Sabiedriskajam transportam jāpielāgojas katrai grupai
Sabiedriskajam transportam katrai mērķa grupai jāpiedāvā atbilstošs serviss. Piecās maršruta tīkla daļās jeb piecos reģionos ir stājušies spēkā jaunie līgumi, kur vidēji maršrutos gandrīz 70% autobusu pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Visos autobusos ir vizuāli audiālā pieturvietu paziņošana. Daļā autobusu ir akustiskās cilpas, kas noņem fona trokšņus, lai cilvēki ar vāju dzirdi labāk varētu dzirdēt pieturas paziņošanu. Vietām ir pastiprināta skaņa ar papildu skandu. Izveidoti marķējumi, lai cilvēkiem būtu skaidri redzami pakāpieni, sliekšņi. Ir taktilā numerācija, lai cilvēks pēc taustes var saprast, kur apsēsties.
"Tās ir nianses, kas ienākušas sabiedriskajā transportā, mums ir noslēgti līgumi vēl četrās maršruta tīkla daļās. Ir skaidrs, ka vairāk nekā pusē maršrutu pakalpojums no pieejamības viedokļa ir būtiski labāks," norādīja Kristiāns Godiņš.
Vai visi autobusi Latvijā varētu būt pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem?
''Joprojām ir daudz ceļa infrastruktūras, kas nav piemērota, lai cilvēks varētu nokļūt līdz autobusam," vērtēja Kristiāns Godiņš. Runa ir gan par cilvēkiem ar invaliditāti, gan gados vecākiem cilvēkiem.
"Kuldīgas un Saldus pusē 99% autobusu pielāgoti cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanai. Bet ir cita lieta. Pat ja panāksim 100% autobusu aprīkošanu, pārējā infrastruktūra, gan ceļa infrastruktūra, gan platformas pieturvietās, ir tālu no pilnības."
Gunta Anča bija gandarīta, ka beidzot Latvijā ir autobusi, ar ko pārvietoties cilvēkiem ar invaliditāti, jo līdz šim vienīgā izvēle bija privātais auto, kas ne visiem pieejams: "Sustento" pārstāvji arī daudz konsultēja Autotransporta direkciju, lai autobusu pieejamība būtu piemērota cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
''Jāsaprot, ka katru reizi, kad kāds nosauc nākamo pieturu skaļi, tas ir ērti ikvienam, kam ir grūti izlasīt pieturas nosaukumus. Kā arī katru reizi, kad vari ērti izlasīt pieturu, tas ir ērti ikvienam, kas tik labi nedzird un nespēj uztvert skaņu. Manuprāt, tā ir ārkārtīgi liela grupa, kam šie autobusi būs ievērojami ērtāki," sacīja Gunta Anča.
Anča norādīja, ka svarīga ir ne tikai pakalpojuma tehniskā pieejamība, bet arī cilvēku apmācība, lai autovadītājs ir zinošs, kā rīkoties attiecīgā situācijā: "Mums šķita svarīgi un ļoti vajadzīgi, ka šī iepirkuma ietvaros tika iekļauta arī nepieciešamība autovadītājus sagatavot darbam, lai būtu pieejams pakalpojums, ne tikai autobuss."
Risinājumi cilvēka labsajūtai
"Mēs ejam uz to, lai salīdzinoši tuvākā nākotnē cilvēkiem būtu iespējas pārliecināties, ka autobuss, kurš kursē, tiešām būs pielāgots. Nav jāzvana iepriekš un jāpiesaka, tā ir papildu neērtība, bet daļai cilvēku pat diskomforts," uzskata Godiņš.
Nākamais risinājums, pie kā strādā, ir biļešu sistēma, kas informē biļešu tirgotājus – autoostas, kioskus un interneta tirdzniecību, piemēram, "Mobilly" par pieejamo sēdvietu skaitu, stāvvietu skaitu un pieejamību personām ratiņkrēslā.
Savukārt situācijās, kurās nav iespējams pabeigt reisu, pārvadātāja pienākums ir meklēt risinājumus. Godiņš stāstīja, ka viens variants ir sūtīt autobusu, kuram attiecīgi jābūt atbilstoši pielāgotam. Otrs variants ir segt izmaksas, lai persona nokļūtu galamērķī. "Noteikti ir daudz ko darīt autoostu kontekstā, lai padarītu vidi pieejamāku," norādīja Godiņš.
Rīgas Centrālā stacija – multimodāls punkts
Rīgas Centrālājai stacijai vajadzētu būt kā multimodālam punktam, kur pienāk gan autobusi, gan vilcieni, nodrošinot ērtu, drošu un kvalitatīvu pārvietošanos cilvēkam no centrālās stacijas uz autoostu.
"Tā ir vieta, kur, cilvēkam atbraucot, viņš neapjūk, saprot, kur var doties un kāda informācija jāmeklē," sacīja Godiņš.
Anča piebilda, ka arī Eiropā daudz runā par savienojamību, bet Latvijā liela problēma ir tā, ka nevar nopirkt autobusa biļeti ar pārsēšanos.
Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai būtu iespējams iegādāties pilnīgi visas biļetes uz reisiem. Braucot ar iegādātu vienu biļeti, būtu iespējams nokļūt galapunktā gan ar vilcienu, gan autobusu. Tiek risināts arī tas, lai abonētās biļetes būtu pieejamas arī digitāli.
