Zvans it kā no bankas vai policijas. Saruna visbiežāk krievu valodā. Zvanītāja uzdevums ir tikai viens, radīt stresu un steigu, informējot, ka it kā no jūsu bankas konta aizplūst nauda vai kāds ir paņēmis kredītu jūsu vārdā.
"Krāpnieka doma ir nobiedēt cilvēku, neļaut viņam padomāt, izspiest no viņa pēc iespējas vairāk informācijas, tajā skaitā piekļuves datus internetbankai vai arī karšu datus," norādīja bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
"Mēs redzam, no jūsu konta tūlīt visa nauda tiks skaitīta prom. Ko darīt? Bloķēt vai nebloķēt? Šajā brīdī cilvēks emocijās saka, – protams, bloķējiet. Un tad šie krāpnieki ļoti veikli izvilina interneta bankas piekļuves datus, sakot, ka jāapstiprina konta bloķēšana. Jūs apstipriniet nevis konta bloķēšanu, bet apstipriniet krāpnieka iekļūšanu jūsu internetbankā un naudas izskaitīšanu ārā," skaidroja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.
Diemžēl šī shēma strādā. Krāpnieki ārpus Latvijas izveidojuši zvanu centrus, ikdienā spējot sazvanīt lielu skaitu potenciālo upuru. Nereti viņi pat zina daļu no sazvanītā cilvēka personas datiem, ieskaitot internetbankas lietotāja vārdu, sarunas laikā cenšoties izvilināt vēl vairāk informācijas.
"Viņš zināja, kā mani sauc. Viņš zināja, kāds ir mans telefona numurs. Atsevišķos gadījumos pat zināja manu personas kodu. Te mēs ejam uz nākamo – ir šīs viltus loterijas, viltus testi sociālajos tīklos. Gribat zināt, kāds jūs izskatīsieties vecumdienās? Ievadiet savu personas kodu," stāstīja Krops.
Šie un arī dažādi investīciju krāpnieki mēdz izvēlēties īsto brīdi, kad zvanīt.
"Piezvana vēlu vakarā un pasaka, ka viņš ir palicis darbā, strādā, un pēkšņi ir pasakaina iespēja nopelnīt tagad un tūlīt. Viņš zvana tikai potenciālajam cietušajam, tikai viņam. Tas ir speciāls piedāvājums," pastāstīja Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Ruslans Grigs.
Par to, ka notiek krāpšana, liecina saruna krievu valodā. Krāpnieki mēdz izmantot robota zvanu latviešu valodā sarunas sākumā, bet pēc tam pāriet uz krievu valodu. Vienmēr būs ticams iemesls, kāpēc saruna notiek citā valodā. Šāda shēma izmantota Lietuvā.
"Klienti saka, kāpēc jūs runājat krieviski? Viņi saka, ir ļoti liela noslodze, mēs esam kolēģi no Latvijas. Tā kā mēs lietuviešu valodu nezinām, tad varētu lietot krievu valodu. Klienti uzķērās. Tās ir patiesībā pilnīgas muļķības tāpēc, ka Latvijas kolēģi nezvanīs Lietuvas klientiem nekādā gadījumā," norādīja Krops.
Jāatceras, ka banka nekad nezvanīs savam klientam, prasot nosaukt internetbankas piekļuves datus un paroles.
"Arī policija nekad nezvanīs un neprasīs jums nosaukt lietotājvārdu un paroli internetbankā, un vēl apstiprināt autorizācijas ierīcē kodus vai nosaukt kodus," norādīja Birzgalis.
"Ieteikums, ko darīt: ja piezvana un saka, ka šeit no jūsu bankas, visa nauda tiek skaitīta prom, pasakiet, paldies, nolieciet telefonu un pats piezvaniet uz banku pārliecināties," aicināja Krops.
Ja saņemts šāds krāpnieku zvans, ir vērts par to informēt gan savu banku, gan policiju, lai pret krāpniekiem varētu jau laicīgi sākt cīnīties un par viņu shēmām informēt plašāku sabiedrību.
