Nupat pieņemti energokopienu izveidei nepieciešamie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā un Enerģētikas likumā, taču vēl ir jātop Ministru kabineta noteikumiem, kā šos likumus piemērot, kā arī paša procesa detalizētākam aprakstam, skaidroja Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas enerģētikas aģentūra" pārstāvis, energopārvaldnieks Valdis Ratniks.
Enerģētikas likuma grozījumi nosaka, ka energokopiena ir tiesību subjekts, kurš nodarbojas ar enerģijas – galvenokārt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas – ražošanu, tirdzniecību, elektroenerģijas kopīgošanu, patēriņu un uzkrāšanu, pieprasījuma reakcijas pakalpojuma nodrošināšanu, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojuma, energoefektivitātes pakalpojuma vai citu energopakalpojumu sniegšanu.
Savukārt energokopienas darbības mērķis pēc likuma ir enerģijas saražošana tās biedriem vai daļu turētājiem, sniedzot ekonomiskus, sabiedriskus un ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītus labumus tās biedriem, daļu turētājiem vai teritorijām, kurās tā darbojas.
Svarīgs ir aspekts, ka energokopienas primārais darbības mērķis nav peļņas gūšana.
"Energokopienas ir cilvēku apvienības, kuri ir apvienojušies kaut kādā juridiskā formā un kuri savā starpā sadala enerģiju, nekļūstot par tās tirgotājiem," uzsvēra Ratniks.
"Piemēram, mums uz divu ēku jumtiem ir uzlikti saules paneļi, un tie ražo pārāk daudz, tās ēkas nevar patērēt. Līdz ar to katru mēnesi noteikts kilovatstundu daudzums aiziet vienkārši tīklā, pazūd nebūtībā," viņš stāstīja.
Šo problēmu risinātu energokopiena, kurā apvienoties varētu gan pašvaldība, gan mazie uzņēmumi, gan iedzīvotāji, kas kopīgi visu saražoto iztērē, neatstājot neko lieku.
"Iedomājieties, ka dzīvojat normālā Rīgas daudzstāvu mājā. Jums ir jumts, kurš vienkārši ir, un tur nekas nenotiek, un jūs maksājat dārgi par elektrību.
Tad jūs ar saviem kaimiņiem sametaties, uzliekat uz tā jumta saules paneļus un visi tērējat savu elektrību, kas ir lētāka, kas ir no zaļajiem resursiem, un visi ir laimīgi. Tas būs iespējams,"
piemēru minēja programmētājs, biedrības "Pilsēta cilvēkiem" dalībnieks, saules enerģijas entuziasts Raivis Dejus.
Biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas eksperte Krista Pētersone atzina, ka viens no vislielākajiem izaicinājumiem šādu kopienu izveidei noteikti būs finansējums.
"Man droši vien jāsaka, ka finansējums sākotnēji, jo investīcijas atjaunīgajās energoresursu iekārtās sākotnēji ir lielas, un tur ir tā pieejamības barjera, kas mums kaut kā būtu jāpievirza. Faktiski tajā kopienā ir jāiet dažādām pusēm, pašvaldībām, mazajiem uzņēmumiem. Jo pretrunīgākas puses, jo lielāks varētu būt kopienas mērogs," viņa vērtēja.
Ratniks savukārt norādīja, ka būtisks faktors ir arī iedzīvotāju, kaimiņu, apkaimes biedru spēja savā starpā sarunāties un vienoties. Piemēram, tās daudzdzīvokļu mājas, kas spēja laikus vienoties par ēku siltināšanu, visticamāk, visātrāk izmantos arī šo iespēju.
"Šeit būs ļoti līdzīgi daudzdzīvokļu ēku siltināšanas pieredzei, kas Latvijā tagad notiek jau vairāk nekā 10 gadus. Tur izkristalizējusies ir viena lielākā problēma, ka sākuma posms – iedzīvotājiem savākties kopā un pieņemt lēmumu, ir pats, pats sarežģītākais. Es domāju, ka šeit būs tieši tas pats," viņš atzina.
