Iedzīvotāji tiek aicināti mājās turēt gatavībā ārkārtas gadījumu somu, lai, dodoties prom no mājokļa, viss nepieciešamais tiktu paņemts līdzi. Kādam jābūt šādas somas saturam? Ārkārtas situācijas somai piemērota ir parasta mugursoma, ko var iegādāties gan makšķernieku veikalā, gan militāra rakstura veikalā, Latvijas Televīzijai teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsseržants Edgars Joksts-Bogdanovs.
Lai gan nepieciešamo lietu saraksts, lai krīzes situācijā ārpus mājas varētu iztikt 72 stundas, ir ļoti garš, patiesībā to visu var ievietot vienā mugursomā. Svarīgi ievērot principu – mazāk svarīgās lietas apakšā un tās, kas jāizmanto biežāk – augšpusē, turpināja virsseržants Joksts-Bogdanovs.
Vispirms somā ievieto rezerves apavus, ietinot katru ūdens necaurlaidīgā polietilēnā. Tālāk seko plītiņa un higiēnas preces, kā arī medikamenti, kas nav tūlīt jālieto. "Zālēm vienmēr ir jābūt. Pirmkārt, situācijām, kas ir neparedzamas. Otrkārt, ļoti daudz cilvēku ikdienā lieto kādus medikamentus. Ja jūs sagatavojat šo krīzes somu, tad turiet tuvumā vai šajā somā daļiņu no tiem medikamentiem, kas jums ir ikdienā vajadzīgi," skaidroja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Pēc tam somā jāsaliek maiņas apģērbs. "Arī drēbes liekam loģiskā secībā – virsdrēbes vai apakšdrēbes liekam katru savā vienā maisā," ieteica Joksts-Bogdanovs.
Savukārt kodoluzbrukuma gadījumā radioaktīvais piesārņojums visbīstamākais ir pirmajās stundās. Par kodoldraudu iespējamību atbildīgie dienesti iedzīvotājus brīdinās laicīgi. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes kapteinis Oskars Rozenbilds skaidroja: "Ja jūs esat bijuši ārā kodolsprādziena laikā, tad, ierodoties drošā vietā, uz jums, iespējams, būs radioaktīvais piesārņojums. Jums būtu jāatbrīvojas no apģērba, kas ir mugurā, un jāieiet dušā, jāmazgājas ar ziepēm."
Kodoluzbrukuma gadījumā visdrošāk būtu paslēpties dzelzsbetona vai ķieģeļu ēkās, vislabāk šo ēku pagrabos. Noteikti jāizvairās no ēku augšējiem stāviem.
Latvijas Universitātes (LU) pasniedzējs Romualds Ražuks sacīja: "Dažas pirmās stundas ir ļoti svarīgi neiet ārā. Aizvērt logus, ventilāciju, spraugas aiztaisīt zem durvīm." Kodoluzbrukums nav gluži tas pats, kas kodolkatastrofa, piemēram, Čornobiļas atomelektrostacijā. Proti, postījumi un radiācijas līmenis šādā gadījumā būs lokālāki.
Par ķīmisko uzbrukumu var liecināt aizdomīga dūmu, gāzes vai pilienu klātbūtne, tāpat arī smakšanas vai kairinoša sajūta elpceļos. Ja ķīmiska uzbrukuma laikā cilvēks atrodas ārpus telpām, pēc iespējas ātrāk jāpamet notikuma vieta un jāmēģina iekļūt kādā ēkā. Atrodoties uz ielas šādā brīdī, svarīgi aizsegt elpceļus – muti un degunu, ieteica Rozenbilds.
Aviācijas vai artilērijas uzbrukuma gadījumā skanēs gan trauksmes sirēnas, gan radio un televīzija vēstīs par pareizu rīcību šādā situācijā. Ja uzbrukuma brīdī cilvēks atrodas ārpus telpām, tad pirmais solis būtu meklēt iespēju iekļūt kādā ēkā, vislabāk pagrabā. Ja šādu iespēju nav, tad jāmēģina atrast cita drošāka vieta.
"Ja jūs atrodaties ārpus telpām, tad ieteicams ir ieņemt tuvāko aizsegu, aiz mašīnām vai māju pagalmos. Labāk izvēlēties tieši mūra ēkas, un jūs būsiet pasargāti no šķembām," ieteica kapteinis Oskars Rozenbilds.
Lai trīs diennaktis varētu izdzīvot bez veikalu un aptieku apmeklējuma, pati būtiskākā lieta ir ūdens – 3–4 litri uz cilvēku diennaktī. Mājās vajadzētu glabāt arī pārtikas rezerves. Ediena pagatavošanu var ietekmēt elektrības, gāzes vai ūdens pieejamība, tāpēc iesaka mājās glabāt pārtiku, kas ir uzglabājama istabas temperatūrā ar ilgu derīguma termiņu un ko var pagatavot bez liela ūdens daudzuma un bez termiskās apstrādes. Tāpat jāatceras mājās turēt aptieciņu, kur ir gan dezinfekcijas šķidrums, gan plāksteri un marles, gan ikdienā lietojamie medikamenti.
Par trauksmi informēs sirēnas, šādā brīdī jāieslēdz televizors vai radio. Bukletā par rīcību krīzes situācijā norādīts, ka pirmkārt, tie ir sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv. Informāciju var meklēt arī atbildīgo ministriju – Aizsardzības un Iekšlietu, mediķu vai ugunsdzēsēju mājaslapās vai sociālo tīklu kontos, bet svarīgi ir neticēt viltus ziņām un nenodarboties ar to tālāk izplatīšanu.
Ja dabas katastrofu vai citu iemeslu dēļ valsts institūcijas ir izsludinājušas evakuāciju, tad vispirms svarīgi noskaidrot noteikto evakuācijas virzienu, galamērķi un pulcēšanās vietu. Pirms evakuācijas būtu svarīgi atslēgt savam mājoklim elektrības, gāzes un ūdens padevi, kā arī aiztaisīt logus un aizslēgt durvis.
"Galvenais, ko atcerēties – nekrist panikā," ieteica Joksts-Bogdanovs. "Sākumā palīdzi pats sev, tad – kolēģim, kas tev ir blakus. Primāri jābūt pašam drošībā."
