai tas jums tiešām der.
"Jo ne visiem tas patīk, ja tu esi siltāks nekā telpa. Un ne visiem tā sajūta ir saprotama un pieņemama. Un otrs, ja tie ir ļoti spēcīgi, tādi industriālie, tie arī dažs labs ir jau uz robežas, ka potenciāli ir arī bīstami. Jo arī infrasarkanais starojums ir starojums, un tam ir kaut kādas pieļaujamās normas," piebilda Ivars Vanadziņš.
Lai gan visi ikdienas lietošanai pieejamie infrasarkanie sildītāji ir droši, pārāk bieži un tuvu tiem gozējoties, var rasties arī viegli ādas apdegumi.
